Rāmuļu pamatskolas direktore Inga Andersone, stāstot, ka mācību darbs notiek attālināti, neslēpj, ka skolas vadītājam attālinātā strādāšana esot ļoti apgrūtinoša, jo visa dokumentācija ir skolā. Tāpēc regulāri jābūt kabinetā.
Viņa atzīst, ka šis laiks atklājis daudz nianšu, par ko pirms tam iedomāties nevarējuši: “Kad aptaujājām bērnus, saņēmām informāciju, ka gandrīz visiem ir datori, planšetes, viedtālruņi, bet, kad sākās darbs, atklājās, ka viss nav tik vienkārši. Izrādās, kādam datorā nav tik vajadzīgās programmas – word, exel, powerpoint -, jo tas paredzēts tikai datorspēlēm. Viedtālruņi ir, bet to atmiņas pilnas ar mūziku, attēliem, kad jāatver skolotāja vēstule ar pielikumu, to nevar izdarīt.
Šis ir izaicinājumu pilns laiks, direktorei nākas iesaistīties visā procesā, jāpalīdz risināt problēmas gan skolēniem, gan skolotājiem. Dažai skolotājai nācās pirkt sev jaunu datoru, jo esošais nespēja sekmīgi tikt galā ar jauno darba apjomu. Ir gandarījums, ka spējam piemēroties situācijai. Ja pirmajā nedēļā bija tāds kā apjukums, neziņa, jau drīz pēc tam visi pielāgojās un darbs iegāja savās sliedēs.”
Arī direktorei ļoti pietrūkstot dzīvā kontakta gan ar skolotājiem, gan audzēkņiem: “Jāatzīst, ka attālināti strādāt ir daudz grūtāk, nekā iet klases priekšā. Tiekoties aci pret aci, redzi cilvēku, viņa reakciju, redzi, viņš saprot vai nesaprot. Uzrakstot kādu uzdevumu, grūti zināt, vai bērnam būs pilnībā skaidrs, kas jādara. Paldies vecākiem, kuri šajā laikā vairāk strādā ar bērniem, palīdzot viņiem tikt galā ar uzdevumiem.”
Direktore atzīst, ka attālinātajā režīmā diena ir garāka nekā ierastajā mācību laikā. Jo daļa bērnu uzdevumus pilda no rītiem, citi vakarā.
“Skolotājiem šis laiks māca pacietību,” saka I. Anderone. “Jāpieņem situācija, ka skolotājam jābūt pieejamam no rīta līdz vakaram. Telefonam jābūt ieslēgtam, datoram turpat pa rokai, nemitīgi pārbaudot, vai nav jaunu ziņu, jo bērns pulkstenī neskatās, ja ko nesaprot, meklē skolotāja palīdzību. Esot kopā klasē, mājas darbus varam izlabot kolektīvi, tagad katram jāstrādā atsevišķi. Grūtāks šis laiks tiem bērniem, kuri raduši pie klases darba, bet šis laiks ļoti veicina skolēnu patstāvību.”
Jautāta par 9.klases izlaidumu, direktore saka, ka šobrīd tiek domāts, kā nezaudēt šī mirkļa svinīgumu. Tiek gaidīti norādījumi, bet kādam svinīgam brīdim tomēr jābūt, turklāt ar vecāku līdzdalību, jo viņi to esot pelnījuši, īpaši šajos divarpus mēnešos viņu devums ir liels. Šobrīd tiek domāts, kā veiksmīgāk risināt šo jautājumu, varbūt rīkojot svinīgu atestāta izsniegšanu atsevišķi katram bērnam, lai vecāki varētu būt klāt. Mazajā skoliņā tas ir paveicams.
“Šis laiks paliks atmiņā, tajā ir arī noderīgas lietas, kas tiks izmantotas, atgriežoties normālā darba ritmā,” saka I. Andersone.
Komentāri