Jau nedēļu Cēsu vecpilsētā jauniešiem ir jauna tikšanās un kopā darbošanās vieta. Pēc cītīga darba, kas divu mēnešu garumā veltīts telpu remontam un labiekārtošanai, durvis vērusi Jauniešu māja.
Zīmīgi, ka vērienīgās pārmaiņas piedzīvotas nozīmīgā laikā – rudenī apritēs 15 gadi, kopš Cēsīs darbojas Jauniešu dome. Turklāt tā lepojas būt viena no vecākajām Latvijā. Cēsu novada jaunatnes lietu speciāliste Iveta Jermolājeva bilst, ka 15 gadu jubileju šogad atzīmēs arī Jauniešu diena. Arī tās vēsture Cēsīs ir visgarākā. Uzsākt aktīvu dzīvi pašiem savā mājā ar jaunām, radošām un plašām telpām – tā ir brīnišķīga dāvana un lielisks veids, kā sākt jubilejas gadu.
Sapnis par kārtīgu jauniešu māju Cēsīs bija sen. “Mums jau bija redzējums, ko gribam. Kad 9. decembrī saņēmām mājas atslēdziņu, vairs neskaitījām stundas, nežēlojām spēkus, bet nācām un darījām, lai jo drīzāk paveiktu iecerēto. Visu, ko varējām, paveicām paši. Krāsojām, berzām, šuvām, pārtaisījām vecos matračus ērtos sēžamajos, no paletēm taisījām mēbeles, iekārtojām, apkopām un pārstādījām veikalā iegādātus, nocenotus telpaugus. Mūs tagad var ņemt kā profesionālus krāsotājus un telpu iekārtotājus. Esam apguvuši jaunas prasmes un guvuši pamatīgu pieredzi,” saka Jauniešu mājas namamāte I.Jermolājeva un bilst, ka jaunieši Rīgas ielas 23. namā čakli strādājuši visas brīvdienas un vakarus, reizēm darba rosme nerimusies pat vēlās nakts stundās.
Cēsu novada Jauniešu domes vadītājs Toms Veiss spriež, ka par galveno dzinuli darboties un strādāt kļuvusi vēlme radīt tīkamu vietu, kur novada jauniešiem pavadīt brīvo laiku, pulcēties, lai satiktos un kopā īstenotu jaunas idejas. “Darīt – tas bija pašsaprotami. Gribējās pārmaiņas, lai jūtams progress. Tas godam izdevies. Tagad katra siena un lieta ir vismīļākā, jo viss pašu veidots un izsapņots. Nevar izcelt vienu, kas vislabāk izdevies,” vērtējot padarīto, “Druvai” saka T.Veiss.
Kad Jauniešu mājā sākušies darbi, idejas radušās cita pēc citas. Īstenota arī sena iecere par sienu kā tāfeli, uz kuras var rakstīt ar krītu. Nācies radoši risināt arī neatliekamas lietas. Piemēram, grīdas linolejs bijis ar caurumiem, taču defektu izdevies pārvērst efektā, vien uzliekot ielāpus.
“No viesiem, kuri pie mums nāk, cits saka, ka pulkstenis ir visforšākais, kāds – uzraksts uz sienas ir visskaistākais, vēl kādam ļoti patīk mēbeles, tāfele vai vēl kaut kas. Mēs paveikto redzam kopskatā, nevis detaļās. Mums patīk viss,” saka jaunatnes lietu speciāliste.
Lai arī telpu iekārtošanai nav bijis nekādu resursu, jauniešiem talkā nāca draugi, palīgi, atbalstītāji, kas līdzēja ar materiāliem, padomiem, dāvanām. Arī vecāki bija ļoti atsaucīgi, neliedzot ne darbu, ne padomu. Ar materiāliem daudz palīdzēja Cēsu Bērnu un jauniešu centrs, kā arī biedrība “Youth for City – City for Youth”.
“Ir milzīgs gandarījums, ka ar minimāliem līdzekļiem esam spējuši radīt labu rezultātu. Turklāt prieku sagādāja arī kopā būšana. Kopā sapņots, radīts, darīts – tas bija fantastisks, bezmaksas saliedēšanās pasākums,” atminas I.Jermolājeva un pauž pārliecību, ka Cēsu jaunieši savu māju bija pelnījuši jau sen, tā bija ļoti vajadzīga. Lai pie tās tiktu, nācies ilgi gaidīt. Kad 2002. gadā dibināja Jauniešu domi, sanāksmēm tika atvēlēta telpa vecajā kultūras namā. Pāris gadus vēlāk pašvaldība jauniešiem piešķīra pagrabstāva telpas Raunas ielā 4. Tur Jauniešu dome darbojās kopā ar Latvijas Sarkanā Krusta jaunatni. Pirms trim gadiem Cēsu Jauniešu dome pārvācās uz Rīgas ielu, kur tās darbībai tika atvēlētas dažas telpas otrajā stāvā, bet pērnā gada izskaņā saņemta atļauja apdzīvot arī pirmo stāvu.
“Ja vajadzēja organizēt kādu pasākumu, mācības, seminārus, vienmēr kādam bija jālūdz telpas. Bērnu un jauniešu centrs nekad nav atteicis, arī “Skola6″ vienmēr laipni uzņēmuši, bet savs ir savs. Tagad mums pietiks vietas, lai te koncentrētu visu, kas saistās ar jauniešiem. Domāsim arī par interešu izglītības pulciņiem,” atklāj I.Jermolājeva.
Jauniešu mājas pirmajā stāvā iekārtotas četras telpas, otrajā izmantojamas trīs. Arī par otro stāvu jauniešiem daudz sapņu. Toms Veiss pastāsta, ka starp iecerēm ir mūzikas istaba un multimediju telpa: “Cēsīs ir jaunās grupas, bet nav, kur satikties uz mēģinājumiem. Arī mēs paši daudz muzicējam. Otrajā stāvā būtu lieliska vieta, kur nākt, muzicēt, mēģināt. Tāpat noderīga būtu vieta, kur var strādāt ar dažādām datorprogrammām, montēt video, apgūt prasmes afišu veidošanā, radīt fotogrāfijas.”
I.Jermolājeva bilst, ka tiks vētītas iespējas, kā piesaistīt kāda projekta finansējumu, lai šos sapņus īstenotu. Plānos arī uz Cēsīm vairāk aicināt Eiropas brīvprātīgos jauniešus, kuri varētu piedāvāt nodarbības, būt kopā ar cēsniekiem. Arī tā iespējams piesaistīt papildu finasējumu.
Jāteic, savu nosaukumu Jauniešu māja ieguvusi lietu skaidrību dēļ – lai saprastu, kam tā ir domāta. “Ar Jauniešu māju vēlamies lauzt priekšstatu, ka te telpas paredzētas tikai Jauniešu domei. Mēs esam tikai vieni no novada jauniešiem. Māja ir domāta un atvērta jebkuram Cēsu jaunietim. Lai nāk ikviens un izmanto tās iespējas, kas katram tuvākas. Turklāt nav obligāti jāgrib darīt kaut ko konkrēti. Ir spēles, praktiskie materiāli, var nākt dzert tēju, mācīties, draudzēties…Te iespējams īstenot un veikt dažādas aktivitātes, ne tikai tās, ko piedāvā Jauniešu dome,” norāda Jauniešu mājas radītāji.
Patlaban Jauniešu mājā iespējams iesaistīties trubu ansamblī, kur spēlē arī nemuzikāli cilvēki, var apgūt gruzīņu valodu un dejas, ko māca brīvprātīgo organizācijas meitenes, kuras viesojas Cēsīs, kā arī tiek rīkoti spēļu un filmu vakari, plānotas meistarklases.
Komentāri