Cēsnieks Zigmārs Jansons (30) ir vijolnieks, kurš nolēmis dzīvē pamēģināt ko citu, atverot auto skolu “Aiziet”. Divas skolas filiāles jau darbojas Lielvārdē un Aizkrauklē, bet tuvākajās dienās skola durvis vērs arī Cēsīs. Zigmārs stāsta, ka vijoļspēli sācis mācīties Cēsu Mūzikas skolā, pēc tās absolvēšanas turpinājis prasmes pilnveidot, mācoties un dzīvojot Rīgā. “Bija laiks, kad, dzīvojot Rīgā, ar vijoļspēli nācās arī piepelnīties, uzstājoties dažādos pasākumos. Jāteic, mūzika ir man no dabas dots talants, bet diemžēl pret to no paša sākuma neizturējos ar lielu atbildību. Nespēlēju vijoli tik, cik bija nepieciešams, attapos tikai koledžas pēdējos divos kursos, kas bija par maz, lai taptu par kaut ko. Vijoļspēles tehniku spodrina gadiem. Tas nenotiek tā uzreiz,” saka Zigmārs un atklāj, ka mūzikas instrumentam veicis apkopi, ko dara reizi gadā, un vijole gaida viņu atkal pievēršamies spēlēšanai. “Dzīvē bija mirklis, kad bija jādomā, kā papildus nopelnīt naudu, jo ar vijoļspēli vien izdzīvot nevarēju. Turklāt zinām, cik Latvijā mūziķi vai, vēl vairāk, šāda klasiskā mūzika ir novērtēta. Lai strādātu un nopelnītu mūsu valstī ar vijoļspēli vien, būs grūti. Īpaši, ja ir vēlēšanās iegādāties ko vairāk par vienām biksēm, žaketi un lētāko dzīvokli,” atzīst Zigmārs un atklāj, ka, kārtojot motocikla vadītāja tiesības, viņam radās ideja kļūt par instruktoru, ko viņš arī izdarīja.
Zigmārs stāsta, ka pie automašīnas stūres varējis pasēdēt jau no desmit gadu vecuma, bet lielāko pamudinājumu sākt darboties auto un moto apmācībā devis viņa paša instruktors, kurš atzina, ka darbs viegls neesot, bet līdzekļus dzīvošanai nopelnīt var.
“Tad arī izdomāju, ka varu spēlēt vijoli un papildus mācīties par instruktoru, kas neprasīja neko sarežģītu no manis,” saka Zigmārs. Uz jautājumu, vai ir viegli otram iemācīt vadīt automašīnu, viņš smaidot saka: “Var jau teikt, ka nepieciešami dzelzs nervi, bet patiesībā galvenais ir pareiza attieksme pret cilvēkiem. Tā ir pedagoģija, lai gan ne tikai, jo katrs cilvēks jau ir citāds. Manā ģimenē teju visi ir pedagogi, varbūt arī man tas dots kā talants, jo nav grūti komunicēt vai pamācīt citu. To uztveru patiešām kā darbu, kas man labi padodas.” Vaicāts, vai atceras savu pirmo skolnieku, Zigmārs atbild apstiprinoši. Tas esot bijis puisis. “Neteikšu, ka katrs cilvēks ir personība, bet tas cilvēks bija bezpersonisks, kurš nāca uz autoskolu ar savām problēmām. Viņš arī mācības nepabeidza,” atminas jaunais uzņēmējs un dalās viedoklī, ka ne katrs amata meistars, vai tas būtu mākslinieks, fotogrāfs vai autovadītājs, var būt labs pedagogs. Stāstot par savu autoskolu “Aiziet”, Zigmārs uzsver, ka viņa galvenais kritērijs būs kvalitāte. “Strādājot par instruktoru un pasniedzēju autoskolās Rīgā, esmu guvis pieredzi, taču, dibinot savu uzņēmumu, vēlējos izveidot kaut ko vairāk par kārtējo autoskolu. Sākumā mans mērķis ir izveidot pašu uzņēmumu, radīt labu komandu, kolēģus, bet tālākās ieceres vēl ir noslēpums. Domāju, man viss izdosies,” saka autoskolas “Aiziet” vadītājs un piekrīt, ka, nenoliedzami, autoskolu nozarē daudz kas sabojāts. “Dzirdēts taču, piemēram, par akciju, ka teoriju var apgūt, maksājot latu, bet jāsaprot, ka neviens labs pasniedzējs par latu kursus nelasīs. Bet tā gan ir taisnība, ka cilvēki uzķeras šādiem piedāvājumiem, jo spiesti domāt tikai par naudu. Es vēlos izveidot mūsdienīgu autoskolu ar augstu kvalitāti un ar modernām iespējam,” norāda Zigmārs, atklājot, ka Cēsīs varēs apgūt ne tikai automašīnas vadīšanu. Varēs mācīties braukt ar motocikliem, tiks arī piedāvāta iespēja iegūt traktortehnikas vadīšanas tiesības. Runājot par labiem pasniedzējiem un instruktoriem, Zigmārs saka, ka Cēsīs pats ir galvenais pasniedzējs. “Kamēr sev neatradīšu spēcīgu aizvietotāju, tikmēr ar pilnu slodzi darbošos pats. Jo, nenoliedzami, jebkurā uzņēmumā galvenā patiesība ir tā, cik spēcīgs un kvalitatīvs kolektīvs, tik labs arī gala produkts,” viedokli pauž Zigmārs. Vaicāts, vai tas ir labi, ka jaunieši steidz jau 18 gados iegūt autovadītāju apliecību, atbild apstiprinoši. “Katra prasme jau ir tikai slavējama. Bet jauniešiem, kas autovadīšanu grib apgūt kā profesiju, nodarbības jāvada, daudz stāstot no dzīves un ikdienas prakses,” tā Zigmārs. Zigmārs atzīst, ka līdz sava uzņēmuma izveidei nonācis, pateicoties vijolei un ieguldītajam laikam mūzikā. “Kādam varbūt šķiet – nu, kas tie mūziķi ir, nepraktiski cilvēki. Bet nekur citur nav tik liels darbs jāiegulda kā mūzikā. Tā ir ilgstoša un pamatīga strādāšana ar sevi. Neatlaidīgs un neskaitāmu stundu darbs. Tas iemācījis man dzīvē virzīties uz mērķi. Pamazām, bet pavisam skaidri,” domās dalās autoskolas “Aiziet” vadītājs. Liene Lote Grizāne
Komentāri