Otro gadu pēc kārtas jūlijā Amatas novada Drabešu pagasta Āraišos norisinājās mūzikas festivāls Āraišfest, kura viens no organizatoriem ir drabešnieks Raimonds Cipe. Viņš festivālam ļauj notikt savas dzimtas mājas teritorijā pie Āraišu dzirnavām.
Raimonds, taujāts, vai mājinieki neiebilda šādai idejai, atzina, ka sākumā bijuši diezgan pārsteigti un domīgi, bet tad, kad teju mājas pagalmā spēlējusi grupa “Pērkons”, jutušies pavisam citādi.
Raimonds stāsta, ka pats vienmēr bijis cītīgs festivālu apmeklētājs, iecienīts bijis arī Fonofest, kas daudzus gadus norisinājās Drabešu pagasta Uplandos.
“Kad Lauris Sildniks paziņoja, ka Fonofest vairs nenotiks, bija draugi, kas mudināja, ka varbūt es varu izdomāt kādu pasākumu, festivālu. Tas bija viens no pamudinājumiem. Taču tas, kas mani patiešām pamudināja veidot nelielu festivālu, bija tas, ka nolēmām – tā ir iespēja satikties draugiem. Āraišfest nav komercfestivāls. Tas patiešām tiek organizēts draugiem, draugu draugiem, un rezultātā festivālā pulcējas ap 400 cilvēku, ieskaitot visus mūziķus, palīgus un organizatorus,” stāsta R.Cipe. Viņš norāda, ka šo pasākumu organizē apmēram 15 cilvēku liela draugu grupa, kurā visiem tas ir brīvprātīgais darbs. Festivālam gatavošanās sākas vismaz sešus mēnešus iepriekš, lai trīs dienu pasākums Āraišos noritētu kvalitatīvi.
“Festivāls ir aizritējis, esam atkal nelielās pārdomās, kā un kas sanāca. Kaut kad vasaras beigās visi satiksimies un spriedīsim, vai arī nākamajā gadā festivālu organizēsim. Esam gan sprieduši arī par to, ja Āraišfests būs, vai tas varētu būt nedaudz atvērtāks un publiskāks. Taču tāpat skaidri zinām, ka tas nekad nebūs liels masu festivāls, jo, pirmkārt, savās mājās Āraišos spēju uzņemt konkrētu cilvēku skaitu. Otrkārt, liela festivāla organizēšana vairs nevienam nekad nebūs hobijs vai entuziasms, jo tajā jāiegulda milzīgi daudz laika un finanšu resursu,” norāda Raimonds.
Viņš atklāj, ka daudzas grupas Āraišfestāpiedalās kā atpūtas pasākumā. Ne visiem mūziķiem tiek maksāts honorārs. Ir pat tādi, kuri ierodas dienu pirms festivāla, noliek savus mūzikas instrumentus malā un ķeras pie darbiem, lai sakoptu apkārtni, uzbūvētu skatuvi un izdarītu citas organizatoriskas lietas.
“Pats jau vairākus mēnešus dzīvoju un strādāju Gruzijā, Tbilisi. Arī šogad man nesanāca ļoti daudz palīdzēt draugiem šī festivāla organizēšanā. Es nodrošinu šī pasākuma norises vietu – savas dzimtas mājas – un atbalstu finansiāli. Kā jau minēju, par peļņu vispār nav runas. Šogad bijām nedaudz tuvāk nullei izdevumu ziņā nekā pērn, bet tāpat festivāls patiešām notiek draudzības, sadarbības un labas atmosfēras vārdā,” norāda Raimonds, sakot, ka visvairāk šajā festivālā novērtē kopības sajūtu.
“Ja tu nepazīsti kādu tieši sejā, tad zini, ka šo cilvēku pazīsti ar kādu draugu starpniecību. Un tas rada to īpašo sajūtu. Šajos divos gados mūsu festivālā nav bijis neviena kautiņa, nekādas grūstīšanās vai stumdīšanās, jo sapulcējas visi savējie. Festivāls norit brīvā atmosfērā, baudot fantastisko Āraišu dabu, mūziku un dažādas aktivitātes, ko piedāvājam. Ar lielu interesi cilvēki izmēģina 30, 40 metru lidojumu ar slingšotu ar piezemējumu ūdenī, sleklainu – pāri dīķim novilktu ne visai platu auduma līniju, kurai veiksmīgākie varēja tikt pāri, neiekrītot ūdenī, kā arī bamperfutbolu, kurā cilvēki ielien lielās bumbās un spēlē futbolu. Tā ka atrakcijas bija jautras,” teic drabešnieks.
Vaicāts par vasaru, Raimonds atklāj, ka ir jau atpakaļ ceļā uz Gruziju, kur jāstrādā būs līdz nākamā gada pavasarim. Taču vēl šovasar esot lieli pasākumi, kuros jāpiedalās. Viens no tādiem ir paša kāzas ar dziedātāju Martu Ritovu. Kā atklāja Raimonds, savu topošo sievu viņš satika un iepazina pērn pirmajā Āraišfestā. Liene Lote Grizāne
Komentāri