Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Es zinu, ko es vēlos

Juta Kārkliņa
23:00
28.07.2016
7
Img 9258 2

Sandra Grosberga ir aktīva jauniete no Straupes, par kuras sirdslietu ir kļuvis orientēšanās sports. Sandra startē Latvijas pieaugušo izlasē orientēšanās sportā, brauks uz Pasaules čempionātu orientēšanās sportā, darbojas Cēsu orientēšanās klubā “Meridiāns” un ir pašreizējā Latvijas čempione sprinta distancē. “Ar orientēšanās sportu nodarbojos kopš 2005. gada, kopā tie ir nu jau 11 gadi. Sāku trenēties pie Aijas Alksnes Straupē. Jāatzīst, izvēles jau nebija, jo 2. klasē tas bija obligātais pulciņš, visiem bija jāmācās orientēšanās,” par to, kā ceļš novada tieši pie šī sporta veida, stāsta jauniete. Tajā laikā kopā ar Sandru orientieristu gaitas uzsāka vēl vismaz 30 bērni, bet Sandra vienīgā izaugusi par labu skrējēju. “Orientēšanās sports ir ļoti individuāls. Tas nav kā basketbols – ja komanda izcīna medaļu, tad to iegūsti arī tu, kaut vai visu sezonu esi sēdējis uz soliņa. Orientēšanās sportā, ja kaut ko vēlies sasniegt, tad viss ir uz paša pleciem. Tieši tas jauniešus ātri aizbaida no šī sporta veida. Man izdevās tikt pašai ar sevi galā, tāpēc esmu izaugusi par orientieristi. Es skrienu un skriešu,” pārliecināta straupiete. Jautāta, kas viņu motivē nepadoties, meitene atbild: “Motivē tas, ka man tiešām šis sports padodas. Ir ļoti maz vienaudžu, kas trenējas tā, kā to daru es. Tie, kas sāka ar mani kopā, ik pa laikam paskrien, lai uzturētu formu, bet es trenējos plānveidīgi un esmu pievērsusies šim sporta veidam diezgan nopietni.”

Jauniete atzīst, ka orientēšanās sports ir iemācījis pieņemt racionālus un apdomātus lēmumus. “Tas māca apdomāt lietas, pirms darīt, un, protams, tam visam komplektā nāk gribasspēks un mērķtiecība,” ar ieguvumiem, ko sniedz orientēšanās, dalās Sandra un turpina: “Sportojot esmu apceļojusi gandrīz visu Eiropu, ārpus tās gan neesmu bijusi. Skaistākā vieta, kas palikusi atmiņā, ir Norvēģija, kuras kalnainajos un purvainajos apvidos pagājušajā gadā notika sacensības. Ir arī skaistas atmiņas no treniņnometnes Portugālē, kur trīs nedēļas nodzīvoju pie Vidusjūras, vietā, kur jūra saduras ar Atlantijas okeānu. Tās bija labākās trīs nedēļas, kas man jelkad bijušas. Skriet gar okeānu bija īsta bauda. Kad draugi zvana, viņi prasa, nevis vai es esmu mājās, bet vai es esmu Latvijā,” ar labākajiem dzīves mirkļiem dalās orientieriste un atzīst, ka “orientēšanās ir tas, kur es jūtos visvairāk kā es pati. Šobrīd neesmu atradusi neko citu, ko darot es justos tik labi” . Atdodot sevi visu sportam, nākas arī kaut ko upurēt, šajā gadījumā tie ir Sandras draugi, kuriem iznāk veltīt maz laika. “Es nevaru teikt, ka man nav draugu, man ir mani domubiedri, orientieristi, tāpēc grūti novērtēt, cik liels mīnuss ir šis. Domāju, manā dzīvē orientēšanās sniedz tikai plusus,” pārliecināta jauniete.

Jautāta, vai šo gadu laikā ir bijis kāds neparasts atgadījums, Sandra stāsta: “Joprojām dažos mežos man bail skriet. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet mežā pie Straupes, pie Riebiņu ezera, kur esmu uzaugusi, man joprojām ir bail skriet vienai. Daži orientieristi tur sastapuši mežacūkas un citus zvērus. Ja man ir izvēle, tad labāk tur neeju iekšā. Piemēram, Zviedrijā es nekur nebaidos iet viena, jo tur suņi nekad vieni neklīst apkārt, salīdzinot ar Latviju, kur tie var uzrasties aiz katra stūra. Jā, tas ir dīvaini, ka man ir bail skriet mežā, kurš man ir vistuvākais.”

