Cēsu novada jauniešu dome šogad svin desmito jubileju. “Druva” uz sarunu aicināja jauniešu domes priekšsēdētāju Elīnu Baltskaru (17 gadu). Elīna nozīmīgajā amatā stājusies pirms mēneša, šis laiks pagājis, gatavojoties jubilejai. Sevi Elīna vērtē kā aktīvu jaunieti, kura mierā nosēdēt nevarot. “Pirms gada man radās interese par jauniešu domi, tās piedāvātajām aktivitātēm un pasākumiem. Pamazām sāku domē darboties pati, bet šī mācību gada sākumā mani ievēlēja par priekšsēdētāju. Tiesa gan, uzņemties šo amatu bija grūts lēmums, jo ikdienā jau tāpat ir ļoti daudz darāmā. Taču nolēmu izaicinājumu pieņemt, jo vienmēr dzīvē esmu vadījusies pēc principa- jo vairāk darām, jo vairāk paspējam,” saka E. Baltskara un teic, ka viņai ir savs redzējums, kā nākotnē būtu jādarbojas jauniešu domei. “Vispirms gan jāsaka – uzskatu, ka iepriekšējos desmit gados ir paveiktas daudzas fantastiskas lietas un iedibinātas vērtīgas tradīcijas. Esam viena no aktīvākajām un vecākajām jauniešu domēm Latvijā. Runājot par manu darbošanos, vispirms vēlos atdzīvināt izstādi “Dzīvot šodienai, neaizmirstot par rītdienu”, kas bija vērtīga un kuru atbalstīja daudzi jaunieši. Noteikti vēlos aptaujāt Cēsu jauniešus un uzzināt arī viņu viedokli par to, kā jauniešu domei jādarbojas turpmāk, ko no mums gaida un kādiem jābūt. Domāju, pēdējos gados arī izdevies mainīt stereotipu, ka it kā esam slēgtais klubiņš, kurā darbojas daži cilvēki, manuprāt, ir sapratne, kas mēs esam un ko darām. Par to liecina kaut vai tas, ka šogad domes darbā iesaistījies daudz brīvprātīgo,” atzīst jauniešu domes priekšsēdētāja. Viņa skaidro, ka organizācija ir kā starpnieks starp ikvienu pilsētas jaunieti un Cēsu novada pašvaldību. Kā labu piemēru Elīna min nesen organizēto talku Cēsu skeitparkā, kuru atbalstīja novada dome. Elīna atzīst, ka jauniešu dome saņem pašvaldības atbalstu un kopā paveiktas daudzas noderīgas lietas.
Runājot par jauniešiem un to, cik viņi ikdienā ir aktīvi vai pasīvi, Elīna saka: “Ir daudz labu un aktīvu jauniešu. Es to zinu. Taču ļoti labi saprotu, ka ir arī tādi, kuriem interesē pavisam maz no tā, kas notiek apkārt. Domāju, šādus jauniešus iesaistīt dažādos pasākumos ir ļoti grūti, ja cilvēks nevēlas neko darīt, viņš nedarīs. Taču es esmu pārliecināta, ka sabiedriskās aktivitātes, kurās esmu iesaistījusies, mani tikai bagātina un dod noderīgu pieredzi. Zinu, ka darba devēji nemeklē tikai cilvēkus ar svaigi iegūtu diplomu, bet vēlas redzēt arī iemaņas un pieredzi dažādās dzīves jomās. Turklāt vērtēju, ka Cēsīs jauniešiem ir ļoti plašs piedāvājums ārpus skolas nodarbībām. Ir ko darīt un pasākt.” Elīna atzīst, ka viņa vēl nav īsti tikusi skaidrībā par savu nākotni, bet zina, ka Cēsis viņai vienmēr būs tuvas. “Ja es studēšu ārzemēs, noteikti gribēšu atgriezties Latvijā, ja augstāko izglītību iegūšu Rīgā, vēlēšos atgriezties Cēsīs. Uzskatu, ka mans pienākums kā cēsniecei ir nevis sūdzēties, ka nekā nav, bet gan radīt kaut ko. Es došos iegūt zināšanas, pieredzi, bet atgriezīšos. Turklāt ticu, ka Cēsīs var nodarboties arī ar uzņēmējdarbību. To pierāda kaut vai rīdzinieku Cēsīs, Rīgas ielā, atvērtā kafejnīca “Café Riga”, kura strādā ļoti veiksmīgi. Turklāt šī vieta kļuvusi par vēl vienu nelielu Cēsu zīmoliņu,” saka E. Baltskara, kura sevi raksturo kā mērķtiecīgu un atvērtu cilvēku. Viņa atzīst: “Es varu arī ziedot nakts stundas, lai kaut ko vairāk izdarītu. Domāju, kad man būs sešdesmit, labprātāk gribēšu atcerēties to, cik daudz esmu paveikusi, nevis, cik labi naktīs izgulējusies.” Liene Lote Grizāne
Komentāri