Ceturtdiena, 3. aprīlis
Vārda dienas: Daira, Dairis, Daiva, Daivis

Viens bez otra nevaram nekādi

Andris Vanadziņš
10:41
21.11.2024
467
1
Straupe Eiceni Madara Un Nauris

Madara un Nauris eleganti turpina ne vien Elitas un Jāņa saimniekošanas tradīcijas, bet min arī vecāku iestaigāto taku uz vietējā deju kolektīva mēģinājumiem. FOTO: Andris Vanadziņš

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar 40 nepārtraukta darba gadu pieredzi ikdienā var atļauties rāmāku soli, jo sākto turpina dēls Nauris ar sievu Madaru. Arī otrs dēls Toms, ja vien ir vajadzīgs kvalificēts palīgs celtniecības vai tehnikas remonta darbos, steidz palīdzēt. Tagad saimniecības platība ir vairāk nekā 100 hektāru, tajā audzē puķes un dārzeņus, pēdējos arī pārstrādā un piegādā klientiem. Gaļas lopu ganāmpulkā šoruden jau bija gandrīz simts govis un teļi. “Tagad “Eicēnos” ir optimāls salikums – mums pieredze, jauniešiem spēks un azarts. Katram ir savas atbildības sfēras, un viens bez otra nekādi nevaram!” stāstījumu sāk Jānis, bet Elita papildina: “Mums ir ļoti paveicies, jo ir, kam nodot saimniecību.” Viņa stāsta, ka dēlam Naurim labi veicās studijās, bija vilinoši piedāvājumi, bet viņš tomēr izvēlējās iet savu ceļu, dzīvot un strādāt laukos. “Vecākai paaudzei svarīgi neturēties līdz pēdējam pie īpašuma, bet dot jaunajiem iespēju izpausties, izjust atbildību, kamēr spēks un azarts. Un vēl svarīgi ir nejaukties jauno darīšanās ar savām norādēm. Es gan pa laikam mēģinu Nauri drīpelēt un stāstīt, kā ir pareizi. Bet beigās tomēr piebilstu – dari, kā gribi, tikai ļauj mātei izteikties,” smejoties par savām pedagoģiskajām atziņām, dalās Elita.

Naurim jau skolas gados bija skaidrs, ka viņa vieta ir laukos. “Mācību laikā sapratu, ka dzīve pilsētā man neder. Vajag savu sētu un plašumu, kur izvērsties. Savu saimniecību nodibināju, vēl būdams students. Vecāki uzticēja mantotu zemi, vēlāk piepirku klāt. Sākums bija sarežģīts. Kamēr no pirmajām nopirktajām telītēm tiek līdz realizācijai un ienākumiem, paiet divarpus gadu, bet augošais ganāmpulks jābaro un vajadzību, sākot ar tehniku un beidzot ar zālāju sēklām, daudz. Vecāku iestrādes palīdzēja nostabilizēties, un nu jau var drošāk virzīties uz priekšu.” Madara Reinhardu saimē, kā pati smaidot saka, nokļuvusi pret mātes gribu. “Es arī esmu izaugusi laukos, vecāki labi zina zemes darbu sūrumu, un mamma aizvien piekodināja – meitiņ, tikai neprecies ar zemnieku! Bet trāpīju uz Nauri, kurš ir nelabojams lauksaimnieks. Kad pienāca laiks iepazīstināt viņu ar vecākiem, grūtākais bija pateikt mammai, ka viņas padomu neesmu klausījusi. Un labi vien ir!” To, kāda ir jauno zemnieku darba ritma intensitāte, labi raksturo kāda ikdienišķa epizode. Uz “Eicēniem” pēc pieredzes brauc bioloģiskās saimniekošanas mācību grupas un arī ekskursanti. Viesu uzņemšanai iekārtota ugunskura vieta un nojume. Šovasar kāda no viešņām apvaicājās – un cik bieži jūs paši šajā jaukajā vietā atpūšaties? Skaitīšana daudz laika neaizņēma: viena reize – deju kolektīva sanākšana brīvdabā, otra, kad Naura kursa biedrs ciemojās… Tā arī visa gada bilance. Taču darbu un notikumu dažādība ir tik liela, ka rutīna vai izdegšanas sindroms nepagūst piezagties. “Ja dara darbu, kas patīk, kas ir aicinājums, tad vakarā esi noguris, bet ne iztukšots. Dārznieka darbs ir fiziski smags, un no Minhauzena cienīgām iecerēm, kas nav draudzīgas mugurai, labāk tomēr atteikties,” bilst Elita. ­“Ja zeme ir par zemu, tad paceļam to augšā, pašiem siltumnīcā vieglāk un arī puķes un lociņi aug priecīgi,” piebalso Jānis un turpina: “Mācamies no jauniešiem, kā strādāt racionālāk, vieglāk, nedarot to, ko var nedarīt. Viņi, tikai tāpēc, ka tā, lūk, ir pieņemts, apa­ļu nenes un kantainu neveļ. Mēs gan to esam darījuši.”

