Divi desmiti Cēsu, Rīgas un citu pilsētu bērnu, kuru vaļasprieks ir riteņbraukšana, šo nedēļu aizvada sporta centra “Ozolkalns” kempingā. Jau trešo vasaru Cēsu skolotāja Vineta Stīpniece rīko riteņbraucēju nometni Gaujas apkaimē.
Deviņos – celšanās, rīta rosme un brokastis, bet pēc tam – skatīšanās debesīs, kā nometnes vadītāja sauc sarunas ar dalībniekiem par dienas plānu. “Ja todien nelīst, tad vispirms braucam ar riteņiem. Pa nakti riteņi stāv saslēgti pie mājiņām, drošībai pieāķēti. Izbraukšana no nometnes katru dienu sākas atgādinot, lai ievēro noteikumus. Skolēni uzvelk atstarojošās vestes, jo būs braucieni ne tikai meža celiņiem, bet arī pa lielu ceļu malām. Katram braucējam ir aizsargķivere. Tas viss saistās ar satiksmes noteikumu labāku apgūšanu,” skaidro pedagoģe.
V. Stīpniece jau 20 gadus regulāri rīkojusi riteņbraucēju nometnes. Šajos gados vēl stingrāki kļuvuši noteikumi nometņu rīkošanai. “Esmu pieradusi, ka noteikumi jāievēro. Man šķiet, tas nav grūti. Vadītājam, lai atvērtu nometni, jāizņem atļaujas saistībā ar veselības inspekciju, pārtikas pārbaudēm, ugunsdrošību. Šī gada jauninājums – nometņu vadītājiem pašiem jāmaksā par atzinumiem, lai vadītu nometni. Viens no atzinumiem bija pat 44 eiro vērtībā. Ko darīt, ja tādi noteikumi izdomāti?”
Līdz ar pašas iniciētu un vadītu nometni bērniem V.Stīpniece vasarā turpina darbu arī citu rīkotajās nometnēs skolēniem. Otro gadu viņa atbalsta pašvaldības nometnes Cēsu bērniem. “Tās ir bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem no audžuģimenēm, adaptācijas nometnes topošajiem pirmklasniekiem, kas notiek augustā.”
Nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām, kurās strādās skolotāja, būs piecas. “Daudz darba vasarā,” saka skolotāja par savu atvaļinājuma laiku, kad skolēniem ir vasaras brīvlaiks. “Man bija kolēģe, kura, ieraugot, kādu smuku kleitu esmu nopirkusi 1. septembrim, to komentēja: “Es jau gan tādu nevaru atļauties! To vari tikai tu – bagāta sieviete.” Tad kolēģei atbildēju: “Kamēr tu sauļojies, es visu vasaru strādāju.” Kopš pirms 20 gadiem izveidoju riteņbraucēju nometni, nemaz nezinu, kā tas ir – vasaru pavadīt sauļojoties.”
Vineta Stīpniece, stāstot par savu pedagoģisko aizraušanos vasarās, uzsver, ka nometnes nerīko tikai naudas pelnīšanas dēļ: “Nauda nedaudz nāk, bet galvenais šai darbā ir tas, ka man ļoti patīk dzīvot kopā ar bērniem. Tagad pat – Ozolkalnā bērni atpūšas, es dzīvoju viņiem līdzi, arī pati atpūšos. Mēs kopā ar bērniem mierīgi un saticīgi laiku pavadām skaistās mājiņās pie dabas,” stāsta skolotāja, kura pieradusi strādāt ar 8 līdz 15 gadus veciem bērniem tā, lai puikas un meitenes arī citu gadu gribētu atgriezties. “Tikko esmu atbraukusi no Dziesmusvētkiem, kur dzīvoju kopā ar jauniešu deju kolektīvu. Ja šāds darbs patīk, tad to darīt nav grūti,” par savu pieredzi teic pedagoģe.
Komentāri