Tāds vadmotīvs licis Cēsu Valsts ģimnāzijas vācu valodas skolotājai Rutai Amoliņai pirmajai pieteikties starptautiska mēroga pedagogu mācībām Austrijā. Uz Grācu devās Ruta Amoliņa un Ilga Šķendere, kura māca mūziku. Mācību dienas devušas pārliecību, ka Latvijā skolas jau strādā mūsdienīgi.
Latvijā plaši izskanējis, ka mācību process skolās turpmāk veidojams tā, lai skolēni ne tikai gūtu zināšanas, bet arī apgūtu iemaņas. Par metodēm, kā mācīt sadarbošanās prasmes, kā veidot sociālās prasmes, pedagoģes pēc mācībām Austrijā saka – mācīšanas pieeja arī tur ir tieši tāda, kā pašreiz Latvijā, kā tiek strādāts ar audzēkņiem ģimnāzijā.
“Austrijas skolās pedagogi vēl vairāk strādā tā, lai mācību vielu audzēkņi apgūtu caur spēlēm,” piebilst Ilga Šķendere. Mūzikas klasē viņa demonstrē īpašu ksilofonu, kas paredzēts kompetencēs balstītas stundas darbam un taktsmēra apgūšanai. Pedagoģe skaidro, ka šāda paspēlēšanās, muzicēšana, kurā iesaistīta visa klase, bet rezultāts skatāms uz digitālās tāfeles, patīkot arī vecāko klašu audzēkņiem. Šāda iemaņu apgūšana iedvesmojot skolēnus, taču šāda “spēlēšanās” notiekot tikai 15 minūtes no mācību stundas. “Pārējā laikā strādājam ar mācību vielu,” skaidro skolotāja.
Vācu valodas skolotāja Ruta Amoliņa, iniciatore kursu “Skolotāju prasmju apgūšana mācību nodarbībās” apmeklēšanai Austrijā, stāsta, ka Grācā sapulcinātie pedagogi apguvuši vēl citas praktiskas metodes, kā skolēnos veicināt radošumu, sadarbības un koncentrēšanās spējas. “Man svarīgi zināt, kādas vēl spēles varētu noderēt svešvalodu apguvē vai citos priekšmetos, kā arī skolēnu audzināšanas darbā. Bija improvizācijas teātra vingrinājumi, spēles grupu saliedēšanai, komandu veidošanai,” tā R.Amoliņa stāsta par metodi, ko Latvijā programmu izstrādātāji sauc par mācību priekšmetu – drāma.
Cēsu skolotājas atzīst, ka labi noderēs no kursiem atvestie mācību materiāli, ar tiem iepazīstinās arī kolēģus ģimnāzijā. “Daudzas lietas, ko uzzināju, bija “labi aizmirsts vecais”,” saka Ruta Amoliņa un vērtē, ka mācības Grācā abām pedagoģēm bija izraušanās no ikdienas darba, lai iedvesmotos, un iespēja ļoti intensīvi runāt vācu valodā. “Tas noderēs, jau zinu, kā izmantošu,” saka mūzikas skolotāja, kuras vadītie kolektīvi mēdz skolu pārstāvēt Cēsu sadarbības pilsētā Vācijā.
Vācu valodas skolotāja, Grācā tiekoties ar ārzemju kolēģiem, novērtējusi, kā citi māca vācu valodu kā svešvalodu. Ruta Amoliņa: “Eiropas Savienības programmas “Praktiskas metodes sadarbības prasmju attīstīšanai” materiālus , metožu aprakstus, ko veicina “Erasmus +” programma, tālāk nodosim kolēģiem ne tikai ģimnāzijā, bet arī mūzikas un vācu valodas skolotājiem Cēsu novadā un skolotājiem Valmieras skolās.”
Komentāri