Pēdējā laikā uzvirmojis jautājums, ka mūzikas klubi traucē naktsmieru Cēsu vecpilsētas iedzīvotājiem. Tiek diskutēts par jauniešu zemo kultūras līmeni un neprasmi atpūsties.
Par šiem jautājumiem “Druvas” redakcijā diskutējām ar jauniešiem Anci Upīti, Reini Reķi un Ģirtu Krūklīti, kā arī ar vecpilsētas iedzīvotājām Inesi Majori un Ligitu Kotāni.
-Vai ir pamats runāt par to, ka klubu apmeklētāji traucē cēsnieku naktsmieru?
L. Kotāne: – Es ar šo problēmu saskaros, jo dzīvoju vecpilsētā iepretim “Fonoklubam”. Jāteic, labprāt dzīvotu citur, jo esmu nogurusi no nekārtībām un trokšņa, kuru nedēļas nogalē dzirdu un redzu. Mana dzīves devīze ir tāda- dzīvo tā, lai netraucētu citam. Es tā dzīvoju, bet to nevaru teikt par saviem kaimiņiem- “Fonoklubu”. Turklāt neesmu pensionāre, kā laikrakstā “Druva” iepriekš rakstīja. Jūtos jauna, daudz ceļoju un man ir daudzas citas intereses. Taču saprotu, ka mums ar jauniešiem ir dažādi izglītības un kultūras līmeņi. Šajos gados esmu novērojusi, ka jauniešu izklaides saistās ar piedzeršanos. Viņu kultūras līmenis aprobežojas ar seksu vārtrūmēs un pagalmu piečurāšanu. Dažreiz uz ielas tā kliedz, ka liekas- kādu sit nost. Tas ir tas, kas mani nepamierina. Traucē arī troksnis, kas nāk no kluba.
R. Reķis:- Esmu muzikants, spēlēju klubos un daudz ko saprotu no skaņu izolācijas… Nav runa par vienu pilsētas klubu. Izstaigājiet pilsētu piektdienas vakarā, redzēsiet, kāds jandāliņš notiek pie citiem klubiem. Turklāt, ja jūs konkrēti runājat par “Fonoklubu”, salīdzinājumā ar citiem klubiem šeit visvairāk ir domāts par skaņas izolāciju. Sienas, logi, griesti – ir ar skaņas izolējošu materiālu nopakoti. Vienīgais, kas varētu traucēt, ir apmeklētāju čalas uz ielas vai pie kluba.
L. Kotāne:- Nē, tās mani tik traki netraucē.
I. Majore:- Dzīvoju kaimiņos Kotānes kundzei, bet tiešām man naktsmieru pilsētas nakts dzīve netraucē. Bieži atgriežos no teātra izrādēm vēlu vakarā, kad klubos jau pulcējas jaunieši. Kādreiz pat esmu gājusi un domājusi, kā tas ir, ka uz ielas nedzird “Fonokluba” mūziku. Varbūt, ja klubam atver durvis, dzirdama mūzika, bet ne tā, lai teiktu, ka traucē. Jā, mēs varam runāt par to, ka nedēļas nogalēs vairāk nekā darba dienās pilsētā uz ielām mētājas pudeles, varam teikt, ka jaunieši nokārto dabiskās vajadzības pie kāda stūra, bet tas ir jautājums par kaut ko citu.
,b>R. Reķis: –Un tā tas ir visā pilsētā. Vajag vakarā noiet gar “Vidzemnieka” ēku, tur jau pa gabalu ož. Bet tas ir jautājums par to, ka trūkst tualešu.
Ģ. Krūklītis: -Runa jau nav par kādu konkrētu klubu un ļaunajiem jauniešiem, kuri piesārņo vecpilsētu. Dzīvoju Lauciņos, arī tur jaunieši, iedami pa ielu, iemet pudeles un atkritumus manā zaļajā dārziņā. Tas nav saistāms ar klubiem. Tā ir jauniešu kultūra un jautājums, ka pilsētā trūkst atkritumu tvertnes.
-Vai domes piedāvātais risinājums vecpilsētā izlikt kameras uzlabos situāciju?
Ģ. Krūklītis- Noteikti. Jaunieši kameru priekšā tā neuzvedīsies. Baidīsies no soda. Video novērošanas kameras atrisinātu arī citus ar sabiedrisko kārtību saistītus jautājumus.
R. Reķis:- Jautājums ir, vai pilsētā vajag jauniešus un kādas ir piedāvātās atpūtas iespējas. Diemžēl Cēsīs jauniešiem atpūtu piedāvā tikai klubi. Kinoteātra vairs nav, nav arī nekādas citas alternatīvas.
<b> -Kā redzat pilsētas nākotni- ar čalojošiem jauniešiem, aktīvu naktsdzīvi vai klusu un mierīgu, kurā nenotiek pasākumi pat piektdienu un sestdienu vakaros?
L. Kotāne:- Nav runa par to, ka kāds no klubiem būtu jāslēdz, jo, nenoliedzami, Cēsis jau tagad ir tukšas. Esmu pat dzirdējusi, ka Cēsis ir viena no tām Latvijas pilsētām, no kuras aizbraucis visvairāk cilvēku. Cits jautājums- kā pilsētas pašvaldība visu tik tālu ir nolaidusi, ka tik daudzi aizbraukuši. Rodas jautājums- ko tad jauniešiem šeit darīt? Viņiem te atliek vien dzert un izklaidēties.
Ģ. Krūklītis:- Gribu uzsvērt, ka dzeršana nav jauniešu galvenā izklaide. Man pēc smagas un grūtas darba nedēļas, aizejot uz kafejnīcu vai klubu, interesē tikties ar draugiem, parunāties, kā kuram gājis, kas noticis katra dzīvē. Nav runa par dzeršanu.