Sandra ir tikai 20 gadus jauna, tomēr dzīvē jau sasniegusi daudz. “Domāju, ka esmu vēl tikai ceļā uz lielākajiem sasniegumiem. Šogad uzvarēju Latvijas čempionātā sprinta distancē. Tur es pieaugušo konkurencē piedalos pirmo gadu. Šajā grupā esmu visjaunākā, tāpēc uzvara man bija ļoti nozīmīga. Biju ļoti priecīga. Tas man ir devis šim gadam tādu kā atspaidu, ka es varu. Šo rezultātu dēļ augusta beigās braukšu uz Pasaules čempionātu orientēšanās sportā. Pagājušogad biju pēdējo gadu junioru grupā, startēju arī Junioru pasaules čempionātā, kur sprinta distancē finišēju 12., un 12. vieta no 140 dalībniekiem bija vairāk nekā sasniegums, tas bija kā pārsteigums, jo neteiktu, ka noskrēju gana labi. Pēc tā man bija pacēlums arī šim gadam.” Ikdienā jaunā orientieriste trenējas ļoti daudz, tās ir sešas līdz septiņas stundas nedēļā, nometnes laikā stundu skaits sasniedz pat desmit. “Es esmu pati jaunākā Latvijas izlasē, gadus desmit jaunāka par visiem pārējiem. Šobrīd manā dzīvē ir tāds posms, ka jūtos drusku jocīgi, jo brīžiem šķiet, ka cilvēki no manis pārāk daudz gaida, bet šīs gaidas es vēl nevaru attaisnot. Tam es cenšos tikt pāri un neņemt vērā. Tas ir papildu spiediens, ko izdara uz mani,” par pašreizējo situāciju stāsta meitene. Sandru Latvijas IV Olimpiādes atklāšanas gājienā Valmierā pieteica kā jauno novada cerību. “Tā arī bija viena šogad svarīga medaļa- Pārgaujas novadam izcīnīju sudraba medaļu Latvijas Olimpiādē. Bet, ja godīgi, tad tas nebija pārsteigums, jo es biju pārliecināta par saviem spēkiem. Mani pārspēja tikai Latvijas izlases līdere, kas šobrīd ir labākā valstī. Protams, bija prieks par iegūto 2. vietu, bet to nebija grūti sasniegt. Zināju, lai es neiegūtu medaļu, jānotiek kaut kam sliktam,” par sniegtajiem rezultātiem un dalību olimpiādē stāsta Sandra.

Sportiste mācās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni. “2. kursu sākšu žurnālistikas apakšvirzienā. Tur vēlējos mācīties jau pēc vidusskolas, bet visi mani centās atrunāt, sakot, ka šajā profesijā var strādāt, to nestudējot augstskolā, tāpēc aizgāju mācīties japāņu valodu. Šī izvēle mani galīgi neuzrunāja tā, kā biju gaidījusi. Tās studijas pametu un sāku mācīties to, ko es pati vēlos, un es vēlos kļūt par sporta žurnālisti. Jau tagad strādāju Latvijas Orientēšanās federācijā, rakstu rakstus, ja atliek laiks,” stāsta apņēmīgā jauniete un atzīst, ka ar orientēšanās sportu nevar nopelnīt, tādēļ līdztekus sportam ir nepieciešams strādāt.

Sandras dzīve vienmēr bijusi piepildīta – no bērnības orientēšanās sports, aktivitātes ģimnāzijas laikā, japāņu valodas, žurnālistikas studijas – šīs nodarbes aizņem daudz laika. Kā visu paspēt? Lai to izskaidrotu, Sandra dalās ar savu dzīves atziņu: “Ja man nepatīk tas, ko daru, man nekad nav grūti pārstāt to darīt. Tieši tā bija ar japāņu valodu. Ja esmu spējusi 11 gadus orientēties un neesmu pametusi, tad tas man laikam ļoti patīk. Jāatzīst, ka man patīk viss, kas šobrīd notiek manā dzīvē, tāpēc es neko nemainu.” Jautāta, kā atpūšas, kad orientēšanās nedaudz par daudz, kad skola prasa pēdējos spēkus, Sandra teic: “Man patīk pabūt pašai ar sevi. Kad visa ir par daudz, es parasti braucu uz jūru, pasēžu, paskatos ūdenī un padomāju par dzīvi vai arī vienkārši aizeju viena pastaigāties. Tā ir vieglāk sakārtot domas. Bet nav tā, ka ir jābēg prom, lai no visa atietu, vismaz līdz šim tā nav bijis.”

Sandra sevi raksturo tā: “Zinu pilnīgi skaidri, ko gribu, tas arī man palīdz. Domāju, jebkuram, kurš skaidri zina, ko grib, dzīve palīdz. If you are honest to yourself what you want, your life gives it to you – šis teiciens varētu raksturot mani, tā īss latvisks tulkojums varētu būt- es esmu godīga pret sevi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
32

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
48

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
310
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
84

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
55

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
127

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
3
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
2
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
2
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Sludinājumi