Vasarā apritēs seši gadi, kopš Madara Ontužāne strādā aviokompānijā “airBaltic”, viņa ir vecākā stjuarte. Stjuartes amats nebija Madaras bērnības sapnis, tomēr viņa ir priecīga, ka nokļuva aizraujošajā aviācijas pasaulē, un Madarai joprojām patīk būt tai piederīgai.
“Protams, lidojot kā pasažieris, tu galvenokārt redzi, kā stjuarti tevi sagaida, apkalpo lidojuma laikā, taču patiesībā mūsu galvenais uzdevums ir gādāt par pasažieru drošību,” saka Madara.
Izrādās, uz borta esošo avārijas aprīkojumu pirms lidojuma pārbauda tieši stjuarti. “Turklāt katru dienu sastopamies ar ļoti daudzām neordinārām situācijām, kuras iepriekš nav iespējams paredzēt un kurās jāprot rīkoties profesionāli un apdomīgi. Piemēram, sniedzot pirmo palīdzību lidojuma laikā. Līdz ar to jābūt augstai stresa noturībai. Jāprot labi sadarboties, strādājot komandā, kā arī pašam izlemt, ko konkrētajā situācijā darīt, vēl jo vairāk, ja esi vecākais stjuarts, jo visas problēmas, ar kurām var nākties saskarties lidojuma laikā, nav iespējams paredzēt un ietvert mācībās,” viņa stāsta.
* DARBS, KAS PATĪK. Stjuarta darbs ir skaists, bet arī ļoti atbildīgs un grūts, bet Madarai Ontužānei (centrā) tas patīk. FOTO: no albuma
Aviācijā ir stingri noteikumi un regulas, pēc kā stjuarti vadās, ikdienā veicot savus pienākumus, bet situācijas mēdz būt ļoti dažādas, līdz ar to jāprot pieņemt konkrētajam brīdim atbilstošs lēmums, kā arī jāprot par to atbildēt un pamatot, ja rodas nepieciešamība.
Madaras dzimtā vieta ir Jaunpiebalga. Pēc vidusskolas beigšanas viņa iestājās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, lai studētu angļu filoloģiju. Ap to laiku viņa uzzināja, ka mūsu nacionālā aviokompānija ir jaunu darbinieku meklējumos. “Nodomāju, ka gribas pamēģināt, kaut zināju, ka konkurss ir ļoti liels. Mūsu aviokompānija pati apmāca topošos stjuartus- tās ir mācības apmēram divu mēnešu garumā. Šajā laikā jāapgūst gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.”
Vispirms kandidātiem izstāsta par uzņēmumu un to, kas tiek sagaidīts no tā darbiniekiem. Gadās, ka jau pēc šīs uzņēmuma prezentācijas daļa pretendentu atsakās no ieceres – paši saprot, ka darbam aviācijā tomēr nebūs piemēroti. Tālākajā atlases procesā potenciālajiem jaunajiem stjuartiem jāstāsta par sevi, jāparāda komunikācijas spējas, svešvalodu prasmes. Madara uzsver: “Stjuartiem noteikti jāpārvalda latviešu, angļu un krievu valoda, vēl kādas valodas prasme tiek uzskatīta par priekšrocību. Tad seko arī individuālās intervijas, pēc kurām kļūst skaidrs, kuri varēs piedalīties mācībās. Jāatzīst gan, ka daļa apmācāmo mācību procesā atbirst, jo apgūstamās zināšanas ir sarežģītas un nodarbības ļoti intensīvas. Īsā laikā jāapgūst daudz dažādu tēmu, turklāt viss notiek angļu valodā. Šo mācību laikā nākamie stjuarti gūst informāciju gan par to, kā gādāt par drošību uz lidmašīnas borta, kā pareizi rīkoties dažādās situācijas ar pasažieriem, gan arī par to, kā sniegt medicīnisko palīdzību, kā arī to, kā lidmašīnas apkalpei savā starpā profesionālāk sadarboties.”
Lidmašīnas apkalpe gandrīz katrā reisā mainās, tāpēc stjuartiem jāmāk saprasties ar kolēģiem- dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem.
Stjuarta darbā un jau pat mācību procesā svarīga esot augsta atbildības izjūta, laba komunikācija un punktualitāte. “Mācību laikā tiek izspēlētas arī dažādas situācijas, kādas var rasties lidojumā. Piemēram, lidmašīnā izcēlies ugunsgrēks. Dažkārt jau tad kļūst skaidrs, ka kāds no kursantiem nevarēs darīt stjuarta darbu tāpēc, ka stresa situācijā nespēj adekvāti reaģēt. Pēc mācību beigām jānokārto eksāmens, kurā jautājumi ir par katru apgūto tēmu. Stjuartiem, tāpat kā citiem aviācijā strādājošajiem, ļoti svarīga ir laba veselība. Tāpēc pirms pieņemšanas darbā, kā arī jau strādājot, veselība katru gadu tiek rūpīgi pārbaudīta,” atklāj Madara.
Viņa pastāsta, ka stjuartam jāturpina mācīties visu laiku, ik gadu ir kursi vairāku dienu garumā, kuros apgūst aktuālāko nozarē, atkārto nepieciešamās zināšanas ikdienas darbam: “Paredzams, ka nākamajos kursos tiks apgūts, kā rīkoties situācijās, kad viens no pilotiem kļūst neadekvāts, kā tas bija “Germanwings” lidmašīnas katastrofas gadījumā. Ik gadu stjuartiem jākārto pārbaudījumi, lai aviosabiedrība pārliecinātos, vai viņi joprojām ir piemēroti šim darbam. “
Madara priecīgi stāsta, ka viņai patīk šis darbs. Viņai ir iespēja sevi apliecināt un arī kāpt pa karjeras kāpnēm uzņēmumā. “Novērtēju darba grafiku – to, ka varu plānot savu laiku, līdz ar to nepareizs ir pieņēmums, ka šo darbu diezgan grūti savienot, piemēram, ar studijām vai privāto dzīvi. Ir iespēja pabūt dažādās valstīs, tomēr nepareizs ir pieņēmums, ka stjuarti un piloti, aizlidojot uz konkrēto galamērķi, var tajā pabūt un nesteidzīgi to apskatīt. Lielākoties aizlidojam un gandrīz uzreiz arī dodamies atpakaļ uz Rīgu, tomēr katru gadu ir arī komandējumi dažādās pilsētās, uz kurieni ikdienā reisos nedodamies, piemēram, pēdējā reizē biju Sočos un Kazaņā, kur spēles aizvadīja mūsu hokeja komanda. Kā šī darba ēnas puses varu minēt lidojumus agri no rītiem vai vēlos vakaros, arī naktīs, turklāt fiziski tas mēdz būt diezgan nogurdinoši- spiediena maiņas, pasažieru kaprīzes, reisu kavēšanās. Ir gan stingri noteikumi par stjuartu atpūtas laiku, tam jābūt vismaz 12 stundas. Arī noteikumi par atpūtas laiku aviācijas nozarē strādājošajiem katru gadu tiek pārskatīti un uzlaboti, lai izvairītos no pārguruma, cilvēciskā faktora riskiem. Tomēr, tā kā reisi mēdz kavēties vai arī pēkšņi jāaizstāj kāds kolēģis, darbalaiks ne vienmēr beidzas tad, kad iepriekš plānots,” mūsu sarunu pabeidz jaunpiebaldziete.
Komentāri