Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Smēķēšana izraisa ļoti daudz mutes higiēnas problēmu

Druva
17:31
23.09.2022
78
Bojati Zobi 1

Runājot par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību visbiežāk piemin vēzi, plaušu, sirds un asinsvadu slimības. Tomēr pirmie, kas saskaras ar cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi ir zobi un smaganas. Smēķētājiem ir jārēķinās, ka viņiem zobārstu būs jāapmeklē biežāk nekā nesmēķētājiem. Cigarešu dūmu dēļ zobi bojājas vairāk un tie ir jālabo biežāk. Tāpat smēķētājiem jārēķinās ar palielinātu smaganu iekaisuma un zobakmens veidošanās risku, zobu dzeltēšanu, sliktu elpu, kā arī ar garšas un smaržas sajūtu vājināšanos. Atmetot cigarešu lietošanu zobu un smaganu veselība atkal uzlabojas.

Ātrāk bojājas, lēnāk sadzīst

Smēķēšana pastiprina risku iedzīvoties smaganu slimībās, kas ir viens no galvenajiem cēloņiem zobu pāragrai zaudēšanai. Tāpat jārēķinās ar to, ka cigarešu lietošana paildzinās dzīšanas procesus pēc zobu izraušanas vai cita veida zobārstniecības operācijām, kā arī palielinās risku neizdoties zobu implantu ievietošanas procedūrām.

Smēķētājiem salīdzinot ar nesmēķētājiem daudz biežāk veidojas zobakmens. Turklāt, jo vairāk tiek smēķēts, jo vairāk veidojas zobakmens. Tāpat smēķētājiem uz zobiem daudz vairāk veidojas brūns vai melns aplikums, salīdzinot ar nesmēķētājiem. Šim aplikumam ir viegli pieķerties pie zobakmens, kuru tad vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu. Aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izraisīt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tas savukārt nozīmē daudz biežākas vizītes pie zobārsta vai zobu higiēnista, kurš var noņemt šo mineralizēto aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas. Tomēr dažkārt arī speciālistiem jau ir grūti palīdzēt, ja nogulsnes ir iekļuvušas dziļi zobu audu un plombējamo materiālu struktūrā

No smaganu slimībām līdz zobu izkrišanai

Sadegot cigaretei, rodas dūmi, kuros ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, ūdeņraža cianīds, svins un daudzas citas vielas, kas organismam nemaz nav nepieciešamas. Tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas, kas ir arī viens no smaganu slimību cēloņiem. Cigarešu dūmi mutē veido sausu un skābu vidi, kas veicina pastiprinātu baktēriju vairošanos. To skaitam palielinoties, baktērijas sāk “uzbrukt” smaganām, izraisot smaganu slimības. Smaganu slimības sākas, jo smaganas pamazām atkāpjas un zobu saknes kļūst brīvi pieejamas baktērijām, kas noved pie zobu pūšanas. Smaganām atkāpjoties, rodas kabatiņas starp zoba sakni un smaganām, kur iekļūst un paliek ēdiena atlikumi ar ko barojas baktērijas. Arvien jaunas cigarešu dūmu devas turpina graut smaganu audu spēju aizsargāt zobus. Tāpēc ilgstoši smēķējot, tiek veicināta smaganu audu bojāšanās un sairums ap zobiem, kas novedot pie kaula zudumu ap zobiem, spraugām starp zobiem un smaganām.

Tāpat smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu, lieto dažādus mutes dobuma skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas un konfektes. Paradums regulāri sūkāt konfektes, kuras satur cukuru vai citronskābi, bojā zobu emalju un izraisa zobu bojāšanos.

Bez cigaretēm un veselākiem zobiem

Viens no labākajiem zobu veselības prevencijas soļiem ir lēmums nekad nesākt smēķēt. Tomēr, ja iepriekš roka ir paslīdējusi, tad labākā izvēle zobu veselības uzlabošanai ir smēķēšanas tūlītēja vai pakāpeniska atmešana. Ja neizdodas atmest smēķēšanu uzreiz, to iespējams aizstāt ar mūsdienīgām bezdūmu alternatīvām, kas ir mazāk kaitējošas zobiem un veselībai kopumā.

Kur meklēt palīdzību?

Ja saviem spēkiem nekādi neizdodas uzveikt cigarešu atkarību, ieteicams vērsties pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai narkologa. Anonīmu palīdzību iespējams saņemt zvanot pa konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi