Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentiem pēc šīs augstskolas reorganizācijas ļaus izvēlēties sev tīkamu, studiju programmai atbilstošu augstākās izglītības iestādi sākto studiju pabeigšanai.
Šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperti tikās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Banku augstskolas (BA) pārstāvjiem, lai pārrunātu RPIVA reorganizācijas procesu un augstskolu iespējas pārņemt akadēmijas studentus un studiju programmas.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, sarunas laikā izskatītas visas iespējas, kādas var būt, pārņemot studentus un studiju programmas. Viņa teica, ka IZM ieguvusi nepieciešamo informāciju, lai kvalitatīvi sagatavotu RPIVA reorganizācijas rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Sarunā ar RTU un BA pārrunāta iespēja pārņemt atsevišķas RPIVA studiju programmas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību un vadību. Ņemot vērā, ka RPIVA reorganizācija paredzēta, to apvienojot ar Latvijas Universitāti (LU), pamatā studiju programmas tiks nodotas tai. Taču studentiem tiks dota iespēja izvēlēties sev piemērotu augstskolu, kur noslēgt sāktās studijas izvēlētajā studiju programmā, skaidroja Kiopa. Līdz ar to IZM apzina augstskolas ar līdzīgām vai līdzvērtīgām studiju programmām, kas arī var piedāvāt iespējas RPIVA studentiem turpināt studiju procesu.
Jautāta par to, kāpēc uzņēmējdarbības un vadībzinības studiju programmas no RPIVA nevarētu pārņemt LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultāte, Kiopa skaidroja, ka studiju programmu nodošana LU ir pamats reorganizācijai, taču ir atsevišķas programmas, kuru LU nav.
“Atsevišķu programmu, ko piedāvā RPIVA, LU nav. Turklāt LU vēl lems, vai pārņemt visas programmas. [..] Ir jāskatās, kur pēc būtības un satura studiju programmas iederas labāk,” skaidroja Kiopa.
Viņa norādīja, ka reorganizācijas koncepcija paredz to, ka “nauda seko studentam”, kā arī to, ka students pats par sevi pieņem lēmumu. “Ja students uzskata, ka viņš negrib studēt studiju programmā tikai tāpēc, ka tā būs LU, viņš ir brīvs izvēlēties. Mūsu uzdevums ir ar citām augstskolām izvērtēt iespējas, un, ja students pieņemts tādu lēmumu, piedāvāt citas iespējas,” teica Kiopa.
Ministrijas ieskatā šādas izvēles nebūs masveida parādība, taču tās ir jāparedz, lai studenti neciestu no RPIVA reorganizācijas.
Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis aģentūrai LETA sacīja, ka RTU ar RPIVA ir noslēgts līgums par to, ka, ja kaut kas notiek ar RPIVA studiju programmām, RTU ir pienākums pārņemt studentus. “To paredz akreditācijas procesā noslēgtais līgums, un tā mēs arī skatāmies uz šo procesu,” teica Citskovskis, piebilstot, ka RTU gaidīs IZM turpmākās norādes.
Parakstītais līgums paredz tikai studentu un studiju programmu pārņemšanu, skaidroja RTU pārstāvis, norādot, ka RTU nav pienākuma pārņemt arī RPIVA akadēmisko personālu, kas piedalās studiju programmu realizēšanā. Taču viņš neizslēdza, ka nepieciešamības gadījumā RTU izvērtēs iespējas pieaicināt arī RPIVA pedagogus.
“Ja mums būs nepieciešami speciālisti, tad mēs viņus meklēsim. Protams, sākumā skatīsimies iekšienē, bet, ja tas nav iespējams, tad tiks meklēti speciālisti citur,” teica Citskovskis.
RTU varētu pārņemt trīs RPIVA studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Cilvēkresursu/Biroja administrēšana”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Personāla vadība”, kā arī tiek diskutēts par pirmā līmeņa studiju programmu “Darba aizsardzība”.
BA rektors Andris Sarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka arī BA ir noslēgti starpaugstskolu līgumi, kas rada pienākumu nodrošināt iespējas studentiem pabeigt studijas viņu izvēlētajās studiju programmās. “Apzinīgi pildīsim mūsu līgumu. Patlaban tiek runāts par divām studiju programmām – pirmā līmeņa studiju programmu “Komercdarbības organizācija” un profesionālā bakalaura studiju programmu “Komercdarbība un uzņēmuma vadība,” skaidroja Sarnovičs.
Ņemot vērā IZM uzstādījumu par to, ka RPIVA studentiem būs iespēja pabeigt studijas, saglabājot esošos studiju maksas nosacījumus, Sarnovičs piekrita, ka tas augstskolai varētu būt finansiāli neizdevīgi. “Neko darīt. Visu līdz galam nekad nevar līgumos paredzēt. Te ir tas princips, ka, ja mēs noslēdzam šos līgumus, tad mēs arī esam apņēmušies tos pildīt,” teica Sarnovičs.
LETA jau ziņoja, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
RPIVA pārstāvji neieradās uz pirmdien plānoto tikšanos ar IZM speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju. RPIVA rektore Daina Voita norādīja, ka saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji šodien ar IZM netiksies.
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Kiopa jau norādījusi, ka RPIVA vadības lēmums neierasties uz sarunām neapturēs augstskolas reorganizācijas plāna virzību.
RPIVA rektore arī izteikusies, ka runas klīst arī par citu augstskolu reorganizāciju. Taujāta, vai IZM iecere par RPIVA reorganizāciju viņai bija jaunums, Voita aģentūrai LETA norādīja, ka oficiāli tas bijis jaunums, tomēr runas klīdušas jau vairākus gadus, tai skaitā arī par citām augstskolām. Rektore gan izteicās, ka “baumas ir baumas” un “par jebkuru lietu var baumot”.
Komentāri