Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Magnēts – militārisms

Druva
05:01
26.04.2018
98
Jaunietis Ilvakalnina3 2

Nav daudz jauniešu, kurus laikapstākļi un fiziskās grūtības nebiedētu dotiesmežā, līst pa dubļiem un tā būt gatavam ko mācīties. Vēl nereālāka šķiet varbūtība mūsu apkaimē sastapt jaunu, atraktīvu, ar pašironiju apveltītu dāmu, kura ar to visu sapņo saistīt savu dzīvi. Tomēr šo pārliecību satrieca Cēsīs piedzīvotā tikšanās ar tieši tik košu topošo vidusskolas absolventi Ilvu Kalniņu.

Astoņpadsmitgadīgā Ilva atklāj – visas cerības un dzīves plānus viņa saista ar mācībām Aizsardzības akadēmijā, pieļaujot arī ceļu uz profesionālo dienestu. Lai gan vaļasprieku un sabiedriskas darbošanās pieredzes jaunajai dāmai netrūkst, tomēr nevienu citu jomu viņa nav gatava pieņemt.

Ilva uzaugusi kā trešā atvase četru bērnu ģimenē, Mārsnēnos dzīvo kopš dzimšanas. Pēc vietējās pamatskolas absolvēšanas vairums viņas skolasbiedru dodas uz Priekuļu vidusskolu, Priekuļu tehnikumu vai kādu no Cēsu izglītības iestādēm. Arī Ilva apsvērusi iespēju turpināt mācības Cēsīs, tomēr izšķirošajā brīdī nolēmusi, ka jāaiziet no pazīstamās vides. “Es gribēju kaut kur prom, gribēju citus cilvēkus, jaunus iespaidus,” atceras vidusskolniece.

Valmieras Valsts ģimnāziju, kuru jauniete šogad gatavojas absolvēt, viņai ieteikusi draudzene, kura tur mācījusies. Sarunā manāms vidusskolas noslēgumam raksturīgais sagurums, tomēr Ilva atzīst – “citādi ir labi!” – un novērtē pedagogu sapratni pret viņas centieniem apvienot mācības ar jaunsargu un nu jau arī zemessargu aktivitātēm, kas paņem daudz laika.

Runājot par nākotnes studijām, Ilva domā, ka bez sapņa par Aizsardzības akadēmiju jābūt arī kādam rezerves variantam, ja nu iecerētais neizdodas. “Bet joprojām nezinu, kas man vēl tā patiktu un tikpat spētu aizraut,” atzīst jauniete. Ja Aizsardzības akadēmijā iestāties tomēr neizdosies, Ilva jaunības maksimālismā izmet: “Tad es vienkārši salūzīšu.”

Tomēr pēc mirkļa jauniete atklāj, ka varbūt tad uz gadu iesaistīsies Eiropas brīvprātīgā darba projektā. Viņai ir izteikts piedāvājums Norvēģijā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Sociālais darbs jaunietei nav svešs – nedaudz tas iepazīts gan Latvijā, gan Eiropā. Darbojoties Liepas un Mārsnēnu jauniešu centros, Ilvai pērnvasar radusies iespēja starptautiska projekta ietvaros doties uz Romu smelties pieredzi darbā ar cilvēkiem, kuriem ir kustību traucējumi. Tur, uzklausot kādas ratiņkrēslam piekaltas itāļu kundzes teikto “man nav ierobežojumu, pilsētai ir ierobežojumi”, Ilva aptvērusi, ka svarīgākais ir pareiza attieksme pret grūtībām.

Jaunsardzē meitene darbojas no 13 gadu vecuma. “Kad mācījos Mārsnēnos, vienmēr, atzīmējot 11.novembri, no Cēsīm pie mums brauca jaunsargi un zemessargi, bija dažādi uzdevumi, arī jālien uz vēdera, bija ieroči un viss pārējais,” viņa atceras, norādot, ka toreiz visi klasē esošie deviņi skolēni iestājušies jaunsargos. “Bet es laikam biju vienīgā, kura brauca uz pilnīgi visām nometnēm. Kad citiem likās, ka ir pārāk auksts, vējš vai lietus, man tik un tā bija tā sajūta – aiziet! Jo trakāk, jo labāk man,” secina Ilva.

Ilvas jaunsargu instruktors ir arī Zemessardzes instruktors. Tu­vojoties jaunietes pilngadībai, viņš ieteicis turpināt gaitas Ze­messardzē. Ieguvusi ārstu komisijas atzinumu un nokārtojusi fizisko spēju testu, Ilva nodeva zemessargu zvērestu, un tagad aptuveni trīs gadus viņa būs abos formējumos. No jaunsargiem jauniete automātiski izstāsies, kad kļūs 21 gadu veca.

Ar Ilvu tiekamies viņai liela notikuma priekšvakarā – meitenei atlikušas divas brīvdienas, lai sagatavotos trīs nedēļu nometnei Alūksnes pusē, kur paredzētas Zemessardzes 1.līmeņa pamatapmācības. “Tas ir pamats, kas jāzina katram zemessargam. Lielu daļu gan esmu apguvusi Jaun­sardzē, bet vienmēr var uzzināt kaut ko jaunu, būs citi instruktori, viņi stāstīs citādi. Ir ļoti daudz mazu lietiņu, kas katra savā veidā ieguļ galvā,” stāsta jauniete. Ilgāk prom no mājām Ilva jau bijusi, tomēr par šoreiz gaidāmo izjūt nelielu nedrošību: “Līdz šim nav bijis, ka tik ilgi bez pārtraukuma būtu formā un tādā vidē,” pārdomās dalās meitene.

Lai gan 12.klasē ilgstoša prombūtne no skolas šķiet nevēlama, Ilva ar pedagogu atsaucību ir saplānojusi, kā pēc tam nokārtot visas mācību saistības. Vēl līdz 11.klasei Ilva arī dejojusi tautas dejas – sākumā Mārsnēnos un pēc tam jau vidusskolas kolektīvā. Dejošana meitenei ļoti ejot pie sirds, vienubrīd viņa apmeklējusi arī līnijdejas, tomēr intensīvā dzīves ritma dēļ šogad uz brīdi nolemts pārtraukt mākslinieciskās aktivitātes.
Ģimene, jo īpaši tētis, Ilvu ļoti atbalstot un priecājoties, ka meita atradusi sirdij tīkamu nodarbi. Mamma gan nedaudz pārdzīvojot, ka teju visas brīvdienas meita pavadot mācībās un nodarbībās. “Atkal tu uz mežu!” viņa bieži dzirdot, jo mācību un ārpusskolas nodarbību dēļ reti ir mājās. “Vec­māmiņa savukārt domā, ka pie Zemessardzes turos, lai biežāk atrastos puišu sabiedrībā,” nosmaida jaunā dāma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
90

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
126

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
139

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
101

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
30
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
26
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
42
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
41
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi