Ļoti pārliecinoši savas profesionālās prasmes uz Eiropas skatuves demonstrējuši Cēsu un Priekuļu profesionālās izglītības iestāžu absolventi. Mēbeļu galdnieks Reinis Gusts (22 gadi) un lauksaimniecības tehnikas mehāniķis Krišjānis Jurāns (24 gadi) no Skandināvijas pārveduši bronzas medaļas.
Zviedrijas pilsētā Gēteborgā norisinājās Eiropā lielākais un prestižākais jauno profesionāļu meistarības konkurss “EuroSkills 2016”. Vairākas dienas konkursantiem lieti noderēja ne vien prasmīgas rokas un attapīgs prāts, bet arī stipri nervi. Konkurence bija sīva, to apliecina arī niecīgais punktu skaits, kas šķīra godalgu ieguvējus. Turklāt abi puiši gandarīti, ka ar savu sniegumu izdevies pārspēt arī Eiropas lielvalstis.
Reinim Gustam konkursā bija jāizgatavo galds ar atvilktni un diviem paceļamiem vākiem, zem kuriem ierīkota lāde priekšmetu glabāšanai. Pirmajā dienā viņš sagatavojis lielāko daļu materiāla un tapas rāmim, otrajā – pabeidzis atvilktni un galda kājām izveidojis noteikta leņķa slīpumu, trešā bijusi visgrūtākā diena, tajā noslīpētas virsmas, salīmēts rāmis, pieliktas eņģītes, uz galda virsmas no ozola un riekstkoka nažfiniera uzfinierēts galda dekors – Zviedrijas karogs. Uzdevumu veikuši arī 16 citu valstu jaunie profesionāļi.
Reinis “Druvai” norāda, ka uzdevuma izpildē lieti noderējušas arī savulaik Cēsu Profesionālajā vidusskolā gūtās zināšanas. “Izcīnītā bronzas medaļa vēl arvien liek sajust saviļņojumu un mazliet šoku. Ir milzīgs gandarījums, ka mans sniegums pārspējis konkursantu veikumu no lielvalstīm. Turklāt no sudraba medaļas mani šķīra tikai nepilns punkts,” atklāj jaunais profesionālis. Pērn Brazīlijā viņš piedalījies līdzīgā konkursā – “WorldSkills”. Tajā izcīnīta ekselences medaļa. “Pirms gada gūtā pieredze deva lielāku pārliecību par spējām. Ja salīdzinu, tad Zviedrijā konkursa norise bija mazāk pārdomāta. Atšķirībā no Brazīlijas te netika dots laiks, kad izmēģināt iekārtas un materiālus. Tas mazliet traucēja, uzdeva pa nerviem,” pastāsta Reinis.
Par galdnieku kļuvis tāpēc, ka paticis strādāt ar koku, arī sapratis, ka tas ir arods, ar ko nopelnīt. Redzot, ka kokapstrāde dēlam jau sākumskolā iet no rokas, arī tēvs pamudinājis mācīties par galdnieku. Tagad jaunietis Latvijas Lauksaimniecības universitātē mācās par zootehniķi. Iegūto izglītību Reinis liks lietā, lai palīdzētu vecākiem saimniecībā. Priekšdienās viņš iecerējis izveidot arī pats savu kokapstrādes darbnīcu.
Krišjānim Jurānam joprojām grūti noticēt, ka ir viens no trim labākajiem Eiropā. “Izcīnītā medaļa ir liels solis profesionālajās gaitās, jo līdz šim daudzkārt neticēju savām prasmēm. Iespēja strādāt starp pārstāvjiem no industriālajām lielvalstīm devusi lielu pārliecību par sevi. Līdz pat sestajai vietai punktu skaita ziņā cits citam bijām ļoti tuvu. Spēki bija vienlīdzīgi. Neļāvu sev padoties nevienā uzdevumā – tā bija mana panākumu atslēga. Nepadevos pat pēdējās minūtēs, kad bija jāveic aprēķini, bet zināju, ka matemātika nav mana stiprā puse. Vajadzīgo noteicu uz aci,” “Druvai” atklāj Krišjānis, kuram katra konkursa diena nesusi jaunus izaicinājumus. “Pirmajā dienā meklēju kļūdas vairāku traktoru, preses mašīnu un citu lauksaimniecības tehniku programmatūrās. Tur pazaudēju laiku, izmantojot neatbilstošu datu kabeli. Aizkavējos arī pie ķēdes maiņas ekskavatoram. To uzliku sešās minūtēs, kas ir mans personiskais rekords, bet problēmas sagādāja spriegošana – bija nobružāti instrumenti, jāmaina smārda pistole, traucēja arī citas tehniskas problēmas. Otrajā dienā strādāju ar forvarderu un lielo ķīpu presi. Sarežģīts uzdevums bija regulēt mehānisko piedziņu presei. Ar šādu presēšanas tehniku nebiju darbojies, jo Latvijā tādas nemaz nav. Pēdējā dienā lauksaimniecības traktoram T6 New Holand bija jānosaka dzinējdarbības traucējumi un jānovērš defekti, kas saistīti ar dzinēja vadības iekārtu,” par paveiktajiem uzdevumiem stāsta Krišjānis. Konkursā viņu apsteigt izdevies tikai Vācijas un Dānijas pārstāvjiem. Aiz sevis Krišjānis atstājis Francijas, Nīderlandes, Austrijas, Šveices, arī Krievijas pārstāvjus.
Jaunais profesionālis pārliecināts, ka Priekuļos iegūtā izglītība ir pats pamats viņa izaugsmei un darba gaitām, lai gan tehniku viņš iepazinis jau no bērna kājas. “Tēvam bija ķēriens uz lauksaimniecību. 90. gados tas bija arī veids, kā ģimenei sagādāt iztiku. Arī es esmu uzaudzis ar tehniku, to skrūvējis no mazotnes. Redzot, ka arī vecākais brālis pievēršas saimniekošanai, jau 5.klasē pieņēmu lēmumu mācīties Priekuļu tehnikumā un kļūt par lauksaimniecības tehnikas mehāniķi. Sapnis piepildīts, un pie tā neesmu apstājies. Izvirzīti citi mērķi,” stāsta Krišjānis. Tagad viņš studē Rīgas Tehniskajā universitātē, kur izvēlēta mašīnu un aparātu būvniecības specialitāte. Lai arī darba gaitas un studijas aizvedušas uz Rīgu, Cēsu pusē Krišjānis arvien sastopams, jo Priekuļos kopā ar līdzbiedriem dibinājis uzņēmumu siltumnīcu ražošanā, bet uz Cēsīm ciemos aicina krustdēls.
Starp 12 labākajiem profesionālo skolu audzēkņiem Latvijas komandu Zviedrijā pārstāvēja arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālists Guntis Graudiņš, kurš absolvējis Priekuļu tehnikumu. Viņš strādāja komandā ar Liepājas Valsts tehnikuma audzēkni Andreju Anaņeviču. Puišiem bijusi nopietna 12 valstu konkurence.
Kopumā Latvijas komanda startējusi ar lieliskiem panākumiem – mājās pārvestas deviņas medaļas. 28 valstu konkurencē, pēc vidējo punktu skaita iegūstot 507 punktus, kas ir virs izcilības līmeņa, kopvērtējumā Latvija ieguvusi astoto vietu.
Komentāri