Pirmdiena, 25. novembris
Vārda dienas: Katrīna, Kate, Kadrija, Trīne, Katrīne

Vienkārši – palīdzēt

Sarmīte Feldmane
19:38
24.04.2020
23
V Pumpure 1

Pēdējā laikā mediķi ir uzmanības centrā. Par viņu ikdienu daudz runā, atbalsta, novērtē. Kā medicīnas darbinieki jūtas, kas viņus satrauc, par ko priecājas, saruna ar ambulatorās un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīdzi Valdu Pumpuri.

– Nekas ikdienā nav mainījies. Strādāju pilnu slodzi neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, Jaunpiebalgā un Zosēnos esmu ārsta palīgs. Laukos cilvēki ir mierīgi, katram savi darāmie darbi. Daudzi klausās ziņas, saklausās arī viltus ziņas, tad rodas jautājumi, uz kuriem nevar atbildēt.
Tas, kas tagad notiek, ir kaut kas nezināms, ko nevar prognozēt. Būtu jau labi, ja kāds pateiktu – tagad jāpaciešas, pēc mēneša, diviem viss beigsies. Bet tādu atbildi dot nevar neviens. Neziņa moka. Cilvēki ikdienā ir uzmanīgi un domā līdzi, lai tam, ko dara, būtu kāda jēga. Nepareizi lietojot maskas, cimdus, dezinfekcijas līdzekļus, arī nebūs nekādas nozīmes.

Man nepatīk ārstēt pa telefonu, jo nevaru pacientu novērtēt. Zosēniešus pazīstu, zinu katra sāp­ju slieksni, to, kā pastāstīs, kā jūtas. Sarunā mēģinu uzvedināt, lai izstāsta par sajūtām, sīki izprašņāt. Cilvēki ir dažādi, ir tādi, kuri ciešas, tikai pasaka, ka kaut kas pasāp, bet, izrādās, sāpes ir nopietnas un vajadzīga steidzama ārstēšana.

– Nesen izskanēja ziņa, ka tagad retāk sauc neatliekamo palīdzību, jo saprot, ka citiem varbūt ir kas nopietnāks.
– Jā, tā ir. Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus ciena un respektē, jūt pietāti, varbūt kāds domā, ka nevajag lieki traucēt. Nesen bijām pie onkulīša, kurš nedēļu bija cietis sāpes vēderā. Kad vairs nevarēja izturēt, piederīgie bija pierunājuši, ka tomēr vajag izsaukt neatliekamo palīdzību. Problēma bija nopietna, viss beidzās labi.

– Kā var savienot divas ārsta palīga slodzes?
– Slodze ir liela, viegli nav, naktis grūtas. Neatliekamajā palīdzībā saspringums ir visu maiņu, jo katru brīdi var atskanēt zvans un nezini, kādā situācijā būs jāpalīdz. Reti ir maiņas, kad nav neviena izsaukuma. Pēc maiņas Zosēnos jāpieņem pacienti. Uz to nāku bez stresa, lieka sasprindzinājuma un nejūtos pārstrādājusies.

Man patīk, ka varu šos darbus apvienot. Dažkārt abas puses rīvējas, neatliekamās palīdzības mediķi pārmet ģimenes ārstiem, ka kaut kas nav izdarīts, un otrādi. Man vieglāk izvērtēt situāciju. Ģimenes ārsts ir pirmais, pie kā vēršas pacients. Bieži vien tā ir paša pacienta vaina, ka nav paklausījis ārsta norādījumiem, nav dzēris zāles un jāsauc neatliekamā palīdzība, varbūt nemaz nav gājis pie ģimenes ārsta. Būtu labi, ja vairāk laika varētu veltīt profilaksei, labāk pazītu savus pacientus. Var jau sacīt – nepamatots izsaukums -, bet cilvēkam tā nešķiet, viņš ir satraucies un sauc neatliekamo palīdzību.

– Cilvēki ir godīgi pret mediķiem?
– Man nav bijusi slikta pieredze, kad kāds būtu apzināti melojis. Dažkārt kaut ko slēpj, kaut vai to, ka nedzer zāles. Domā, varbūt bārs.

– Pašai nav bail no saslimšanas ar vīrusu?

– Ko nozīmē bail? Strādāju, ievērojot visus piesardzības un drošības noteikumus. Man ir plāns A un plāns B, ja nu gadījumā saslimstu. Nē, nē, griķi nav iepirkti. Man jārūpējas par mammu, jādomā, kā organizēt dzīvi.

