Priekuļu tehnikumā šobrīd iespējams iegūt datorsistēmu tehniķa vai programmēšanas tehniķa kvalifikāciju, bet informācija liecina, ka no nākamā mācību gada IT jomā zināšanas varēs apgūt arī Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā, kā tagad sauc Profesionālo vidusskolu.
Priekuļu tehnikumā programmētājiem šis ir pirmais iesaukums, pagājuši vien daži mēneši, taču secinājumus jau var izdarīt. Direktora vietnieks attīstības jomā Aleksandrs Ļubinskis stāsta, ka interese par šo programmu ir, jaunieši grib to apgūt, bet ne visiem pietiek spēju: “Liela daļa no viņiem nebūs programmētāji, kuri spēj radīt produktu no nulles, bet varēs palīdzēt dažādās programmēšanas stadijās. Viņi būs apmācīti noteiktu elementu izpildīšanā, būs pieprasīti darba tirgū ar nosacījuma, ja izturēs līdz galam. Sabiedrībā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka programmēšana ir nākotnes darba iespēja numur viens, to vajag mācīties. Jā, programmēšana ir iekārojams darbs, kas daudziem liekas samērā vienkāršs, taču jaunieši vēl nespēj kritiski izvērtēt savas spējas. Redzam, ka matemātikas eksāmenos rādītāji nav tik labi, kā varētu vēlēties, bet, ja nav matemātiskās domāšanas, arī programmēšanas spējas ir mazas.”
Programmētāju grupa nokomplektēta ātri, tas nav noticis ar grupu programmā “Datorsistēmas”, kas tiek mācīta jau vairākus gadus. A. Ļubinskis pieļauj iespēju, ka liela daļa jauniešu izvēlējušies mācīties programmēšanu, lai gan, visticamāk, daļa tomēr būs datorsistēmu tehniķi, ne programmētāji.
“Sākumā varbūt liekas forši – sēdēšu siltā birojā pie datora, bet rezultātā izrādās, ka tas nav ne viegli, ne vienkārši, jo pie datora jāpavada astoņas un vairāk stundu. Jāmāk sabalansēt, cik ilgi var strādāt, kad jāatpūšas, jāmāk sadalīt uzdevumus, jo visu dienu koncentrēties tikai uz vienu ir grūti un neefektīvi. Bet programmās, kas tiek izstrādātas mācībām, šādu sadaļu neparedz. Jauneklis to neapgūst, darba tirgum viņš nosacīti ir gatavs, proti, ir apguvis vienu divas programmēšanas valodas, bet ir vēl daudzi aspekti. Jo programmēšanas valodas, tendences mainās, mainās arī izpratne, un patiesībā ir gandrīz neiespējami iemācīt tieši to, ko viņam, beidzot skolu un nonākot darba tirgū, vajadzēs,” atzīst A. Ļubinskis.
Viņš uzskata, ka jādomā par informācijas precizitāti, kura nokļūst līdz jauniešiem, lai, nākot mācīties, viņi saprastu, kas tieši būs jāapgūst un ko nozīmē – būt programmētājam. Līdztekus jāstrādā arī ar vecākiem, jo pēc pamatskolas beigšanas pārsvarā izvēli, kur jaunietim mācīties, izdara viņa vecāki. Tāpēc jāstāsta vecākiem, ka šī ir darba tirgū vajadzīga, prestiža, labi apmaksāta profesija, bet vai jaunietis tai gatavs? Vai viņam ir analītiskais prāts, loģiskā domāšana, cits nepieciešamais, kas vajadzīgs programmētājam?
Turpināt apgūt zināšanas šajā jomā jau augstskolas līmenī var daudzās augstākajās mācību iestādēs, arī RTU Cēsu filiālē. Jāatzīmē, ka tajā piedāvātā programma “Datorsistēmas” ir vienīgā studiju programma Latvijā ar specializāciju mobilo lietotņu (aplikāciju) izstrādē. Šīs studijas ir vērstas uz kvalificētu programmētāju sagatavošanu praktiskam programmēšanas darbam ar sarežģītiem programmatūras produktiem un datortehnikas programmatūras izstrādi.
Lai arī programmētājs ir viens no pieprasītākajiem speciālistiem ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, RTU Cēsu filiāles sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Salmiņa norāda, ka interese nav pārāk liela un pilnībā nav pat aizpildītas budžeta vietas. Programma tiek piedāvāta otro gadu, to izvēlas jaunieši ne tikai no Vidzemes, bet arī tālākām vietām.
“Apzināmies, ka jauniešiem vairāk jāstāsta par šo jomu, tāpēc jau pērn sākām piedāvāt robotikas kursus 8. –12. klašu skolēniem, no nākamā mācību gada reizi mēnesī vidusskolēniem plānojam rīkot jauno inženieru skolu, arī tur stāstīsim par programmēšanu,” saka S. Salmiņa.
Kā labu mēģinājumu jauniešus ieinteresēt šajā jomā var minēt decembra beigās notikušās digitālās ekonomikas ideju sacensības “Digitālās ikdienas izaicinājumi”, ko rīkoja RTU Cēsu filiāle, zinātkāres centrs “ZINOO” un Cēsu novada dome. Komandām 10 stundās bija jārada jauna ideja – risinājums, kas, izmantojot mobilās tehnoloģijas, palīdzēs uzlabot izglītības iespējas un veidot veselīgu vidi pilsētā. Noslēguma prezentācijā žūrija vērtēja komandu izstrādātos risinājumus pēc vairākiem kritērijiem: problēmas risinājums, radoša pieeja un oriģinalitāte, īstenojamība, risinājuma izstrāde.
S. Salmiņa stāsta, ka dalībnieki pārsvarā bijuši no RTU Cēsu filiāles, bet pa kādam arī no Vidzemes Augstskolas, arī viens Cēsu 2.pamatskolas audzēknis: “Šādi konkursi būtu jārīko biežāk, lai rosinātu jauniešus domāt par šādām lietām. Vajadzētu skatīties uz to plašāk. Nav noslēpums, ka Eiropa noveco, darba tirgū būs jāstrādā kopā dažādām paaudzēm, tāpēc arī jaunajiem jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem gados palikt darba tirgū, kā uzlabot vidi, lai viņi var strādāt ar modernajām tehnoloģijām. No tām aizbēgt nevaram, visiem būs ar to jāsaskaras.”
Komentāri