Mores skolā 11. – 12.septembris aizritējis dzejas gaisotnē ar moto “Esi dzejnieks – taisi no nekā!”.
Latviešu literatūras stundās bija dzejas lasījumi, klasēs izveidotas dzejoļu radīšanas un ilustrēšanas darbnīcas, tapušas kopīgas dzejas buķetes un dzejoļi dadaisma stilā. “Katra klase varēja brīvi izvēlēties, kā latviešu un literatūras stundās īsteno dzejas tēmu. Skolēni varēja sameklēt dzejoļus, kas uzrunā pašus, kas šķiet interesanti. Bērni dzeju analizēja, lasīja priekšā. Meklējot dzejoļus kopā ar lielākajiem bērniem, var jau manīt, ka priekšrocība bija internetam un bieži vien tiem, kas meklēšanā parādījās pirmie,” smaidot teic Mores skolas 8. un 9. klases latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingūna Rutkovska.
Starp skolēnu izvēlēto dzejoļu autoriem bija gan Imants Ziedonis, gan Aleksandrs Čaks, Ojārs Vācietis, Kārlis Vērdiņš. “Meitenēm vairāk patika dzeja par mīlestību, puišiem –patriotisma tēma. Šī bija iespēja iepazīt bērnus no citas puses,” turpina skolotāja. “Mores pagasts ir mazs, Tautas nams ir kā tā centrs, un tieši pie tā arī norisinājās mūsu Dzejas dienu pasākums.”
Mores Tautas nama pagalms tagad ir dzejas rindu izraibināts – vecāko klašu skolēni ir izvēlējušies sev tuvas un izprotamas latviešu dzejnieku rindas, kas, rakstītas uz asfalta, raisa interesi un ļauj dzejas klātbūtni baudīt arī skolasbiedriem un visiem Mores pagasta ļaudīm.
Tāds dzeju dienu pasākums skolā notika pirmo reizi, bet skolotāja nenoliedz, ka tā varētu kļūt par tradīciju skolā. Jautāta, vai skolēniem par dzeju ir interese un vai šādas aktivitātes tomēr nav jāīsteno “piespiedu kārtā”, I.Rutkovska atzīst, ka nav bijis nosacījuma, piemēram, atrast četru pantu dzejoli un to “iekalt”. “Ideja par brīvu izvēli dzejolim, kas pašam ir interesants, tuvs, skolēniem šķiet daudz saistošāka. Tāpat arī meklēšana un analizēšana ir interesanta, tā rada arī atgriezenisko saiti ar pedagogu, skolēni lūdz skolotājas viedokli, vai tāds vai cits dzejolis uzdevumam derēs. Bija jauki to vērot.”
Komentāri