“Nepazīstu to cilvēku, kas man uz ielas palīdzēja, bet ļoti vēlējos publiski pateikt paldies par palīdzēšanu. Es esmu vecs cilvēks, Cēsīs meklēju arhīvu, kam, šķiet, atrašanās vieta jau vairākkārt mainīta. Diena ļoti karsta, bija grūti, sāka kļūt slikti. Tobrīd pienāca klāt sieviete, laikam viņa bija pastniece, ne tikai man izstāstīja, kur jāiet, bet arī sazvanīja arhīvu, sarunāja man tikšanos. Labi, ka mums tādi cilvēki ir,” pateicībā par atbalstu īstajā brīdī teica kāda Cēsu novada iedzīvotāja.
