Iestājoties augstskolā, daudzi studenti līdztekus studijām sāk meklēt darba iespējas, jo ikvienam zināms, ka mācības augstskolā prasa lielas finanses. Vajadzīga nauda ne tikai ikdienas tēriņiem, transportam, bet arī,
iespējams, finansējums studiju segšanai. Vecākiem, kuru atvases uzsākušas gaitas augstskolās, tas var būt liels slogs. “Druva” uzrunāja trīs jaunietes, kuras līdztekus studijām arī strādā, lai gūtu stabilus ienākumus un segtu kādu daļu izdevumu.
Renāta Vigupe (22 gadi) Vidzemes Augstskolas 4. kursā studē komunikāciju un sabiedriskās attiecības un reizē jau pusotru gadu strādā “RedbullLatvia” par preču demonstrētāju – degustāciju vadītāju. Renāte norāda, ka šī ir viņas pirmā oficiālā darbavieta.
“Izlēmu strādāt, jo līdztekus mācībām vēlējos sevi pilnveidot, kā arī atrast veidu, kā papildus gūt finanses. Strādāju uz pusslodzi, kas ļauj darbadienās apmeklēt lekcijas, bet ļoti svarīgi ir plānot laiku. Ja, piemēram, kādā dienā ir paredzēts pasākums, uz kuru man ir jādodas, tad jāskatās, vai tas netraucēs apmeklēt studijas. Ja saprotu, ka nebūs iespējams doties uz darbu, tad sazinos ar “RedbullLatvia” Valmieras komandas meitenēm un vienojamies, kura var aizbraukt un novadīt demonstrāciju. Jāteic, ka tādā ziņā šis darbs ir ļoti pateicīgs studentiem, jo pats vari plānot savu laiku, kā arī ir ļoti atsaucīgi kolēģi, kuri vienmēr izpalīdz,” atzīst Renāta Vigupe.
Rūta Ostrovska (21 gads) Vidzemes Augstskolas 4. kursā studē biznesa vadību. Atšķirībā no Renātas jauniete darba gaitas jau uzsākusi pirmajā studiju gadā. “1. un 2. kursā strādāju naktsklubos par bārmeni, 3. kursā telekompānijā “Bite”, bet tagad, esot 4. kursā, “Olympica Casino Latvia” strādāju par bārmeni un zāles pārzini,” teic Rūta. Darbīgā jauniete atzīst, ka šobrīd darbu ar skolu ir vieglāk apvienot, jo samazinājies lekciju skaits, kā arī pārsvarā esot jāraksta mācību noslēguma darbi, kuri lielākoties paliekot pašu studentu pārziņā, galvenais darbu nodot noteiktajos termiņos.
“Protams, ir bijušas reizes, kad darbā jāstrādā naktsmaiņas un pēc tam uzreiz jādodas uz skolu. Kad saprotu, ka uz augstskolu nevarēšu aiziet, jo esmu nogurusi, sazinos ar pasniedzējiem, lai paziņotu, ka lekcijā nebūšu. Pasniedzēji ir ļoti saprotoši, ar viņiem visu ir iespējams sarunāt, piemēram, konsultāciju laikus, kad varam tikties, lai pārrunātu to, kas lekcijā ticis darīts, vai arī par darbiem, kuri man individuāli jāizdara,” stāsta 4. kursa biznesa vadības studente.
Viņa gan norāda, ka darbu ar skolu ir grūti savienot, jo paliekot maz laika atpūtai. “Dienas, kurās nav jāstrādā, tiek veltītas studijām, tad principā nekam citam laika nav. Tomēr es esmu tāds cilvēks, kurš nevar nosēdēt uz vietas. Man nepatīk garlaikoties, gribu atrasties nepārtrauktā kustībā. Svarīgi arī, ka man nepatīk būt finansiāli atkarīgai no vecākiem. Tāpēc arī strādāju, lai varētu iegādāties lietas par savu naudu. Tomēr vecāki mani nekad nav īpaši mudinājuši, lai es studiju laikā strādātu. Drīzāk viņi satraucas, vai es tieku galā ar visiem pienākumiem,” teic Rūta Ostrovska.
Vita Ķilberte (21 gads ) šogad uzsāka mācības Latvijas Kultūras koledžā, kur apgūst kultūras menedžera specialitāti, bet vairāk nekā gadu strādā naktsmītņu rezervēšanas dienestā “Cēsis Hotel”, kur ir projektu vadītāja. “Tā kā pēc vidusskolas absolvēšanas sāku strādāt, tad, iestājoties koledžā, sapratu, ka darbu nedrīkst pamest, jo ir nepieciešami ienākumi, lai nosegtu visus izdevumus: kopmītņu maksu, ceļa naudu un ēdienreizes. Protams, jāatzīst, ka sākumā bija grūti apvienot darbu ar studijām, bet tagad esmu iemācījusies saplānot savu laiku. Līdz ar to ir vieglāk veikt visus nepieciešamos darbus un veltīt laiku sev interesējošām lietām,” norāda Vita.
Viņa gan atzīst, ka vecāki nekad nav mudinājuši turpināt darba gaitas, uzsākot studijas. “Tas bija mans lēmums. Vecāki par to tikai priecājās un atbalstīja manu izvēli. Jebkurā gadījumā, ja kādreiz būs nepieciešama vecāku palīdzība, zinu, ka viņi neatteiks,” lepni teic Vita Ķilberte.
Komentāri