Nauris un Madara nav vienīgie jaunie zemnieku Straupē, kuriem ir zināšanas, vēlme un uzņēmība pārņemt un turpināt vecāku iesākto. Un šādu patriotisku censoņu būtu vairāk, ja vien sava mājokļa atrašana jaunai ģimenei nebūtu teju neiespējamā misija. “Mums ir laba ģeogrāfija. Kā paši smejamies, Straupe ir vidū, un pilsētas apkārt. Rīga, Sigulda, Cēsis, Valmiera ātri un ērti sasniedzamā attālumā. Tāds tirdz­niecības, amatniecības, zemniecības krustpunkts. Aktīva vieta, kurā gribas dzīvot. Zinu vairākas ģimenes, kas gribētu nākt uz Straupi, bet brīvu dzīvokļu vai māju nav, bet nekustamā īpašuma cenas te ir Pierīgas līmenī,” skaidro Nauris.

Pateicoties dzīvajai satiksmei caur Straupi, itin sekmīgi var pastāvēt arī mazais “Eicēnu” tirdziņš jeb pašapkalpošanās veikaliņš šosejas malā. Skolas laikā Madara aizrāvusies ar floristiku un sapņojusi par savu puķu darb­nīcu, un, redz, kā dzīve atved uz vietu, kur daiļām izpausmēm ir visas iespējas. Tagad kopā ar Elitu viņa rada floristikas kompozīcijas un pārzina saimniecības produktu tirdzniecību. Mazais veikaliņš turoties braši, un apmeklētāji pašapkalpošanās iespēju izmanto godprātīgi. “Cilvēki ir godīgi, novērtē to, ka uzticamies. Vienīgi žēl, ka aizvien jaunu regulu ražotāji valsts pārvaldē negrib vai nespēj saprast vienu vienkāršu patiesību – kā sauksi, tā atsauksies…,” rezumē Elita.

Straupe Eicenu Veikalins
“Eicēnu” pašapkalpošanās veikaliņš šosejas malā ir iecienīts, un apmeklētāji iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā izmanto godprātīgi. Brīvdienās, kad pircēju vairāk, līdz ar stādiem var tikt arī pie pieredzējušā dārznieka Jāņa Reinharda konsultācijām. FOTO: Andris Vanadziņš

Komentāri

  • Adel saka:

    Liidz laikam..viss pluust viss mainas.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Aizrauj mūžam jaunais džezs

    07:34
    30.03.2025
    67

    Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

    Ja var, tad jādara

    06:30
    29.03.2025
    39

    Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

    Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

    20:18
    28.03.2025
    25

    Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

    Guntra no stipru sieviešu dzimtas

    06:08
    28.03.2025
    54

    Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

    "Esam te jauniešu dēļ"

    06:52
    25.03.2025
    115

    Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

    Uzzināt, izjust un saprast

    07:47
    24.03.2025
    21

    Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    11
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    24
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    39
    11
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    41
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi