Aptuveni 23 kilometrus no Inešiem – Madonas novada Vestienā – reizi gadā notiek koncerts saullēktā un ezera vidū.
Muzikālais pasākums “Ezera skaņas” rāmajā un gleznainajā Kāla ezerā šogad notika ceturto gadu, ik reizi pulcējot arvien kuplāku pulku ar ezera skaņu, romantikas un dabas baudītājiem. Novērojumi liecināja, ka šogad vēl pirms rītausmas simtos laivu bija sēdušies un ezera plašumos devušies krietni vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Viņu vidū sastapti daudzi arī no vēsturiskā Cēsu rajona.
Piedzīvoto nevar definēt, tas atgādina sapni. Ezerā devos pirms četriem rītā. Visapkārt valdīja klusums, rāms miers un labsajūta. Vēl varēja ieraudzīt krītošas zvaigznes. Neskaitāmas laivas lēni, bet mērķtiecīgi slīdēja gaismas un liegas, tālas mūzikas virzienā. Sapņi mijās ar realitāti, vairs nebija saprotams – kas ir īsts, kas izdomāts. Uz brīdi pārņēma sajūtas kā vikingu laikos vai bēgļu gaitās. Bet agrā rīta miers, ko ritmiski piepildīja airu vēzieni, šādas domas gaisināja.
Piecos no rīta ezera vidū uz peldošas skatuves ieskanējās koncerts. Ezera plašuma akustika ļāva izbaudīt neparastu mūzikas skanējumu. Tas saplūda ar apkārtējām skaņām, garaiņi no tējas un kakao krūzītēm savijās ar miglas vāliem. Mūzika lauza tumsu un neaptverami skaista pamalē sāka iekrāsoties diena. Saullēktā pavērās sirreāla aina – krustu šķērsu sabraukuši dažāda lieluma un veida peldrīki ar cilvēkiem, kas gremdējās mūzikā, domās, sapņos. Kāds iesnaudies, kāds omulīgāk ietinas pledā, cits izsmeļ ūdeni no laivas, kurā radusies neliela sūce. Kāds līdzpaņemts sunītis iesmilkstas, kāda laiva ar citu viegli saduras.
Jāteic, ka “Ezera skaņas” nav tradicionāls mūzikas festivāls. Jo vairāk tāpēc, ka iepriekš nav zināms, kādi mākslinieki kāps uz peldošās skatuves un klausītājiem sagādās muzikālu baudījumu. “Ezera skaņas” ir meditatīvs stāsts, bet Kāla ezers ir vieta, kur reizi gadā dabā atrast sapni. Mūzika ir tikai kā aicinājums, ielūgums atklāt, ieraudzīt tos skaistos rītus, ko iespējams vērot allaž, tikai cilvēki tos noguļ. Šogad mūziķu vidū bija dzirdams trombonists, Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra mākslinieks Vairis Nartišs un arī mūziķe Sóley no Islandes. Pēc pasākuma ne viens vien laivotājs atzina – lai arī šogad koncerts nebija peļams, tomēr pietrūka latviskākas mūzikas.
Pēc pulksten astoņiem, izkāpjot krastā, neaprakstāmais apgarojums, ko radījusi mijiedarbība starp cilvēku un dabu, nezuda. Mums visiem bijis viens kopīgs piedzīvojums, viens kopīgs rīts, ezers un saullēkts.
Komentāri