Cēsniece Kristīne Dovgiallo, Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja, 2016. gada konkursā “Jaunais skolotājs” ieguvusi uzvarētājas godu. “Konkursā mani pieteica kolēģes no Rīgas 41. vidusskolas – sporta skolotājas Tija Tripāne un Līga Priede. Es par to neko nezināju, tikai reiz piezvanīja kolēģe un jautāja, kāda ir mana maģistra darba tēma. Neilgi pirms konkursa noslēguma man tikai pateica – Kristīn, iespējams, esi fināliste,” saka Kristīne un pauž gandarījumu, ka viņas darbību ir novērtējuši gan skolotāji, gan skolēni: “Pēc konkursa 12. klases meitenes nāca man klāt un teica – skolotāj, cik forši! Mēs zinām par jūsu iegūto titulu! Tas man bija ļoti liels gandarījums. Man nav sajūtas – es to sasniedzu -, bet gan sajūta, ka kāds cits novērtē to, ko es daru. Esmu lepna, ka manu veikumu atzinīgi vērtējušas kolēģes, cilvēki, kas guvuši atzinību savā profesionālajā darbībā. Turklāt Tijai Tripānei ir 2007. gada “Gada sporta skolotājs” tituls, arī Līgai Priedei ir dažādi atzinumi par kvalitatīvu darbību sporta jomā,” stāsta jaunā skolotāja. Jautājot par iespēju piedalīties konkursā “Gada sporta skolotājs”, viņa teic, ka varbūt ne tuvākajā laikā, bet tad, kad būs guvusi vairāk pieredzes un plašāku redzesloku, iespējams, varētu būt šī konkursa dalībniece.
Jautāta, ko pati savā darbā uzskata par vislabāk veikto, par ko pelnījusi atzinību, Kristīne teic: “Manuprāt, ieguvu šo titulu tādēļ, ka daru to, kas man patiešām patīk. Uz skolu es neeju tikai kā uz darbu, es aizeju uz skolu un pavadu lielisku dienu kopā ar skolēniem. Domāju, kolēģi redz, ka tā ir mana sirdslieta, ka es daru to, kas man patīk.”
Konkursa uzvarētāja Kristīne balvā saņems 600 eiro, ko dāvās Latvijas Izglītības fonds, tomēr Kristīne neuzskata, ka balvas vērtība ir nauda, to drīzāk var pieņemt kā iespēju skolotājiem papildus apmeklēt kursus profesionālai izaugsmei.
Kristīne ir cēsniece, bet tomēr izvēlējās savu sporta skolotājas darbību uzsākt Rīgā. “Mācījos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kuru absolvēju pagājušogad, iegūstot kvalifikāciju- sporta skolotāja un vecākais fitnesa treneris. Mācoties vēl trešajā kursā, man piedāvāja strādāt Rīgas 41. vidusskolā par sporta skolotāju, es neatteicos, jo domāju, ka tā ir lieliska iespēja man kā jaunajai skolotājai apvienot teoriju, ko māca skolā, ar praktiskajām darbībām. Cēsīs tajā laikā nebija sporta skolotāju vakanču. Domāju, ja nepiekritīšu rīdzinieku piedāvājumam, varu palikt bez darba,” tā ceļu līdz sporta skolotājas amatam komentē Kristīne un pastāsta, ka tagad mācās maģistrantūrā, kuru absolvējot, iegūs rekreācijas speciālista kvalifikāciju.
Kristīne vērtē, ka strādāt Rīgas skolā viņai nesagādā grūtības. “Sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka mazpilsētās skolotājiem ir vieglāk, ka Rīgā bērni ir nesavaldīgāki. Manā pieredzē tas neapstiprinās, kaut strādāju ar bērniem, kuru ģimenēm ir dažāds sociālais statuss. Ja patīk tas, ko tu dari, tad nav starpības, cik daudz un kādus bērnus māci,” stāsta Kristīne un atklāj, ka Rīgā strādās vien līdz 17. jūnijam, pēc tam viņas ceļš vedīs atpakaļ uz mājām, uz Cēsīm. Ārpus sporta skolotājas ikdienas un ārpus maģistrantūras Kristīne vada dažādus sporta interešu pulciņus. Šovasar kopā ar draudzeni iecerējusi veidot sporta piedzīvojumu nometni “Leiputrija”.
Būt par sporta skolotāju ir bijis Kristīnes sapnis jau kopš skolas gadiem. “Jau mācoties Cēsu 2. pamatskolā, sapratu, ka vēlos kļūt par sporta skolotāju. Man dzīvē ir ļoti paveicies ar sporta skolotājiem gan pamatskolā, gan vidusskolā,” stāsta konkursa “Jaunais skolotājs” uzvarētāja un turpina: “Tas bija tāds kā klikšķis – jau kopš devītās klases, vienmēr, esot Rīgā un braucot garām Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, teicu, ka tā būs mana skola.”
Kristīne vēlreiz uzsver, ka dara to, kas patīk, un īpaši nepretendē ne uz kādu atzinību. Bet izrādās, tā atnāk pati. “Es nezināju par tādu konkursu, joprojām nezinu, kāds ir tā nolikums un prasības. Neko nezināju. Tas vienkārši notika. Labākās lietas dzīvē vienkārši notiek,” “Druvas” lasītājiem stāsta Kristīne un novēl dzīvē darīt to, kas patiešām patīk un sagādā prieku.
Komentāri