– Mediķu prestižs šīs krīzes laikā palielinās.
– Domāju, tas augsts bijis vienmēr. Tas tikai nav novērtēts materiāli. Jaunieši taču aizvien vēlas studēt medicīnu. Neatliekamajā palīdzībā algas nav ļoti mazas. Mediķu trūkst visās nozarēs. Pilsētās ienāk jaunie speciālisti, bet laukos reti. Arī Jaunpiebalgas neatliekamās palīdzības brigādei, tiklīdz vienam kas atgadās, nav viegli sakārtot dežūras.

– Kas patīk mediķa darbā?
– Neko citu negribētu darīt. Varu palīdzēt cilvēkiem. Bēdājos, ja tas neizdodas. Vidusskolas laikā domāju, ka varētu studēt angļu valodu, bet negribēju būt skolotāja. 80.gados kļūt par tulku vai gidu iespējas bija mazas. Darbojos sanitārajā kopā, patika. Gribējās arī ātrāk kļūt patstāvīgai, abas ar klasesbiedreni Māru aizgājām uz medicīnas skolu. Arī tagad strādājam kopā neatliekamajā palīdzībā Jaunpiebalgā. Pēc skolas, tas bija pirms 32 gadiem, vispirms strādāju Dzērbenē, tad uzaicināja uz Zosēniem. Pirms 16 gadiem tikai gribēju pamēģināt, kā ir strādāt neatliekamajā palīdzībā. Sākumā uz pusslodzi, nu jau pilnu. Nevaru iedomāties, ka varētu darīt ko citu.

– Kā šajos gados mainījusies lauku mediķa ikdiena, slimnieki?
– Slimības ir tās pašas. Taču iespējas palīdzēt ir daudz lielākas. Pirms 16 gadiem neatliekamajai palīdzībai ekipējumā bija zāļu soma un elektrokardiogrāfs, tagad ir visas modernās tehnoloģijas, varam palīdzēt arī ļoti smagās situ­ācijās. Tehnoloģijas attīstās, un visu laiku ir jāmācās, jāpilnveidojas. Pacienti kļuvuši zinošāki, paši zina, kā jāārstējas.

– Par pašārstēšanos droši vien ir daudz stāstu.
– Vecie cilvēki iekrīt brīnumlīdzekļu tirgotāju tīklos. Aģenti zvana, piedāvā, pierunā. Atnāk tante pie manis, rāda kārbu ar medikamentiem, kurus nepazīstu. Tā arī saku, ka nezinu, kas tas ir, viņa brīnās, kā var nezināt, ka tas taču ir tik labs, ka atgriezīs jaunību. Bijis, ka iztērē naudu par šiem uztura bagātinātājiem un medikamentiem nepietiek. Jaunie vairāk māk izsijāt, ko viņiem piedāvā.
Saprātīgs cilvēks apdomās, sākumā varbūt samulsīs, bet pieņems pareizo lēmumu.

– Zosēnos aptiekas nav.
– Tā ir problēma. Te bija Dzēr­benes aptiekas filiāle. Arī tur vairs aptiekas nav. Tāpat arī Drustos. Centos pierunāt kaimiņu aptiekas, lai Zosēnos atver filiāli, bet nepiekrita, jo apgrozījums būs mazs, neatmaksāsies. Gadu gaitā cilvēki atraduši iespējas, kā tikt pie zālēm. Aptieka ir Jaunpiebalgā, Vec­piebalgā, Taurenē. Pastniece Lās­ma daudziem palīdz, viņa ir ne tikai pastniece, arī kurjers, pirmo nepieciešamo preču piegādātāja, arī zāļu. Cilvēki pielāgojas situ­āci­jai, atrod risinājumus. Tā tas ir ar visu. Savā ziņā tas uztur tonusu, jābūt gatavam pārmaiņām, jādomā, kā jaunajā situācijā rīkosies.

– Kāda ir dzīve Zosēnos?
– Klusa. Cilvēku maz. Tagad centrā vispār nevienu neredz. Savu­laik pagastā gadā piedzima pa­dsmit bērnu, tagad viens vai divi. Zosēniešu ģimenēs ir kupls pulks audžubērnu, tā ka nav tā, ka pagastā bērnu nav. Ja cilvēks grib, var atrast, ko darīt arī laukos. Te ir skaista daba, cilvēki jauki, pieticīgi, pateicīgi. Esmu iedzīvojusies. Dažkārt draugi brīnās, kā varu dzīvot un strādāt tādā nomalē, bet man patīk.

– Ko darāt brīvajā laikā?
– Ir arī brīvais laiks, tā gluži nav. Vairāk nekā 20 gadu dziedāju korī “Pie Gaujas”. Šosezon vairs ne, sapratu, ka pietrūkst laika. Pirm­dienu vakaros, kad ir mēģinājumi, piedomāju, ka gribētos būt Taurenē. Varbūt atgriezīšos. Man patīk rokdarbi, palīdz sevi sakārtot. Esmu darījusi ļoti daudz ko: adījusi, izšuvusi, pērļojusi, apgleznojusi zīdu, stiklu, audusi. Tagad esmu aizrāvusies ar glezniņu veidošanu no stikliņiem. Laba nodarbe nervu nomierināšanai. Un vēl man ir brīvdienu māja (tā saucu vecāku mājas Drustos), tur man ir dārziņš, dobes, puķes. Tur gūstu prieku un atslodzi.
Man patīk ceļot. Reizi gadā mēģinu kaut kur aizbraukt. Esam draugu grupa, kas kopā ceļojam. Šogad nesanāks, jūlijā bija paredzēts apskatīt Grieķiju. Brauciens pārcelts uz septembra beigām. Kā būs, tad jau redzēs. No braucieniem visspilgtāk atmiņā ir Ņu­jorka un ziedu svētki Nīderlandē. Ņujorka, Manhetena patiešām ir iespaidīgas. Man patīk lasīt, grāmatas izvēlos pēc izjūtām, ko kuru reizi gribas. Bija Ingunas Baueres periods, tagad Sāras Larkas, palasu arī kādus detektīvus.

– Kā jums šajā laikā pietrūkst?
– Vairāk nekā mēnesi neesmu redzējusi mazdēlu Viesturu. Viņam ir gads un četri mēneši. No dēla Austra un vedeklas Līgas sūtītiem ierakstiem redzu, kā viņam klājas. Nav jau tālu, tepat Cēsīs, bet drošība ir drošība. Satikties būs dubults prieks.

– Pēdējā laikā daudz dzirdēts – kad šī krīze beigsies, būsim citādi. Ko tas, jūsuprāt, nozīmē?
– Neatceros iepriekšējo krīzi, jo tā mani neskāra. Algas mediķiem nekad nav bijušas lielas, toreiz algu nedaudz samazināja, bet tā nebija traģēdija, vien siksnas pie­vilk­šana. Daudziem šis ir pārdomu laiks. Nevar noliegt, ka cilvēki dzīvoja skrējienā: daudz strādāja, daudz pelnīja un vēl vairāk tērēja, gribējās dzīvot pārāk grezni un līksmi. Nemācēja paturēt nebaltai dienai. Taču cilvēki pielāgojas, nav viegli, bet ar situāciju jārēķinās. Skolēni mācās attālināti, daudzi cilvēki strādā, ilgu laiku nesatiekot kolēģus. Jaunajai paaudzei ir vieglāk, vecākajai ļoti daudz jāapgūst. Bērni ir ļoti gudri. Man patīk raidījums “Gudrs, vēl gudrāks”. Zosēnu puika Aleksandrs Grigorjevs starp vienpadsmitklasniekiem uzvarēja. Mans kaimiņš, prieks par viņu. Pati līdz 6.klases jautājumiem tieku līdzi, bet vidusskolēnu konkursā izkrītu jau pirmajā kārtā. Skatos arī “V.I.P.”. Šie raidījumi izglīto, gribas vairāk uzzināt, sekot jaunajam, saprast. Sevis pilnveidošana, mācīšanās arī atslogo no stresa, nomāktības. Šajā laikā tas ir svarīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Melnkalne – zeme, kur satikt dabas un cilvēku radītus brīnumus

09:32
25.11.2024
26

Cēsnieks Aivars Zāģers jaunībā izgājis daudzas tūrisma takas Eirāzijas austrumos. Tagad alpīnistu takās nedodas, taču kalni joprojām vilina. Nesen kopā ar kalnu turiādu biedriem izbaudīta kalnu zeme Melnkalne. Pēc ceļojuma Aivars sev atzinis, ka diez vai Melnkalnē būtu iespējams iekarot kalnus tādā veidā kā jaunībā. Kalni atstāja pārāk “nepieradinātu”, skarbu iespaidu. Zivtiņas ārstē nobrāzumus Braucot […]

Katram cilvēkam jāplūst pa dzīvi atbilstoši pašam sev

08:15
24.11.2024
75

Saruna ar astroloģi, taro speciālisti KRISTĪNI CĪMANI. -Cilvēki jūs pazīst interesantās nodarbošanās dēļ – esat astroloģe. Vai jau bērnībā iezīmējās šis ceļš? -Nāku no Vidzemes, mazas pilsētas Alojas, taču jau pēc pamatskolas skolojoties pārcēlos uz dzīvi Rīgā, kur aizvadīju 16 gadus. Tagad dzīve mani atvedusi uz Preiļiem, kur esmu trīs gadus un sāku iedzīvoties uz […]

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
101

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
349
1

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
44

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
25

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Tautas balss

Gājēju pāreja uz šosejas tumsā

09:50
25.11.2024
16
Lasītāja F. raksta:

“Vidzemes šosejas gājēju pārejā Ieriķos jau ilgāku laiku nedeg spuldzes, kas īpaši apgaismo šo vietu. Apgais­mojumu gan dod laternas, kas ir šosejas malā, taču esmu ievērojusi, ka citur, piemēram, Rīgā, ieslēgta gan ielas, gan īpašā gājēju pāreju apgaismošana. Vai šosejas pāreja mazāk bīstama? Manuprāt, tieši pretēji, te vairāk jāuzmanās, autovadītāji nereti ir neuzmanīgāki nekā lielpilsētas […]

Jaunieši spēj daudz

09:50
25.11.2024
16
Cēsniece raksta:

“Izlasīju “Druvā” par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņiem, kuri gatavoja auto, ko sūtīt uz Ukrainu. Domāju, gan tehnikumus, gan vispārējās vidējās mācību iestādes varētu vairāk iesaistīt dažādu labdarības pasākumu rīkošanā. Jaunieši taču spēj daudz, grib arī darboties. Vācot vai gatavojot atbalstu karā cietušajiem ukraiņiem vai karotājiem, parūpējoties par apkaimes vecajiem cilvēkiem, skolēni taču varētu […]

Pārsteiguma asaras

09:49
25.11.2024
15
Inese raksta:

“Svētdien mazdēls pierunāja visu ģimeni aiziet Cēsīs uz Pils laukumu, jo tur būšot, ko redzēt. Patiesi, pārsteigums bija liels    – pils tornis un ēka atdzīvojās, mainījās zīmējumi, krāsas, stāsti. Blakus mums arī stāvēja ģimene. Puika nepacietīgi pārējos mierināja: “Tūlīt būs atkal!” Tad atskanēja gaviles, uz pils torņa bija redzams šī zēna zīmējums. Mammai un […]

Vairs nav laukuma

09:49
25.11.2024
11
Inga raksta:

“Labi, ka tiek atjaunotas šosejas, tilti, cerams, tie kalpos gadu desmitus. Taču ne visur bijusi tāda izpratne un pretimnākšana, kā lasīju par stāvlaukumu Melturos. Stalbē tika pārbūvēts ceļa krustojums. Gadiem blakus autobusu pieturai uz Valmieru bija laukums. To ik dienu izmantoja tie, kuri atbrauc līdz autobusam, atstāj savu mašīnu un vakaros atgriežas. Tāpat laukumā vecāki […]

Gaišāk nekā ikdienā

09:48
25.11.2024
5
Zosēniete raksta:

“Zosēnos Lāčplēšu dienā bija lieliska akcija “Izgaismo savu māju un ielu”. Ikvienu aicināja iedegt gaismiņas un svecītes logos, pagalmos un ciema ielās, godinot kritušos karavīrus.Ideja radās pirms trim gadiem. Šogad gan liesmiņu šķita nedaudz mazāk kā iepriekšējos gados, bet svētkos pagasts bija gaišāks nekā ikdienā. Vakarā varēja noskatīties filmu “Zeme, kas dzied”, cilvēki bija ņēmuši […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
8

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
11

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
9

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]

Piedāvā darbu

08:04
19.11.2024
14

Elektriķis ar pieredzi veic elektroinstalācijas remontus, atjaunošanu, būvniecību, iekārtu pieslēgšanu.

Citi

15:17
13.11.2024
17

Dzīvokļa un iekštelpu remonts, veco mēbeļu utilizācija, demontāžas darbi, busa pakalpojumi utt