Pirms gadiem trim, mazliet neveikli uzzīmējusi savu pirmo ilustrāciju, Zane Ganiņa (24 gadi) ar to aizrāvusies nu jau nopietni. Vēloties draugam sarūpēt neparastu dāvanu, atskārtusi, ka viņai piemīt aizraujošs talants – košos zīmējumos atainot cilvēkus. Draudzīgu šaržu zīmēšana nu kļuvusi par viņai tīkamu vaļasprieku.
Zane ir no Priekuļiem. Studijas un vēlāk arī darbs viņu aizvedis uz Rīgu. Iepriekš mācījusies Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, līdztekus absolvējusi arī Cēsu Mākslas skolu, kur Dizaina nodaļā apgūta ādas apstrāde. Vēlāk jauniete iestājusies Rīgas Tehniskajā universitātē un koledžas līmeņa studijās mācījusies par rasētāju, dizaineri. Tur arī apgūtas pirmās iemaņas grafiskajās programmās, ko Zane izmanto arī draudzīgo šaržu radīšanā. Taču zīmējumu tehniku un metodes viņa apguvusi pašmācībā.
“Man vienmēr paticis zīmēt, vairāk gan saistījusi datorgrafika. Vēlme pašai zīmēt draudzīgus šaržus modās pirms pāris gadiem, kad viendien, ciemojoties pie draugiem, pamanīju pie sienas ierāmētu karikatūru. Man tā ļoti iepatikās. Grasījos tādu sarūpēt arī draugam svētkos. Noskaidroju, kur tā pasūtīta, taču, palūkojoties uz cenām, sapratu, ka studentam tas nav pa kabatai, tādēļ nolēmu mēģināt zīmēt pati,” atminas Zane un piebilst, ka pirmais zīmējums prasījis nedēļu, turklāt, ar šodienas skatījumu vērtējot, tas sanācis gana interesants, taču ne tuvu tam, kā izskatās tagadējie darbi.
Zīmējumu pamanījuši citi un lūguši Zanei izgatavot tādu arī viņiem. Ar laiku prasmes pilnveidojušās, līdz lēmusi, ka talants nav jāslēpj. Uztaisījusi mājaslapu, ar zīmējumiem dalījusies sociālajos tīklos un, tiklīdz jutusi sabiedrības interesi par savu nodarbi, reģistrējusies kā pašnodarbinātā.
“Druvai” Zane vēl pastāsta, ka pēc studijām strādājusi kā grafiskā dizainere un maketētāja reklāmas ražošanas firmā, taču pēc divarpus gadiem jutusi, ka vēlas pārmaiņas. Novembrī viņa no darba aizgājusi un laiku veltījusi tikai zīmēšanai. Tomēr Zane apjautusi, ka nevēlas to pārvērst maizes darbā, bet gan saglabāt tikai kā vaļasprieku, kas dažādo ikdienu. “Lai māksla pašai sniegtu prieku, to nedrīkst pārvērst konveijera procesā,” atskārsmē dalās jauniete.
Zanes darba instruments ir dators. Reizēm strādā arī ar speciāli zīmēšanai paredzētu planšeti. “Zīmējumi top grafiskajās programmās – vienā tiek veidots skeletiņš, kontūrlīnijas, otrā – cilvēciņus izkrāsoju. Cilvēkus atainoju kā animācijas filmu tēlus. Lai taptu zīmējums, man vajadzīga fotogrāfija ar cilvēku, kurš jāattēlo šaržā. Zīmējums iznāk līdzīgāks, ja fotogrāfija ir kvalitatīvāka. Brīnišķīgi, ja tajā redz pat acu krāsu, vaibstus, ēnas. Tad arī zīmējumā attēlotie tēli sanāk līdzīgāki īstenībai,” paskaidro priekuliete un bilst, ka viņa nepārspīlē, zīmējot cilvēku sejas, kā tas ierasts tradicionālajās karikatūrās un draudzīgajos šaržos. “Sejas zīmēju pēc tiešas līdzības. Vaibstus nemainu, ja cilvēks attēlā smaida, tad smaidīs arī zīmējumā,” saka Zane un turpina: “Domāju, latvieši humoru labi uztver. Vairāk gan to saprot tieši jaunieši. Ja reiz cilvēks pasūta šādu zīmējumu, tad viņam noteikti ir laba humora izjūta. Kā to uztver dāvanas saņēmējs – to gan nezinu, tomēr atsauksmes, kas saņemtas, vienmēr ir pozitīvas. Ir jāprot pasmieties arī par sevi,” pārliecināta Zane.
Jaunietes ģimene zina, ko viņai nozīmē zīmēšana. Ja piezvana un sadzird atbildi: “Es zīmēju,” tad viss ir skaidrs – traucēt nedrīkst. Viens zīmējums prasa vairākas stundas vai līdz pat dienai vai divām. Tas atkarīgs no iedvesmas, noskaņojuma un cilvēku skaita, kas jāuzzīmē. Kad zīmējums gatavs, tas pieejams fotogrāfijas formātā, ko parocīgi izdrukāt un ierāmēt. Zane norāda, ka viņai vieglāk zīmēt tad, ja pašai ļauj piedāvāt variantus, kā zīmēt, ko likt fonā. Grūtāk ar tiem, kuri vēlas, lai uzzīmē viņu. Nereti zīmējuma saskaņošana grūtāk sokas ar meitenēm, jo kāda grib mazliet mazāku degunu, cita izteiksmīgākas lūpas.
Zane spriež, ka māksla viņas sirdij tuva, jo arī ģimenē tālu nav jāmeklē mākslinieciski cilvēki. “Ome darina brīnišķīgus rokdarbus, viņas brālēns glezno, tāpat arī manas māsīcas Amerikā dažādām lietām sniedz otru elpu, pārveidojot, apgleznojot un radot kaut ko jaunu no jau izmantotiem materiāliem,” atklāj Zane.
Komentāri