L. Kotāne:- Nu, tāpat kā man. Tikai mums katram ir sava sabiedrība.
Ģ. Krūklītis:- Katram sava gan. Un mums noteikti nenāk prātā ne kādam mest ar pudeli, ne kāda vārtrūmi piečurāt.
I. Majore: – Jāsaprot, ka visus cilvēkus nevar vērtēt vienādi. Ne jauniešus, ne mana vecuma – pusmūža – cilvēkus. Ir daļa, kuriem viss vienalga.
Ģ. Krūklītis: – Ja Cēsīs nebūs atpūtas vietu –“Aroma”, “Melnais kaķis”, “Fonoklubs” un citas, tas nenozīmē, ka jaunieši sēdēs mājās. Viņi varbūt pa ielām klīdīs un pudeles dauzīs vēl vairāk.
I. Majore: – Domāju, ka pilsētai jāļauj virmot un jauniešiem šeit atpūsties. Man ļoti patika, ka šogad pilsētas svētkos bija uzstādītas vairākas skatuves, tostarp jauniešu skatuve Līvu laukumā. Pati tur mūziku līdz vieniem naktī baudīju, un tas viss bija lieliski.
L. Kotāne: – Nē, šīs pasākuma laikā mana, vecpilsētas iedzīvotājas dzīve, bija nepanesama.
Ģ. Krūklītis:- Bet tie bija svētki pilsētai un cēsniekiem. Tas bija super, ka bija arī jauniešu skatuve un ka tā mūs vienoja.
R. Reķis: – Jūs tiešām neesat gatava vienu dienu gadā pieciest skatuvi līdzās savai mājai pilsētas svētku labā? Jo tajā dienā visa pilsēta bija skatuvēs un mūzikas skaņās iekļauta.
L. Kotāne: – Nē, neesmu.
R. Reķis: – Rodas sajūta, ka jums vienkārši nepatīk mūzika un jauniešu izklaides.
L. Kotāne:- Mūzika man nepatīk. Arī šlāgeri man nepatīk. Kāpēc pie manas mājas nevar uzrīkot operu? Tā man patiktu.
I. Majore:- Man kā vecpilsētas iedzīvotājai ir cits skatījums uz ikdienu. Jāteic, paldies dievam, ka vismaz šovasar Rožu laukums atdzīvojās ar dažādiem muzikālajiem priekšnesumiem. Jo citādi tiešām liekas, ka pilsēta ir tukša un izmirst. Varētu būt vēl vairāk dažādu pasākumu. Lai nu kad, bet vasaras siltajās naktīs mēs varētu atļauties baudīt visu jauko un skaisto. Daudziem, arī man žēl, ka vienpadsmitos vakarā viss jau beidzas.
R. Reķis: – Es arī piekrītu, ka pilsēta jāatdzīvina, jābūt pasākumiem. Arī rallijs bija laba tradīcija, taču arī to dažu cilvēku dēļ aizliedza Cēsīs rīkot. L. Kotāne:- Man pret ralliju nebija nekādu iebildumu, man patika, ka viņi gar maniem logiem joņoja.
Taču jāatceras, ka dabas likumi ir dabas likumi. Cilvēkiem naktī ir jāguļ, jo pa dienu strādājam. Tad 12 vakarā visam ir jābeidzas un jābūt klusumam.
R. Reķis: –Taču mēs dzīvojam taču pilsētā, šurp atpūsties brauc jaunieši arī no citām Latvijas pilsētām. Tas ir tas, ar ko esam interesanti, turklāt jāpriecājas, ka tieši Cēsīs atrodas viens no labākajiem Latvijas klubiem- “Fonoklubs”. Tas mūsu pilsētai piesaista daudzu jauniešu.
-Vai varam nonākt pie vienota viedokļa, kāda tad ir galvenā problēma un kā tā būtu jārisina?
A. Upīte:- Jāsāk ar to, ka pašvaldībai jāparūpējas, lai pilsētā, īpaši līdzās atpūtas vietām, tiktu novietotas atkritumu urnas, jāuzstāda varbūt arī sausās tualetes, un noteikti daudz ko atrisinātu video novērošanas kameras. Tāpat būtu labi, ka pašvaldības policija vairāk uzraudzītu kārtību pilsētā, īpaši klubu tuvumā.
R. Reķis:- Tualešu trūkums pilsētā ir problēma, par kuru visu laiku runā. Nevar pārmest jauniešiem, ja viņi savas dabiskas vajadzības nokārto kaut kur krūmos.
Ģ. Krūklītis:- Vēlreiz nonākam pie tā, ka nevaram saistīt klubus ar jauniešiem, kuri atrodas uz ielas. Ja pie kluba atrodas jaunietis, kuram liekas, ka dzert un spļaudīties uz ielas ir forši, tā nav kluba īpašnieka vaina. Tā ir pašvaldības policijas problēma, kurai jārūpējas par kārtību pilsētā. Tāpat skaidrs, ka ne 25 vai 35 gadus vecu cilvēku neizmācīsim, ja viņam nav sapratnes par kulturālu uzvešanos, bet citādi jauniešus nosodīt nevaram. Visi esam bijuši jauni. Pilsēta bez klubiem un citām atpūtas vietām nav iedomājama. Esmu par to, lai vecpilsēta vēl vairāk tiktu attīstīta un “atdzīvināta” no pašreizējā savādā miera. Dzīvībai jābūt.
I. Majore:- Mani netraucē nekas. Pilsētas dzīvei jābūt, arī vecpilsētā. Nekad līdz šim jaunieši, kuri pulcējas nedēļas nogalē vecpilsētā, nav mani kā aizskāruši vai traucējuši. Viss bijis solīdi.
Liene Lote Grizāne
Komentāri