Spītējot sarežģītajam pārorientēšanās laikam no ierastā dzīves ritma uz attālināto saskarsmi, talantīgāko skolēnu zināšanu sacensību fināla
posmi šajā mācību gadā veiksmīgi noslēgušies gandrīz visos priekšmetos.
Pusē no 16 notikušajiem mācību olimpiāžu valsts posmiem panākumi ir arī mūspuses audzēkņiem. Kopumā atzinības un apbalvojumus šī gada valsts olimpiādēs saņēmuši skolēni no piecām izglītības iestādēm vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā.
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve, Eiropas Sociālā fonda projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” aktivitātes koordinatore mācību olimpiāžu nodrošināšanas jomā Sintija Birule “Druvai” pastāstīja, ka atcelt nācies tikai vienu no šogad plānotajām olimpiādēm – izpalikusi 27.martā paredzētā latviešu valodas un literatūras valsts 46.olimpiāde 8.-9. klasēm. Olimpiāžu kalendārs liecina, ka divu disciplīnu olimpiādes – ekonomikā un matemātikā – paspēts sarīkot tieši pēdējās dienās pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās. Savukārt aprīlī paredzētās olimpiādes fizikā, ķīmijā un ģeogrāfijā izdevies noorganizēt tiešsaistes režīmā, kopumā tajās saņemot vairāk nekā 5400 dalībnieku darbus.
Visvairāk diplomu savai skolai nopelnījuši Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) audzēkņi: septiņi ģimnāzisti saņēmuši 14 goda rakstus sešos dažādos priekšmetos. Pa vienam godalgotam olimpietim šogad bijis arī Cēsu 1.pamatskolā, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV), Priekuļu vidusskolā un Straupes pamatskolā. Olimpiāžu dalībnieku vidū bijuši arī audzēkņi no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas un Jaunpiebalgas vidusskolas.
Visvairāk godalgas mācību olimpiādēs izpelnījies jau iepriekšējos gados sevi daudzkārt pierādījušais censonis Andrejs Ķīlis no CVĢ. Otrās pakāpes diplomus divpadsmitās klases audzēknis ieguvis gan ģeogrāfijas, gan vēstures valsts olimpiādēs, bet vēl divas atzinības ģimnāzistam piešķirtas par zināšanām ekonomikā un informātikā jeb programmēšanā. Tikai par vienu diplomu mazāk šogad ticis viņa skolasbiedram no devītās klases. Ralfs Trofimovs ieguvis pirmās pakāpes diplomu bioloģijā, otrās pakāpes diplomu matemātikā un trešās pakāpes diplomu – vēsturē. Šarlote Luīze Odziņa – arī 9.klases skolniece CVĢ – saņēmusi atzinību valsts olimpiādē gan vēsturē, gan bioloģijā. Savukārt topošā ģimnāzijas absolvente Sandra Siliņa izcīnījusi trešās pakāpes diplomu matemātikā un otrās pakāpes diplomu informātikā (programmēšanā).
Latviešu valodas valsts olimpiādē 11. un 12.klašu skolēniem trešās pakāpes diplomu nopelnījusi AKCMV audzēkne Alise Karlīna Gārša, bet atzinību – Priekuļu vidusskolas 11.klases skolniece Daido Dagne Brūvere. Bioloģijas olimpiādē bez jau pieminētajiem laureātiem augstos novērtējumus saņēmušas vēl divas CVĢ audzēknes: Tīnai Deinai Kukurītei (10.klase) otrās pakāpes diploms un Katrīnai Kalniņai (9.klase) atzinības raksts. Ģeogrāfijā vēl viens CVĢ pārstāvis 12.klašu grupā Agris Ratniks ticis pie novērtējuma “Atzinība”. Madara Elza Rudzīte (9.klase) no Straupes pamatskolas ieguvusi trešās pakāpes diplomu matemātikā, savukārt Artūrs Supe (arī 9.klase) no Cēsu 1.pamatskolas trešās pakāpes diplomu saņēmis par nodemonstrētajām zināšanām vēsturē.
Vairāki CVĢ audzēkņi piedalījušies arī valsts olimpiādēs krievu valodā (kā svešvalodā), fizikā un ķīmijā, tomēr bez ievērojamām sekmēm. DACVĢ skolēni mēģinājuši spēkus arī visnesenāk uzsāktajā sacensību tradīcijā – filozofijas olimpiādē. Tomēr arī šeit bez augstiem rezultātiem. Mūspuses skolēni olimpiāžu fināla dalībnieku vidū nav manāmi svešvalodu – angļu, vācu un franču – olimpiādēs.
Komentāri