Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Vija, Vidaga, Aivija
weather-icon
+3° C, vējš 7 m/s, Z-ZA vēja virziens

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

Anna Kola
10:59
22.11.2024
71
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss ir viegli pieejams. Un plašā informācijas plūsma, kurā daudz dzirdam par brīnumaini labvēlīgu iespaidu, ko uz veselību atstāj, piemēram, kārtīgās devās lietots vitamīns D vai magnijs, vedina pamanīt farmācijas kompāniju un medikamentu izplatītāju raibās reklāmas ar atlaižu birkām, kas zibsnī ziņu lapu sānos.
Informācija ar laiku nogulsnējas mūsu prātos, ar to saskaroties arvien biežāk un lielākos apjomos, patiesi sāk šķist, ka vai tik vispār var labi dzīvot, ja nelieto kādu papildu preparātu veselības uzlabošanai vai pat tik vien kā organisma uzturēšanai normālā formā. Tad nu atliek vien skriešus doties uz tuvējo aptieku vai lielveikalu, kuri arī piedāvā dažādus uztura bagātinātājus, lai savu virtuves “ātro” zāļu skapīti papildinātu ar pāris jaunām burciņām.

Par to esmu aizdomājusies sen, bet nupat, sākoties rudenim ar tam raksturīgajām iesnām vai sāpošu kaklu, arī nolēmu, ka varbūt vajadzētu iegādāties papildu vitamīnu D. Galu galā, šķiet, ka katrs sevi cienošs latvietis noteikti to lieto, vismaz tāds iespaids ir pēc sarunām paziņu, draugu un radu lokā. Pēc kāda laika atskārtu, ka kaut kā visai labāk nejūtos. Kādā rītā, dzerot kafiju, paraudzījos uz vitamīna D iepakojumu uz virtuves loga palodzes un nodomāju – vai man to vispār vajag? Tas, ka ir zināmas vadlīnijas, analīžu diapazons, kādam šī un citu vitamīnu un minerālvielu līmenim cilvēka asinīs jābūt, varbūt nav nepārprotams rādītājs, ka visiem ir vienāda vajadzība. Šo domu pamudināta, nolēmu palūkoties, ko tad par uztura bagātinājiem vēsta pētījumi.

Lūk, lai gan daudzi uztura bagātinātāji noteikti ir labvēlīgi veselībai, zinātniski pierādījumi tam ir ļoti atšķirīgi, un ir svarīgi zināt, kuri konkrētam cilvēkam var būt noderīgi un kuri var būt pat kaitīgi. Ir iemesls, kāpēc uztura bagātinātāji ir tik populāri: dažreiz tie darbojas. “Papildu veselīgam uzturam ir pierādījumi, ka daži uztura bagātinātāji var uzlabot jūsu vispārējo labsajūtu ar nelielu vai nekādu risku,” saka amerikāņu uztura zinātniece ar doktora grādu Alise Milšteina. Tomēr, neskatoties uz līdz šim veikto pētījumu apjomu par uztura bagātinātājiem (starp citu, kopš 1999. gada ASV veselības institūti vitamīnu un minerālvielu izpētei ir iztērējuši vairāk nekā 2,4 miljardus ASV dolāru), zinātniskie pierādījumi nav viennozīmīgi. Vairums pētījumu liecina, ka multivitamīni nekādi nepalīdzēs dzīvot ilgāk, nepalēninās veselības pasliktināšanos vai nesamazinās slimības simptomus un, protams, neizslēgs smagu saslimšanu. “Patiesībā uzņēmumiem ir nelikumīgi apgalvot, ka uztura bagātinātāji ārstēs, diagnosticēs, novērsīs vai izārstēs slimības,” saka Milšteina.

Tāpat veikalos vai tiešsaistē iegādātie produkti var atšķirties no pētījumos izmantotajiem, tāpēc pētījumu dati var būt maldinoši. Vairumā gadījumu multivitamīni, visticamāk, neradīs nekādu risku veselībai. Tomēr ir svarīgi būt piesardzīgam. Kas zina, kā katram organisms uz konkrētām lietām reaģē, tāpēc vislabāk konsultēties ar ārstu. Un pārdomāt, vai viss, ko kāds saka, ka ir vajadzīgs “katram cilvēkam”, ir vajadzīgs arī tieši man vai tev.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
37

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
60

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
31

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
50

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
11
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi