Pirms 30 gadiem Stalbes pagastā darbu sāka jaundibināta vidusskola. Skolas gadskārta ar bijušo un tagadējo audzēkņu, kā arī pedagogu un skolas darbinieku salidojumu tika svinēta aizvadītās nedēļas nogalē.
1988. gada 1. septembrī, kad Stalbē atklāja jauno skolas ēku, tajā saplūda apkārtējo pagastu bērni. Skolas salidojumā bija dalībnieki ne tikai no Stalbes, arī Raiskuma, Kūduma, Daibes un Straupes. Ne bez grūtībām 80. gados bija tapis lielais skolas nams, lai vietējie bērni iegūtu pamatizglītību un lai lauku bērniem būtu tuvāka un pieejamāka vidējā izglītība. Ievadīt darbu jaunuzceltajā vidusskolā vispirms tika uzticēts pedagogam Auseklim Ķibildam. Viņu nomainīja Jānis Bērziņš, bet tad nāca Ilga Smeltere, kuras laiks direktores amatā jau bija garāks, bet tagadējā skolas direktore Jolanta Dzene šajā amatā ir visilgāk. Viņa arī uzrunāja skolas 30 gadu salidojuma dalībniekus.
“Man bija patīkami atcerēties,” par salidojuma dienu un satiktajiem absolventiem ir priecīga Jolanta Dzene. “Man bija patīkami dzirdēt, ka absolventiem ļoti svarīgi, ka viņi šeit varējuši iegūt vidējo izglītību. Absolventiem svarīgi, lai vidusskola pastāvētu arī turpmāk.”
Salidojuma dalībnieki varēja pārliecināties par procesiem, kas skolu skāruši pēdējos desmit gados. Pirms 30 gadiem nams celts daudz lielākam audzēkņu un klašu skaitam, nekā Stalbes vidusskolā ir šobrīd. Kopš pagājušā gada rudens skolā vairs nav vidusskolas klašu posma. Salidojums apliecinājis, ka absolventiem, kuri kādreiz mācījušies vecākajās klasēs, rūp, lai Pārgaujas novadā būtu iespējams iegūt vidējo izglītību.
Svētkos neformālās sarunās salidojuma dalībnieki skolas vadībai vēlējuši, lai izdodas atrast veidu, kā saglabāt vidusskolas statusu, pulcināt pilnas klases. “Man kā Stalbes vidusskolas absolventei arī tas ir ļoti svarīgi,” uzsver direktore Jolanta Dzene. Viņa piebilst, ka vēl jāapsver, kā to iespējams panākt, jo, kā zināms, šodien lauku jaunieši tiecas vidējo izglītību apgūt lielākos centros, pilsētās.
Pārgaujas pašvaldība nav atmetusi domu, ka vidusskola ar laiku atradīs tādas iespējas vidējās izglītības programmu piedāvājumā, lai piesaistītu ne tikai sava un apkārtējo pagastu jauniešu interesi. Šīs vasaras 9. klases absolventi ir devušies prom no Stalbes, lai mācītos ārpus novada robežām. To, kuri mācās pamatskolas posma vecākajās klasēs, nav daudz, viņiem ir zināms, ko vēlēsies mācīties tālāk. “Jau tagad redzu, ka ar pašreizējiem devītās klases skolēniem nevarēsim nokomplektēt vidusskolas klasi. Ja viens vai divi ir pārliecināti, ka grib mācīties Stalbes vidusskolā, tas būs par maz. Interesi par vidusskolas pastāvēšanu ir izteikuši Straupes pamatskolas jaunāko klašu skolēnu vecāki,” zina teikt Jolanta Dzene un piebilst, ka paies laiks un tikai tad kļūs zināms, vai vecāku un paša skolēna intereses sakritīs.
Pirms astoņiem, deviņiem un desmit gadiem Stalbes vidusskolā lielāks skolēnu skaits – 12 līdz 14 audzēkņi – bija vidusskolas izlaiduma klasēs. Tolaik 9. klasi beidza no septiņiem līdz 10 skolēniem. 2012. gada izlaidumos kā pamatskolu, tā vidusskolu Stalbē beidza astoņi skolēni. Nākamos piecos gados Stalbē 9. klasi beidza 11 līdz 14 skolēni, bet vidusskolas beidzēju skaits saruka. Pie atestāta tika trīs vai divi. Vidusskolas posms Stalbē izbeidzās, sākot ar brīdi, kad 10. klase neizveidojās, bet 12. klasi 2017. gadā pabeidza divas skolnieces.
Komentāri