“Jau ziemas mēnešos ievēroju, ka autoostas/dzelzceļa stacijas ieeja no pilsētas puses ir slēgta. Reiz kādai darbiniecei pajautāju, atbildēja, ka durvis bojātas. Man nav grūti apiet ēkai un ieiet pa durvīm no sliežu puses, tādēļ daudz par situāciju nedomāju. Taču nupat redzēju seniori, kas pārvietojās ar kruķu palīdzību, vēlējās tikt ēkā, saprotams, pa centrālo ieeju no pilsētas puses, tad saprata, ka durvis ciet, nācās mērot ceļu ap ēku. Redzēju, cik cilvēkam grūti, asaras saskrēja acīs. Nesaprotu, kāpēc durvis joprojām slēgtas, vai tad tās tik ilgi jālabo?” bija neizpratnē “Druvas” lasītāja.
