“Nepārmetu Intai, kas “Druvā” izteicās, ka viņai nepatīk skūteri un to braucēji, taču ne visi ir vienādi. Vienu vakaru biju piestājis Spāriņkalnā, lai papriecātos par saulrietu. Rudenī saulrietiem ir īpaša garša. Kā jau ceļmalā stāvot, biju ieslēdzis avārijas gaismas. Garām ar skūteri brauca divi jaunieši. Piestāja, pajautāja, vai nevajag palīdzēt. Kādreiz šoferu kursos, tas jau bija pirms daudziem gadiem, man mācīja – ja kāda mašīna stāv ceļmalā, piestāj, pajautā, vai nav kāda problēma. Daudz kas mainījies, bet nerakstītie likumi ne,” pārdomās dalījās Māris.
