“Regulāri tiek publicēti pētījumi, kā iedzīvotāji uzticas parlamentam, valdībai, citām valsts institūcijām. Mani vienmēr nepatīkami pārsteidz, ka uzticība ir tik zema un vēl pat samazinās. Nesaprotu sabiedrības attieksmi pret tiem, kas uzņēmušies smago valsts darbu. Vai tad atmiņa ir tik īsa, ka neatceramies laiku, kad mašīna ģimenei bija gandrīz luksusa prece, ka vēl pirms gadiem 20 aizbraukt uz ārzemēm retais varēja atļauties? Tagad automobilis ir gandrīz katrā mājsaimniecībā, ne jau tikai tiem, kas ļoti labi pelna. Kamēr nebija kovida ierobežojumu, pat pensionāri, kurus jāpieskaita pie samērā trūcīgajiem, brauca ceļojumos. Kas tad cits veido šādu dzīves līmeni, ja ne valsts pārvaldītāji?” pārdomās dalījās seniore.
