Viena no lielākajām jauniešu problēmām Latvijā ir lielais un pieaugošais smēķētāju skaits. Jautājums, vai par tās kaitīgumu pietiekami tiek runāts un vai bērni jau pamatskolas sākuma klasēs tiek mācīti un audzināti tā, lai līdz pirmajai cigaretei nenonāktu. “Druva” vairākiem mūsu puses jauniešiem taujāja, kā cīnīties ar smēķēšanu jauniešu vidū un kas to varētu ietekmēt. Simona Ruska, studente: – Pirmais, ko vēlos uzsvērt – tā ir mode. Manuprāt, izpratne, ka smēķēt ir stilīgi, ienāk no citām kultūrām. Piemēram, amerikāņu filmās, kuru mērķauditorija ir jaunieši, nereti tiek rādītas ballītes, kurās neiztiek bez smēķēšanas. Protams, zemapziņā paliek doma, ka tas ir gaumīgi, tāpēc rodas vēlme arī pašiem brīvo laiku pavadīt līdzīgi. Jaunība ir posms, kad cilvēks sevi vēl veido, īsti nezinot, kāds vēlas būt, tāpēc ir tendence pamēģināt visu, ko dzīve piedāvā, arī smēķēšanu, kura diemžēl nereti pārtop par pieradumu. Prātā arī nāk nesena saruna ar kursabiedru, kurš sacīja: “Nezinu, kā iepazītos ar meitenēm, ja nesmēķētu. Ir taču daudz vieglāk, esot klubā, pajautāt, vai vēlies uzsmēķēt, vai nevajag aizdedzināt cigareti, nekā…es pat nezinu, kā iepazīties. Smēķējot ar dāmām ir pavisam viegli uzsākt sarunu.” Tad nodomāju, cik gan tālu viss aizgājis, ka vairs neprotam sarunāties.
Kā vecāki var ietekmēt situāciju? Protams, runājot ar bērnu, ka smēķēt ir kaitīgi, nevis izsakot stingru aizliegumu, ka nedrīkst to darīt, jo, kā jau zināms, aizliegtie augļi ir tie saldākie. Protams, vecāki jau vienmēr nebūs blakus un pie rokas neķers, bet kad cigarete tiks lietota, tad, iespējams, prātā atausīs kādi vecāku brīdinājumi. Tad pamēģinās un sapratīs, ka taisnība vien viņiem bija.
Baiba Roze, jauniešu centra vadītāja Liepā: – Man jau liekas, ka smēķēšanai ir rinda visdažādāko iemeslu, katram tie atšķiras un ir citādā kombinācijā. Lielākajā daļā gadījumu, manuprāt, vecāki var ietekmēt to, lai jaunietis neķertos pie cigaretes. Var, ja ģimenē ir labas, uzticības pilnas attiecības, ja vecāki ir autoritāte.
Kāpēc jaunieši smēķē – stila pēc, kompānijas pēc, lai pamēģinātu kaut ko jaunu, krātu dažādas pieredzes, tādēļ, ka tā jau ir kļuvusi par atkarību, lai pārbaudītu vecāku interesi un reakciju, gūtu uzmanību, lai maskētu, nomāktu kādus kompleksus, bieži vien stresa – skolā, augstskolā, darbā, dzīvē – dēļ.
