Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Pēc bakalaura studē atkal

Liene Lote Grizāne
10:48
13.04.2016
4
Img 4449 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz saruna ar Aigaru Pinni, kurš Vidzemes Augstskolā studē programmā “Koka ēku celtniecība un eko būves”. Tā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība. Viņam augstskolā jāmācās 2,5 gadi.

Aigars stāsta, ka pirms studijām Vidzemes Augstskolā jau bija ieguvis bakalaura grādu, studējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Taču sapratis, ka vēlas vēl kaut ko mācīties tālāk, un izvēle kritusi par labu koka ēku celtniecībai.

“Viens no iemesliem bija arī tas, ka pats dzīvoju koka ēkā, kurai ir nepilnu simts gadu vēsture, un paši ar tēti šo māju atjaunojam. Arī studējot iepriekš Rīgā Vēstures fakultātē, pētīju tieši koka ēku vēsturi, un šis bija loģisks turpinājums manām interesēm. Man pietrūka tehnisko zināšanu,” bilst Aigars. Viņš norāda, ka viņa kursā mācās arī jau nobrieduši un pat dzīves pieredzējuši cilvēki. Arī kungi, kuriem ir ap 40 gadu.

“Novērtēju to, ka, šeit mācoties, mums tiek piedāvātas prakses. Tāda bija gan pirmajā kursā, gan šopavasar būs otra. Tas ir ļoti svarīgi, ka teorētiskām zināšanām klāt nāk praktiskās,” saka jaunietis. Viņš norāda, ka nereti studenti, kuri iegūst bakalaura grādu, dodas tālāk studēt maģistrantūrā. Viņš tam vēl neesot bijis gatavs, tādēļ izvēlējies šādu studiju programmu.

“Piekrītu teicienam, ka var mācīties visu dzīvi. Domāju arī, ka katram pašam jāsaprot, kas viņu interesē. Vēsture man ir tuva, bet saprotu, ka nevēlētos vēsturi mācīt vai sēdēt arhīvos. Man tiešām patīk pētīt koka ēkas. Patīk mūsu aizraušanās ar savas mājas renovāciju. Šķiet, kaut kādās lietās vairāk esmu praktiķis nekā teorētiķis,” saka Aigars.

Viņš arī bilst, ka, mācoties vidusskolā, ir visai grūti apjaust, kas būtu īstā studiju programma. Viņš teic, ka, būdams vidusskolēns, vismaz desmit reižu apdomāja un pārdomāja, kas būtu īstā studiju programma universitātē.

“Lielākoties jau jaunieši pieķeras tam, kas viņiem šķiet aktuāls. Piemēram, šobrīd modē ir studēt IT vai sabiedriskās attiecības. Bet patiesībā jādomā tikai par to, kas pašam padodas un interesē,” domās dalās Aigars un, vaicāts, kā vērtē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, bilst, ka to saista ar augstskolu un konkrētiem pasniedzējiem.

“Latvijā ir plašas iespējas izvēlēties, kur un ko studēt. Arī studiju intensitāti varam izvēlēties, jo dažādas augstskolas piedāvā dažādas programmas. Domāju, Latvijā var iegūt labu izglītību. Cits jautājums, ja par to jāmaksā, cik cilvēku var atļauties studēt par saviem līdzekļiem. Taču studēt vajag noteikti. Studiju četri gadi norūda, paplašina redzesloku un parāda iespējas,” domās dalās students. Aigars atzīst, ka darba tirgus valstī arī pamazām sakārtojas un jau ir pagājis laiks, kad darbinieki bez attiecīgas izglītības vai iemaņām saņēma lielu atalgojumu.

“Kādreiz arī celtniecībā bija liels sajukums, tagad tas mainījies. Tiesa gan, pagaidām būvniecība Cēsīs, Valmierā, pat Rīgā ir pieklususi. Šis nav aktīvais ēku celtniecības laiks, bet gan jau tas mainīsies. Pagaidām aktuāla ir ēku siltināšana, kas arī nav slikti,” saka jaunietis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
43

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
166

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
51

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
79

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
93

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
67

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi