Raiskumieti Paulu Dukuri (17 gadu) daudzi iepazinuši, klausoties izpildām dažādas dziesmas. Paula pērn kopā ar ģimeni piedalījās šovā “Dziedošās ģimenes”, bet šogad kopā ar brāli Miku izpildīja divas dziesmas šovā “Mana zelta dziesma”. Paula mācās Cēsu Valsts ģimnāzijas pēdējā klasē, Cēsu Mūzikas skolā un aktīvi darbojas grupā “Positive for”. Meitenes ikdiena ir diezgan saspringta, tomēr, kā pati smaidot saka, jo vairāk cilvēks cenšas darīt, jo vairāk izdara. “Mūzika un dziedāšana patiešām aizņem ļoti daudz no manas ikdienas, bet tas, ka daudz jāpaspēj un jāizdara laikā, vēl prātā palicis no šova “Dziedošās ģimenes”, kur, neskatoties uz pašu ikdienas darbu, bija jāpaspēj nedēļas laikā sagatavot jauna dziesma un priekšnesums,” stāsta Paula. Vaicāta, kā šovi mainījuši viņu pašu, Paula teic, ka noteikti ir kļuvusi daudzu acīm pamanāmāka, jo, nenoliedzami, televīzija iet roku rokā ar popularitāti. “Pateicoties šiem šoviem, esam saņēmuši arī piedāvājumus uzstāties, tas ir ļoti patīkami. Nenoliedzami, esmu ieguvusi pieredzi uzstāties, būt kameru priekšā un redzēt sevi no malas televizora ekrānā, kas sākumā bija ļoti jocīgi. Interesanti bijis sadarboties ar stilistiem. Īpaši šovā, ko patlaban var vērot televīzijā – “Mūsu zelta dziesma” – par apģērbiem rūpējas stiliste. Aizej, lai ģērbtos raidījumam, un tērps jau glīti stāv uz pakaramā. Tāpat ļoti interesanti šovā “Mūsu zelta dziesma” ir dziedāt dažādas Latvijā populāras un mīlētas dziesmas. Taču ne velti kritiķi jau vairākas reizes norādījuši, ka mēs, jaunie dziedātāji, līdz galam neizjūtam to 70., 80. vai pat 90. gadu smeldzi un emocijas. Tas jau ir saprotams. Manu laiku pēc gadu desmitiem noteikti raksturos grupas “Musiqq” dziesma “Abrakadabra” vai arī grupas “Per” un solista Ralfa Eilanda dziesmas,” smaidot saka P. Dukure. Paulai vaicāju, vai ikdienā nav nācies saskarties ar cilvēku negatīvo attieksmi, jo nereti nākas dzirdēt teicienu, ka latvietim nav gardāka ēdiena par otru latvieti. Paula smaida un atbild, ka ikdienā izjūt vairāk pozitīvo. Vismaz acīs neviens neko ļaunu nesaka. “Pagājušajā gadā, kad piedalījāmies šovā “Dziedošās ģimenes”, portālos starp labiem komentāriem parādījās arī ne visai labie. Jāteic, ka ātri gan pārgāja vēlme sekot, ko par mani raksta, jo interneta komentētāji mēdz būt nesaudzīgi. Ikdienā sastopu jaukus un labus cilvēkus. Viņi priecājas par mani un es par viņiem. Pēc pēdējās uzstāšanās šovā “Mūsu zelta dziesma” no rīta stāvēju autobusa pieturā, lai brauktu uz Cēsīm, kāda kundzīte pienāca klāt un smaidot sacīja, ka vakar vakarā mani redzējusi televīzijā dziedam, bet tagad stāvot man līdzās pieturā. Viņai es liekoties tāda maza un trausla. Tas bija tā ļoti sirsnīgi un mīļi,” stāsta Paula. Runājam arī par jaunajiem mūziķiem un viņu ceļu uz skatuvi. Paula vērtē, ka tas nav viegls, tādēļ viņa daudz mācās, lai kādreiz būtu patiešām laba dziedātāja. “Kad biju maza, fanoju par grupu “Prāta vētra”. Arī tagad, protams, man viņi patīk, un bija liels prieks Dziesmu svētkos kopā ar Renāru Kauperu uzstāties. No dziedātājām autoritāte varētu būt Ieva Kerēvica. Viņai ir ļoti skaista balss. Bet kopumā jāteic, ka ir patīkami iepazīties ar mūziķiem, aktieriem un citiem sabiedrībā populāriem cilvēkiem. Lielākoties izrādās, ka visi viņi ir ļoti sirsnīgi un vienkārši cilvēki. Turklāt nekad necenšos šķirot cilvēkus, mēs jau visi esam vienādi, tikai katrs darām savu darbu. Īpašais tajā visā vien ir tas, ka mūziķus, aktierus biežāk parāda televīzijā vai foto drukā žurnālos. Citādi jau visi vien cilvēki esam,” domās dalās jaunā mūziķe. Vaicāta par nākotni, Paula saka, ka to iedomājas saistītu ar mūziku. Taču prāto, ka varētu atrasties jebkur plašajā pasaulē. „Uzreiz jau tā grūti pateikt, kur sevi iedomājos pēc desmit gadiem, bet domāju, ka tas varētu būt saistīts arī ar kādu citu valsti, ne tikai Latviju. Par vienu gan esmu pārliecināta- mana nākotne būs saistīta ar mūziku, vēlētos, lai tā būtu profesionāla darbošanās mūzikā. Pašreiz dziedu kopā ar tēti un brāli. Tā ir droša un stabila sajūta. Pieļauju, ka nākotnē vairāk dziedāšu viena. Tas būs izaicinājums man,” saka Paula. Viņa neslēpj bažas, ka šis un nākamais gads būs sasprings mācību ziņā, taču ir noskaņota pozitīvi un paļaujas uz saviem spēkiem. Taujāta, cik daudz laika atliek atpūtai, Paula apdomājas un saka: “Uz klubiem vēl nestaigāju, jo man ir tikai 17 gadu (smejas). Bet pēc pāris mēnešiem varēšu iet… Man patīk lasīt grāmatas, bet visjaukākā atpūta ir vienkārši pasēdēt laukos mājās uz terases. Paskatos uz ezeru, elpoju svaigu gaisu, pabraukāju ar laivu un jūtos atpūtusies. Tas mani uzlādē. Taču, ja godīgi, ilgi atpūsties, neko nedarot, nevarētu. Man ātri tas apniktu un es sāktu domāt, ko tādu labu padarīt.” Liene Lote Grizāne
Komentāri