Septembrī, ko Latvijā dēvē par dzejas mēnesi, Cēsu Centrālajā bibliotēkā interesenti pirmoreiz tika aicināti uz “Dzejas slamu”. Tas daudzviet pasaulē jauniešu vidū kļuvis populārs un izveidojies par kustību, kas atdzīvina interesi par mūsdienu dzeju. “Dzejas slams” – tā ir dzejnieku sacensība trijās kārtās. Viņi izpilda savus oriģināldarbus auditorijai. Pirmajā kārtā uz skatuves kāpj visi jaunie dzejnieki. Otrajā kārtā iekļūst puse dalībnieku, bet finālā – trīs. Pēc katras kārtas dalībniekus vērtē žūrija un arī skatītāji.
Cēsu bibliotēkā pasākumam atvēlētā telpa bija interesentu pilna. Tiesa, lielākoties skolēni, kuriem, kā vēlāk izrādījās, dzejas saturs īsti nebija saprotams.
12 jaunie dzejnieki – Toms, Elza, Atvars, Tors, Ināra, Līga Samanta, Linda, Evija, Kristaps, Emīlija Kate, Santa, Matiass. Jaunos uzrunāja kultūras biedrības “Harmonija” pārstāvis Leons Staris. “Dzejošana ir svētā gara dāvana. Dzejo tie, kam ir nepieciešamība to darīt, daiļi izteikties. Tas ir dvēseles stāvoklis, kad ir vēlme kaut ko uzrakstīt. Ne viss, ko uzrakstām vārsmās, ir dzeja. Ir ļoti daudz jāstrādā, lai kļūtu par dzejnieku,” sacīja Leons Staris un, iedrošinot jaunos, nolasīja fragmentus no nesen uzrakstītas balādes.
Jaunieši cits pēc cita stājās klausītāju un žūrijas – grupas “Transleiteris” dalībnieku Laura Mihailova un Edžus Ķaukuļa – priekšā. Protams, satraukums, bet vārdi uzrunāja klausītājus, tie patiesi atklāja sāpes un pārdzīvojumus, ikdienu un sapņus – to, kas būtisks dzīvē. Pēc pirmās kārtas literatūras skolotāja Elita Rozīte “Druvai” atzina, ka ir patīkami pārsteigta, ka jaunieši aizvien turpina rakstīt dzeju. “Dzirdēju patiešām labu dzeju. Protams, tās ir jauniešiem aktuālas tēmas, tās, kas viņus satrauc, kas svarīgas jaunībā. Jaunieši ilgojas pēc mīlestības, sirsnības, patiesības, attiecībām, pa vidu ir tehnoloģijas, viņiem pietrūkst saskarsmes – to viņi atklāj dzejas vārsmās, ” domās dalījās Elita Rozīte un pauda gandarījumu par dzirdēto un jauniešu uzdrošināšanos lasīt savu dzeju.
“Te var dzirdēt, ko dara jaunie, citur jau tādas iespējas nav. Šāds formāts man nepatīk. Interesantāk, ja noteiktā laikā jāuzraksta dzejolis, tad var vērtēt, ko kurš spēj. Kā var novērtēt, ja klausoties visi saplūst vienā čupā,” sacīja dzejnieks Matiass no Straupes. Puisim ir 20 gadi, patlaban viņš strādā ārzemēs.
“Nav mana auditorija,” par klausītājiem sacīja Evija un arī piekrita Matiasam, ka interesantāk ir, ja jādzejo uz vietas, nevis jālasa agrāk uzrakstīti dzejoļi.
Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis, noklausījušies jauno dzeju, atzina, ka ir priecīgi, ka Cēsīs un apkārtnē ir tik daudz dzejnieku, kuri piedalās “Dzejas slamā”. “Tātad ir vēl vairāk to, kuri šoreiz neuzdrošinājās,” sacīja Lauris Mihailovs, bet Edžus Ķaukulis piebilda, ka mūziķi dzeju izjūt citādi, dziesmās maina vārdus, lai tie skanētu. “Katru uzstāšanos uztveru kā priekšnesumu. Tas ir grūts uzdevums, klausīties dzeju un vērtēt. To vieglāk uztvert lasot,” atzina Edžus Ķaukulis.
Par pirmo “Dzejas slamu” bibliotēkas darbinieki var būt gandarīti. “Bibliotēkā ienāk jauni darbinieki, jaunas idejas. Domājam, kā bibliotēkai piesaistīt jauniešus, lai viņi jūtas tai piederīgi. “Dzejas slams” jaunatnes vidū ir populārs. Varam priecāties, ka jaunieši grib izpausties un mēs varam viņiem dot šo iespēju,” saka bibliotēkas direktore Natālija Krama un atzīst, ka arī turpmākam ir ieceres, lai jauniešiem brīvajā laikā bibliotēkā būtu interesanti.
Pēc jauniešu “Dzejas slama” skolēni, kuri klausījās uzstāšanos, atzinuši, ka arī viņi gribētu sacensties dzejošanā. “Tas ir apsveicami. Bērnu apkalpošanas nodaļā tiek domāts, kā izveidot interešu klubu skolēniem, kurus interesē dzeja, kuri paši vēlas pamēģināt dzejot,” atklāj bibliotēkas direktore.
Komentāri