Pavasarīgās noskaņās jauniešu lapas nopietni nenopietnajā duelī “Divkauja” piedalījās cēsnieks Toms Bērziņš un raunēnietis Emīls Rozentāls. Puišu pirmais uzdevums bija uzzīmēt pavasari. Toms: -Mans pavasaris ir atmoda dabā ar pirmajiem saules stariem, plaukstošu koku, putniņiem un pavasarīgi noskaņotu zaķi. Emīls: – Arī es esmu uzzīmējis dabas ainavu ar tekošu upi, sauli, pirmajiem pavasar ziediem un zilonīti. Man patīk zīmēt zilonīšus. -Kā jums pagāja ziema un kāds bija lielākais notikums šoziem?
Toms: -Šī ziema un gads kopumā saistās ar to, ka esmu Jāņmuižas profesionālās vidusskolas 4. kursa audzēknis un šogad mācības te beigšu. Daļu ziemas pavadīju praksē, bet kopumā ziema šķita gara un nogurdinoša. Ļoti vilkās laiks. Pozitīvais ir tas, ka piedalījos sporta deju sacensībās Valkā un ar partneri ieguvām ceturto vietu.
Emīls: -Man prātā nāk divi šīs ziemas notikumi. Viens pozitīvs, otrs- negatīvs. Negatīvais, ka bez tiesībām braucu ar auto un mani noķēra policija. Pozitīvais ir saistīts ar to, ka satapu kādu īpašu cilvēciņu. Bet vispār šī ziema bija ļoti nospiedoša. Ar pavasara saulītes parādīšanos noskaņojums krasi uzlabojās. -Atmini latviešu tautas mīklu! Viena pirtiņa, simts lodziņi, kas tas ir? (Pareizā atbilde- malkas grēda). Toms: -Maizes ceptuve. Emīls: – Kojas. -Kāpēc sieviešu žurnālos nav anekdošu? Toms: – Varbūt tādēļ, ka sievietes nesaprot jokus. Es anekdotes un labus jokus visbiežāk palasu portālā draugiem.lv sadaļā “Runā”. Emīls: – Noteikti ir daudzas aktuālākas tēmas, par kurām sievietes labprātāk lasa, piemēram, par vīriešiem. Man gan anekdotes patīk. Es gan tās ātri aizmirstu. -Kas bija Eižens Finks? (Pareizā atbilde- gaišreģis) Toms: – Es zinu, kas ir sfinksa, bet Finks?! Varbūt kāds arhitekts… Emīls: – Viņš bija, bet vairs nav… Viņš bija rakstnieks, bet, godīgi sakot, es nezinu. -Cik daudz laika ikdienā veltāt būšanai pie datora? Toms: -Pēdējos divus, trīs mēnešus datoram atliek ļoti maz laika, labi, ja desmit minūtes dienā. Izlasu sporta ziņas un ieeju draugos.lv. To jau katrs izdara. Agrāk vairāk laika pavadīju internetā. Spēlēju spēlītes, sarakstījos ar draugiem. Tagad laika tam vairs nav. Daudzi aizraujas ar darbošanos datorā, bet tā patiešām ir nenormāla laika nosišana. Taču nevar teikt, ka nav interesanti, internetā ir ko darīt. Pats esmu sēdējis internetā līdz sešiem rītā un sarakstījies ar meiteni. Tad laiks paiet ātri. Emīls: -Brīvdienās internetā noteikti esmu ilgāk nekā darba dienās, kad pie datora pavadu trīs līdz piecas stundas. Sēžot internetā, laiks paiet ļoti ātri. Taču cilvēkam noteikti vajag citas nodarbes, ar ko aizrauties ārpus skolas, citādi patiešām ar datoru var saslimt. Jauniešiem laba alternatīva ir sports. -Mērijas tēvam ir piecas meitas- Čača, Čeče, Čiči, Čočo. Kā sauc piekto meitu?(Pareizā atbilde- Mērija) Toms: – Čuču. Emīls: – Mērija. -Kuram cilvēkam jūs gribētu uzdot vienu jautājumu un kāds tas būtu? Toms:- Čaks Noriss nesen nosvinēja lielu jubileju. Vēlētos pajautāt, ko viņš domā par to, ka joki par viņu visā pasaulē kļuvuši tik populāri. Kādēļ tā noticis? Būtu interesanti dzirdēt atbildi. Emīls:- Es gan vēlētos uzdot jautājumu savai bērnudārza audzinātājai, kura bērniem bieži nedeva papildporcijas, pat ja katlā bija ēdamais. Gribētu zināt, kāpēc nedeva? -Kā, jūsuprāt, pilsētā pietrūkst? Toms: – Noteikti hokeja halles. Protams, ir dzirdēti pamudinājumi, lai cēsnieki brauc uz Valmieru, bet tas nav reāli. Jauniešiem nav ne naudas, ne iespējas braukt uz citu pilsētu. Ja dzīvojam Cēsīs, vēlamies šeit atpūsties un pavadīt brīvo laiku. Ziemā tik daudz puišu hokeju spēlēja uz Dubinskas dīķa. Visi reizē pat netika uz ledus un gaidīja, kad citi noies. Hokeja halle cēsniekiem būtu īstena dāvana. Tas arī ir mans sapnis. Emīls: – Lai arī saucamies kultūras pilsēta, Cēsīs katastrofāli pietrūkst kultūras pasākumu, kvalitatīvu koncertu un pasākumu jauniešiem. Ja neskaita pāris klubu un “CATA” kultūras namu, kur kaut kas labs tomēr notiek, nekā cita pilsētā nav. Šķiet, ka jauniešiem Cēsīs nav nākotnes. Kas mani lai šeit piesaistītu, ja nav ko darīt? Ko es šeit darīšu? Cēsis laikam tomēr ir skolēnu pilsēta. -Kādas rakstura īpašības visaugstāk vērtējat cilvēkos? Toms:- Izpalīdzību, draudzīgumu un sirsnību. Tās ir īpašības, kas nepieciešamas, lai ar otru cilvēku veidotu labas, draudzīgas un čomiskas attiecības. Domāju, ka daļa no šīm īpašībām piemīt arī man. Emīls:- Pirmām kārtām svarīgi, lai otram varētu uzticēties. Nozīmīgas īpašības ir lojalitāte un taisnīgums. Nepatīk cilvēki, kuri sliktu runā aiz muguras, bet nespēj pateikt acīs. -Bez kura sadzīves priekšmeta nevarat iedomāties savu ikdienu? Toms:- Bez mobilā telefona. Saziņa ar draugiem notiek tikai pa to. Man jau ceturtajā klasē bija mobilais telefons, lai gan biju pēdējais klasesbiedru vidū, kuram tas parādījās. Emīls:- Neiztiktu bez spoguļa. Neesmu narciss, kurš pavada daudz stundu spoguļa priekšā, bet man, pirms izeju no mājas, ir svarīgi uzmest aci spogulim. -Darbs, ko savā dzīvē vēlētos paveikt? Toms:- Par baltu Lexus mašīnu nesapņoju, bet māju no pamatiem gan vēlētos uzcelt. Tas būtu mans lielākais dzīves darbs. Emīls:- Piekritīšu Tomam. Gribas uzcelt māju un izveidot labu ģimeni. Šajā “Divkaujā” uzvarēja Emīls Rozentāls. Liene Lote Grizāne
Komentāri