Dzērbeniete Agnija Amane (27 gadi) vēl pēdējās nedēļas strādā par Taurenes kultūras nama vadītāju. Šo darbu Agnija veica, aizvietojot kultūras nama vadītāju, kas bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Tas jau pavisam drīz beigsies, bet Agnija ir gatava doties tālāk, lai piepildītu savus dzīves sapņus.
Agnija teic, ka kultūras nama vadītājas darbā būs pagājis nedaudz vairāk kā gads un iegūta pirmā apjausma, kā pagastā veidojas kultūras dzīve gada skatījumā. Agnija vēl steidz vietējiem ļaudīm organizēt savu pēdējo pasākumu, kas būs orientēšanās sacensības “Atklāj Taureni no jauna”.
“Patiesībā šis laiks būs pagājis ātri, arī ieguvums ir neizmērojams,” teic Agnija, atklājot, ka viņai ir bakalaura grāds kultūras vadībā un šī bijusi pirmā ar tiešo izglītību saistītā darba pieredze. Taču nav gluži tā, ka Agnija no skolas sola nonākusi Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā. Agnija mācījusies un strādājusi daudzās valstīs un guvusi noderīgu pieredzi vēl pirms tam.
“Studējot augstskolā, bija iespēja doties uz Viļņas Universitāti, kur sešus mēnešus mācījos. Bija lieliska iespēja iepazīt Viļņu un lietuviešus, ļoti sirsnīgus un atvērtus ļaudis. Dzīvoju mākslinieku rajonā Užupē, mani tur pārņēma Viļņas mākslinieciskais, mierīgais un nedaudz bohēmiskais gars. Tiešām lieliska pilsēta. Turklāt daudz nesteidzīgāka un sirsnīgāka nekā Rīga,” stāsta Agnija, atklājot, ka vēlāk bijusi iespēja arī doties praksē uz Grieķiju, Krētas salu, un vēlāk jau darba pieredzi guvusi arī Islandē.
“Grieķijā un Islandē strādāju viesnīcā un iepazinu viesmīlības skolu. Tagad varu teikt, ka būtu studējusi nevis kultūras vadību, bet kaut ko ļoti saistītu ar viesnīcu sfēru. Tas mani ļoti aizrāva. Un, ja Grieķijā tie bija seši mēneši studiju gados, ko pavadīju un strādāju, tad Islande jau nāca pēc augstskolas beigām, tur nostrādāju teju trīs gadus. Ļoti skaista zeme, ļoti jauki un vienkārši cilvēki. Islandē nav nekāds brīnums, ja vidusmēra cilvēks piepelnās, piemēram, uzkopjot biroju. Tur neviens cilvēku nevērtē pēc darbavietas. Darbs ir tikai veids, kā nopelnīt naudu,” stāsta Agnija. Viņa norāda, ka pavisam negaidīti nāca piedāvājums strādāt Taurenes pašvaldībā par kultūras dzīves vadītāju. Taču daudz nebaidoties, Agnija piekrita jaunajam izaicinājumam, kas viņu pēdējo gadu arī cieši turējis dzimtajā Dzērbenē un Taurenē.
Vaicāta, kādas pārdomas pēc nostrādāta gada viņai ir par kultūras pasākumiem un iedzīvotāju atsaucību laukos, atbild: “Kultūras virzītājiem laukos patiesībā ir ļoti grūts darbs. Ir ierobežots finansējums, kas pašiem liek daudz domāt, kā un ko labāk piedāvāt. Tāpat vienmēr pagastā būs tie, kas saka, ka nekas nenotiek, taču tai pat laikā viņi nevienā pašvaldības pasākumā nav bijuši vai piedalījušies. Tāpat esmu sapratusi, ka, organizējot pasākumus, nav jātiecas un kvantitāti, bet kvalitāti. Labāk noorganizēt divos mēnešos vienu pasākumu, bet labu, interesantu un ar īpašu “odziņu”. Pati priecājos par rudenī noorganizēto Miķeļdienas tirdziņu, kas izdevās un par kuru dzirdēju daudz labu atsauksmju. Tāpat šobrīd ļoti aktīvi strādāju, lai noorganizētu savu pēdējo pasākumu taureniešiem, kas būs jau pieminētās orientēšanās spēles Taurenē.”
Vaicāta par nākotne plāniem, Agnija norāda, ka viņa zina, ko nozīmē dzīvot, strādāt svešumā un skumt par mājām, draugiem, ģimeni un visu pārējo, kas tuvs un mīļš. Taču arī tagad tiek domāts par došanos uz ārzemēm.
“Plāns mums ar līgavaini ir. Tiesa gan, tas saistās ar pāris gadu došanos uz ārzemēm, lai iekrātu naudu un tad Dzērbenes pagastā iegādātajā zemē uzsāktu savu uzņēmējdarbību. Ideja ir par lauku viesu mājas būvniecību ar izklaides iespējām atpūtniekiem. Vīrs ir šefpavārs, kuram tuva ideja par mājražojumiem. Droši vien arī šo ideju mēs liktu lietā, bet vispirms nepieciešami līdzekļi, lai kaut ko uzsāktu un attīstītos,” bilst Agnija. Viņa norāda, ka mūsdienās jauniešiem ir dotas ļoti daudzas un dažādas iespējas. Tās visas jāspēj tikai izmantot. Tāpat viņa teic, ka nav tā, ka visi jaunieši bēgtu prom no laukiem. Netrūkst jaunu un uzņēmīgu ģimeņu arī ārpus pilsētām.
“Dzērbenē pat šobrīd daudzi jaunieši ir iegādājušies tukšās mājas. Pērk zemi un domā, kā strādās, dzīvos. Arī mēs ar līgavaini esam nolēmuši nākotnē saimniekot Latvijā, lai gan mans topošais vīrs ir polis. Domāju, ka nevajag nekad baidīties, bet iet uz priekšu, riskēt, strādāt un, galvenais, ticēt tam, ko darām,” domās dalās vēl pašreizējā Taurenes kultūras nama vadītāja Agnija Amane. Liene Lote Grizāne
Komentāri