Tā saka Priekuļu novada Liepas pagasta jauniešu centra “Apelsīns” vadītāja Baiba Roze. Pavisam nesen jauniešu centrs nosvinēja piecu gadu jubileju. Stāstot par paveikto, Baiba teic, ka sākotnēji, kad jauniešu centrs tika atvērts, nebija īstas nojausmas, kas un kā būs.
“Bija laiks, kad katrā pagastā veidojās jauniešu centri, tagad redzam, ka citiem darbība izrādījusies veiksmīga un dažiem mazāk veiksmīga. Katrs šajos gados atradis savu vietiņu un sapratis, kā strādāt. Turklāt pat viena pagasta jauniešu vēlmes un gaume atšķiras, nemaz nerunājot par citu novada pagastu jauniešiem. Arī intereses mainās ātri,” spriež B. Roze un atklāj, ka Liepas centrā, varētu teikt, jau trīs trīspadsmitgadnieku paaudzes izaugušas ar “Apelsīna” aktivitātēm, nodarbībām un pasākumiem. “Centrā sāku strādāt viena, bet tagad man ir kolēģe Dzintara Kalniņa, ar kuru izveidojusies lieliska sadarbība. Jāteic, ka es šajos gados esmu mācījusies no jauniešiem un dažādām dzīves situācijām. Zinu, cik daudz pūļu ielikts, lai jauniešus rosinātu nākt uz pasākumiem un būt aktīviem. Patiešām, nereti jāiegulda liels darbs, lai jaunieši atnāktu, piedalītos. Tādēļ piekrītu, ka liela daļa mūsdienu jauniešu nav sabiedriski aktīvi, viņiem trūkst motivācijas kaut ko darīt, iesākt, nav intereses par savā pagastā notiekošo. Trūkst arī uzņēmības. Bieži ir tā, ka vienu dienu jaunietis grib kaut ko darīt, bet nākamajā vairs ne. Un varētu teikt, ka nereti ir gatavi iesākt, bet nespēj pabeigt,” domās dalās Baiba.
Runājam arī par to, ka jaunieši jau agrā vecumā izvēlas pamēģināt vielas, kas izraisa atkarību- alkoholu, cigaretes un narkotikas.
“Par šīm problēmām runā arī valstiskā līmenī, taču, manuprāt, kaut ko konkrētu sāks darīt tikai tad, kad patiešām notiks kas ļoti slikts. Tagad sanāk tā – vecāki mājās neredz, ka bērns to dara, skolā skolotāji arī neredz, un beigās it kā šīs problēmas vispār nav,” atzīst “Apelsīna” vadītāja un teic, ka darbs ar jauniešiem viņai patīk. Tas ļauj iegūt daudz pozitīvu emociju, lai gan arī iztukšo, jo jaunieši prasa daudz uzmanības. “Dažkārt aizeju mājās kā tukša bļodiņa, taču tajā pašā laikā, kad kaut ko kopā izdarām vai paveicam, pozitīvās emocijas uzpilda ilgam laikam. Man ir prieks par šiem pieciem gadiem, kas godam nostrādāti, un domāju, ka esmu gatava arī nākamajiem pieciem. Daudzas aktivitātes ir ļoti labi iesāktas, rodas arī jaunas idejas, arī jaunieši, kas ik pa brīdim pievienojas mūsu pulciņam, ienes kaut ko jaunu. Tāpat arī es piecos gados esmu guvusi lielāku sapratni par to, ko jaunieši vēlas. Viņi zina, kā mums tas kopā sanāk, tādēļ ir izveidojusies jauka sadarbība,” atzīst B. Roze. Viņa norāda, ka jauniešiem būtu jāiemācās nebaidīties mēģināt. Nereti dzīvē nepieciešama vien uzdrīkstēšanās, tālāk viss notiek pats no sevis. “Man patīk baudīt to, ko daru. To varu teikt arī par darbu jauniešu centrā. Domāju, ka grūtāk ir tad, kad neprotam gūt prieku no tā, ko darām,” atzīst jauniešu centra “Apelsīns” vadītāja. Liene Lote Grizāne
Komentāri