Mārtiņš Šteins, jauniešu organizācijas vadītājs Nītaurē: – Tēma ir ļoti aktuāla un svarīga, tādēļ ar prieku varu sacīt, ka jauniešu organizācija “Nītaureņi” 2014. gadā iesaistījusies vairākos projektos, kas aptver jauniešu veselības jautājumu. Šajā kontekstā smēķēšanas izplatības ierobežošana ir ļoti svarīga, jo Latvijā jauniešu veselības rādītāji ir kritiski un pēdējos gados uzlabojumi nav redzami. 2013. gada sākumā Aizsardzības ministrija nāca ar satraucošām ziņām par jauniešu slikto veselību un fiziskās sagatavotības līmeni un ziņoja, ka aktualizēs problēmu iespējamos risinājumus. Arī “Nītaureņi” iesaistījās diskusijās un iesniedza priekšlikumus ministrijai, bet par turpmāko rīcību neesam informēti. Taču ir skaidrs, ka neviens nedrīkstam būt vienaldzīgi pret šo problēmu. Tieši vienaldzība ir novedusi pie tik bīstamas situācijas jauniešu veselības jomā. Jaunieši ir aktīvākā sabiedrības daļa, un ja tās veselība ir kritiska, sekas ir neprognozējamas. Smēķēšanas ierobežojumi nav devuši rezultātus, jo ikdienā uz ielas redzamie jaunieši, kas smēķē, liela daļa ir nepilngadīgie – vidusskolēni un pat pamatskolas vecuma bērni. Būšu skarbs un teikšu, ka tieši skolu vadība ir atbildīga par skolu jauniešu veselības pasliktināšanos, jo nereti uz skolēnu smēķēšanu starpbrīžos skatās caur pirkstiem. Tiek kontrolēta skolas teritorija likumā noteiktajos desmit metros no ieejas, bet tālāk par šiem metriem retais apskatās. Skolās trūkst motivējošu atbalsta pasākumu, kas mudinātu jauniešus pārtraukt smēķēšanu. Arī vecāki lielākoties ir bezspēcīgi, jo liela daļa, īpaši atkarīgie jaunieši, ir kļuvuši tik bravūrīgi un pašlepni, ka viņus ietekmēt ir gaužām grūti. Šī sabiedrības vienaldzība, atbalsta pasākumu trūkums un vecāku bezspēcība ir novedusi pie kritiskajiem jauniešu veselības rādītājiem. Jauniešiem viss ir pieejams. Un smēķēšana jau vairs nav tikai tradicionālās cigaretes, klāt nākušas dažādas citas vielas, tostarp tā sauktās legālās narkotikas. Iesaistoties lielākajā jauniešu kustībā “Ghetto Alianse” 2013. gada nogalē, arī mēs esam aktīvi rosinājuši atbalstīt iniciatīvu izskaust legālās narkotikas. Domāju, šis jautājums aktualizēsies, jo jauniešu vidū palielinās vēža slimnieku skaits, vāji ir jauniešu sportiskuma rādītāji un ir tendence pasliktināties veselības rādītājiem.
Manuprāt, jaunieši smēķē, jo kļuvuši atkarīgi no nikotīna. Tā ir reāla atkarība, kas dzen postā. Cīņa pret to, kā arī atbalsta pasākumi nespēj radīt apstākļus, kas liktu jauniešiem beigt postīt savu veselību. Un no tā izriet jautājums par demogrāfiju, jo ir svarīgi apzināties, ka jauniešiem, kuru dzīvesveids ir neveselīgs, dzimst bērni ar veselības problēmām. Tas ir fakts.
Smēķēšana iet roku rokā ar alkoholismu un narkotiskajām vielām, līdz ar to “Nītaureņi” turpinās sekot līdzi notiekošajam un iespēju robežās iesaistīsies šo problēmas risināšanā. Katrīna Krūmiņa, pusaudža mamma: – Es pirmo cigareti uzsmēķēju 17 gados, kad kursa biedrenes paaicināja pievienoties. Toreiz tas nešķita nekas aizraujošs, tamdēļ nekādu interesi tālāk par smēķēšanu neizrādīju. Kad tuvojās 19 gadi, tad atkal kontaktējos ar jauniešiem, kas smēķēja, šajā laikā tas šķita interesanti un iekļaušanās šajā jauniešu sabiedrībā šķita pašsaprotama, ja smēķēja visi. Tas šķita stilīgi.
Divdesmit divos gados uzzināju, ka būšu māmiņa, protams, smēķēšanu atmetu, jo vēlējos veselīgu mazuli. Pēc pāris gadiem atkal biju draugu kompānijā, kurā visi smēķēja, šīs sajūtas asociējās ar pagātni un uzsmēķēt šķita tīrā bauda.
Mans vīrs nekad nav nopietni aizrāvies ar smēķēšanu, ir dažreiz pamēģinājis, bet viņu tā nav aizrāvusi. Prieks, ka dēls – pusaudzis arī ir pateicis, ka nekad nesmēķēs, jo viņam nepatīk, ka es to daru. Turklāt viņam ir tēva labais piemērs. Liene Lote Grizāne
Komentāri