Grāmatu pasaulē – Cēsu Centrālajā bibliotēkā – raunēniete Arta Soboļeva pēc skolas iegriežas vai katru dienu. Tur tiekas ar draugiem, kopā pavada laiku, bet promejot līdzi bieži vien paņem kādu grāmatu. Viņa ir čakla lasītāja, turklāt nedomā, ka jauniešu vidū tā ir nepopulāra nodarbe.
Kaislīga grāmatu lasītāja Arta ir kopš četru gadu vecuma. Bērnībā grāmatas priekšā lasījusi mamma, bet pašu lasīt mudinājusi vēlme uzzināt vairāk. Kad paaugusies, bijusi biežs viesis Raunas bibliotēkā. Kopš mācās Cēsīs, kā lasītāja reģistrējusies arī pilsētas bibliotēkā. Jauniete saka – grāmatas ne vien izklaidē, bet arī bagātina vārdu krājumu, kas lieti noder, rakstot domrakstus. Skolotāja viņu uzteic par tēlainiem aprakstiem.
Fantastika un piedzīvojumu romāni ir Artas iecienītākais žanrs, reizēm tiek izlasīts kāds detektīvs. Meitene lasa arī latviešu autoru darbus. “Lielākoties izvēlos ārzemju autoru darbus, jo jauniešu literatūrā to ir vairāk, plašāka izvēle. Taču man tīkams šķiet arī dažu latviešu rakstnieku veikums, piemēram, Lindas Nemieras aizraujošie fantāzijas žanra romāni man ir ļoti mīļi,” pastāsta Arta un norāda, ka lasa tikai nesen vai svaigi izdotas grāmatas. Grāmatu, ja vien ir laiks, raunēniete mēdz izlasīt dienas laikā. “Bieži vien ir tā, ka sāku lasīt un grāmata mani aprij. Tā, piemēram, trešajā klasē visas grāmatas par Hariju Poteru izlasīju nedēļas laikā,” atceras čaklā lasītāja.
Patlaban vakaros Arta ieslīgst Sallijas Grīnas romānā “Zaudētā puse”. Tā ir triloģijas pēdējā grāmata. Iepriekšējās – “Tumšā puse” un “Mežonīgā puse” – Arta jau paguvusi izlasīt. “Jauniešu vidū šīs sērijas grāmatas tagad ir populāras. Viens otram tās iesaka. Ir daudz mājasdarbu, bet cenšos rast laiku grāmatai. “Zaudētā puse” ir aizraujošākā no visām daļām. Grāmatā stāsts par burvjiem, bet ne tādiem kā Harijā Poterā. Spraigajā sižetā ietverta arī nebeidzamā cīņa starp labo un ļauno,” pastāsta Arta. Viņasprāt, pēc britu rakstnieces Džoannas Roulingas panākumiem daļa rakstnieku pamanīja, ka jauniešus saista literatūra par burvjiem un maģiju, tādēļ sekoja piemēram un pievērsās līdzīgu darbu radīšanai.
Taujāta, kā kļuvusi par grāmatu tārpu, Arta saka: “Ja dzīvē nenotiek nekas interesants, tas atrodams grāmatās. Tajās ir tik aizraujoši piedzīvojumi, spēcīgi varoņi, tiem visiem pati varu dzīvot līdzi. Viss tik spilgti un tēlaini aprakstīts, man pašai ļauts iztēloties un uzburt ainu. Protams, var nelasīt grāmatu, bet noskatīties filmu. Taču grāmatā notikumi aprakstīti plašāk, spilgtāk. Filmas garums ir tikai līdz divām stundām, tajā nevar visu parādīt. Turklāt filma skatītājam iedod jau konkrētu, gatavu ainu, iespaidu, pašam nekas nav jādomā, savukārt grāmata ļauj vaļu paša lasītāja iztēlei. Ir gadījies, ka pēc kādas grāmatas izlasīšanas noskatos filmu. Tad redzu pavisam citādus tēlus un vietas, nekā es biju iztēlojusies. Tad filma šķiet svešāda.”
Arta grāmatas mēdz lasīt arī vairākkārt. Džona Stīvensa grāmatu “Smaragda krāsas atlants” viņa izlasījusi pat sešas reizes. Skaidrojot, kas tajā tik saistošs, Arta saka: “Pirmoreiz to izlasīju otrajā klasē. Īsti nesapratu. Vēlāk lasīju atkārtoti un ar katru reizi labāk uztvēru vēstījumu. Kad atveru šo grāmatu, sākas piedzīvojumi, kuros iesaistīti trīs bāreņi. Tur vienkopus ir maģija, troļļi, raganas, ceļošana laikā, sirsnība, nodevība, uzticība un daudz kas cits. Aizraujoši!”
Arta atzīst – ir tik naska lasītāja, ka bieži vien bibliotēkā jauniešiem piedāvātajā literatūrā izvēle strauji sarūk, tad viņa iegriežas arī bērnu vai pieaugušo nodaļā. Taču arvien vairāk grāmatas viņa lasa elektroniski. “Esot ceļā, kaut kur braucot, labprāt lasu e-grāmatas. Lai arī labāk lasītu grāmatu papīra formātā, jo patīkami izjust grāmatas svaru, smaržu un vērtību, to nēsāt līdzi, jo īpaši, ja tā ir bieza, ir apgrūtinoši. Turpretī tālrunis vienmēr līdzi, līdz ar to arī kārotās grāmatas pieejamas jebkur un jebkurā laikā. Tā arī visērtāk tieku pie jaunākajām grāmatām, kas vēl nav iztulkotas latviski,” mūsdienīgas lasītājas ieradumus paskaidro Arta un bilst, ka labi iemanījusies lasīt angļu valodā.
Grāmatas Arta arī labprāt saņem dāvanā. Aizvadītajā vārda dienā viņu iepriecināja mamma, uzdāvinot kāroto amerikāņu rakstnieces Annas Todas romānu “After. Pēc mūsu tikšanās”. Jauniete lēš – ja tik kāri nelasītu grāmatas, droši vien laiku pavadītu sociālajos tīklos vai pie televizora kā liela daļa jauniešu.
Komentāri