Jaunais mācību gads veiksmīgi ir uzsākts klātienē, turklāt skolās vērojams gan skolēnu skaita pieaugums, lielākoties 1. klasēs, gan samazinājums.
Skolu direktori gan norāda, ka pēdējās augusta dienās un pat pirmajās septembra dienās vēl notika skolēnu pāriešana no vienas skolas uz citu, kā arī daļa vecāku izvēlējās laist bērnus tālmācībā. Līdz ar to samazinājās arī kopējais skolēnu skaits mācību iestādē.
Kopumā 24 vispārējās izglītības mācību iestādēs Cēsu novadā mācību gaitas uzsākuši 4536 skolēni, kas ir par vienu skolēnu mazāk nekā aizvadītajā gadā, liecina Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes apkopotie dati. Vislielākais skolēnu skaita pieaugums ir Cēsu Pilsētas vidusskolā, kur trīs pirmo klašu vietā šogad atvērtas četras. Skolā mācās 690 skolēni, kas ir par 26 vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Liels skolēnu skaita pieaugums ir arī Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā, kur mācās 67 skolēni, un tas ir par 17 vairāk nekā pērn, kā arī Drabešu Jaunajā sākumskolā, kur mācās 81 skolēns – par 13 vairāk nekā iepriekš.
No Cēsu skolām vislielākais skolēnu samazinājums ir Cēsu Valsts ģimnāzijā, kur šogad mācības uzsāka 352 skolēni, kas ir par 23 mazāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Novadā būtisks skolēnu skaita samazinājums ir Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolā, bet tas skaidrojams ar to, ka aizvadīto mācību gadu beidza pēdējā vidusskolas klase. Priekuļu vidusskolā mācās par 11 bērniem mazāk, tāpat arī Dzērbenes vispārējās izglītības un mūzikas pamatskolā.
Pirmajās klasēs Cēsu novadā skolas gaitas uzsākuši 511 pirmklasnieki, kas ir par 54 vairāk nekā aizvadītajā mācību gadā. Cēsīs 89 pirmās klases skolēni ir Cēsu Pilsētas vidusskolā, 61- Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā. Cēsu novadā Priekuļu vidusskolā pirmo klasi uzsākuši 45 pirmklasnieki, Jaunpiebalgas vidusskolā – 31, Vecpiebalgas vidusskolā – 22.
Cēsu Pilsētas vidusskolas direktore Aija Sīmane pastāsta, ka vēl pēdējās dienās pirms jaunā mācību gada notika skolēnu kustība, kas mainīja kopējo skolēnu skaitu: “Lai gan skolēnu skaits ir pieaudzis, tomēr pēdējās augusta dienās vecāki vēl ņēma skolēnus ārā no visām pilsētas skolām un pieteica Tālmācības vidusskolā, kā arī Brīvdabas vidusskolā, jo nevēlējās, ka bērniem tiek ņemti testi, ir jāvelk maskas vai jāvakcinējas.” Direktore norāda, ka, protams, mācības būtu vieglāk organizēt, ja jau maijā būtu zināms skolēnu skaits, tomēr lielā skolā tas parasti izkristalizējas tikai augusta otrajā pusē.
Jau vasaras sākumā skolā bija izlemts jaunajā mācību gadā atvērt četras pirmās klases. Pēdējo reizi četras klases šajā skolā bija 2015. gadā. A. Sīmane: “Tas zināmā mērā bija risks, jo varēja nokomplektēties tikai trīs klases, bet bijām izlēmuši, ka klases būs mazākas, lai vieglāk ir gan skolēniem, gan pedagogiem. Daļa vecāku bērnus piesaka jau laikus, bet redzam, ka vecāki laika gaitā mēdz ļoti mainīt domas. Piemēram, maijā piesaka bērnu skolā, jūlija vidū uzraksta iesniegumu, ka ies citā skolā, augusta vidū raksta, ka nāks pie mums, bet 2. septembrī bērns tomēr ir aizgājis vēl uz citu skolu. Vecāki kādreiz ir neizlēmīgi, piesakās vairākās skolās.” Analizējot iemeslus, kāpēc pirmajā klasē šogad ir vairāk bērnu, direktore pieļauj, ka, iespējams, kādu gadu bijusi lielāka dzimstība, tāpat nenoliedzami, ka ir ģimenes, kas pārceļas uz Cēsīm, un bērni mācās mūsu skolās.
Dzērbenes vispārizglītojošā un mūzikas pamatskola ir viena no tām, kur nedaudz, bet skolēnu skaits ir krities, un direktors Andris Sakss vērtē, ka jāņem vērā kopējā situācija Latvijā: “Statistikas pārvalde ir skaidrojusi, ka Latvijā arvien samazinās iedzīvotāju skaits – mirstība nepalielinās, bet samazinās dzimstība. Tas mums ir jāņem vērā. Skaits skolā būtībā stāvētu uz vietas, bet notiek cilvēku migrācija, kāds aizbrauc no laukiem, kāds uz tiem atbrauc. Kāda ģimene kovida dēļ izšķiras, pārceļas katrs uz citu vietu, citas ģimenes apvienojas, pārceļas atpakaļ.
Lai gan mums ir mazāk bērnu, tas jāskatās kontekstā ar līdzšinējiem novadiem. Mūsu bērnudārzu pabeidza 16 audzēkņi. Ja viņi būtu nākuši uz mūsu skolu, skolēnu skaits būtu pat lielāks nekā iepriekšējā gadā. Redzēs, ko nākotnē nesīs šī novadu apvienošana.”
Vita Krūmiņa ir direktore Zaubes pamatskolā, kā arī direktora vietas izpildītāja Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolā: “Zaubes skolā kopā ar pirmsskolu mums ir par desmit audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolā skolēnu skaitu grūti izvērtēt, jo skolu beidza vidusskolēni un notika skolas reorganizācija. Tajā pašā laikā pirmajā klasē ir astoņi skolēni, iepriekšējos gados skolu uzsāka mazāk pirmklasnieku.” Vita Krūmiņa skaidro, ka skolā rēķinās ar tiem bērniem, kuri iet pirmsskolas grupiņā: “Laukos vecākiem ir būtisks dzīvesvietas attālums līdz skolai. Lauku skolās pārsvarā mācās vietējie bērni, pilsētā ir citādāk. Protams, arī laukos notiek iedzīvotāju migrācija, bet to ietekmē arī dzīvojamais fonds, kāds ir katrā pagastā.”
Rāmuļu pamatskolā bērnu skaits šogad nav mainījies. Direktores pienākumu izpildītāja Inga Andersone teic: “Mums ir tikpat bērnu, cik bija aizvadītajā gadā, lai gan skolu pabeidza 12 audzēkņi. Jau otro gadu uzrunājam un informējam topošo pirmklasnieku vecākus, līdz ar to skolā ir gan vietējie bērni, gan no Cēsīm, Amatas, Priekuļu un Liepas puses. Vecākiem patīk, ka mums ir mazas klases, individuāla pieeja un apkārt ir zaļā vide, svaigs gaiss, nav mašīnu. Esam apmierināti ar skolēnu skaitu skolā, bet arī mēs redzam tendenci, ka vecāki grib bērnus sūtīt tālmācībā.”
Komentāri