Pasaules miera vēstnesis un vides aktīvists Judži Mijata (Yuji Miyata) no Japānas, tiekoties ar cēsniekiem, uzsvēra, ka viņš apbrīno mūsu tautas viedumu laikā, kad tika atjaunota valstiskā neatkarība, īpaši izceļot akciju “Baltijas ceļš”.
J.Mijata šovasar kājām devies 600 km garajā ceļā no Tallinas līdz Viļņai, svinot Baltijas valstu simtgadi un atceroties 1989.gadā notikušo miermīlīgo Baltijas valstu kopīgā protesta un vienotības akciju “Baltijas ceļš”. Pagājušajā nedēļā viņš viesojās Cēsīs, tikās ar jauniešiem un “Baltijas ceļa” dalībnieku, cēsnieku Daumantu Lasmani. Ar lielu interesi J. Mijata klausījās D. Lasmaņa stāstījumā, kā tika atjaunota Latvijas neatkarība, visvairāk novērtējot apstākli, ka tas panākts bez naida un vardarbības. Miera vēstnesis sacīja: “Nostājoties “Baltijas ceļā”, jūs kara vietā izvēlējāties miermīlīgu protestu, tas bija drosmīgi. Turklāt, šādi rīkojoties, jūs izbēgāt no kara upuriem un nezaudējāt savus puišus.”
Viesis D. Lasmaņa kungam jautāja, kā tolaik izdevās motivēt cilvēkus piedalīties Baltijas ceļā, un cēsnieks atbildēja: “Īpaši neviens nebija jāmotivē. Cilvēki dzīvoja nospiestībā un vēlējās brīvību, viņi zināja, par ko cīnās. Nākamajām paaudzēm, mūsu jauniešiem, kas šeit sanākuši, gribētu teikt – atcerieties savu vēsturi, ceļojot pa pasauli, atcerieties, no kurienes esat nākuši, kas esat, parādiet visu labo, ko iemiesojam kā cilvēki un latvieši. Šis gads liek būt īpaši modriem, jo politiski mēs vēl arvien atrodamies uz naža asmens. Nekas nav beidzies. Mūsu lielais kaimiņš ir bīstams un neaprēķināms.”
Pasākuma gaitā J. Mijata dalījās savās atklāsmēs, pieredzē un pārdomās. Būdams ļoti turīgas Japānas ģimenes atvase, J. Mijata ir skolojies elitārās izglītības iestādēs, taču kopš sešu gadu vecuma viņu saistījuši vides jautājumi. Mācoties universitātē, Mijata ātri sapratis, ka sarunas par materiāliem labumiem, pēc kuriem dzenas viņa kursa biedri, ļoti garlaiko. Vēlāk Dienvidkorejā sācis studēt politiku, uzņēmējdarbību, taču joprojām savas jauniegūtās zināšanas sasaistījis ar miera un vides jautājumiem. Studijas viņam palīdzējušas atrast un formulēt problēmas, lai meklētu to risinājumus.
“2005. gadā es zaudēju savu līgavu un labāko draugu. Tas man bija smags gads. Pārsvarā uzturējos savā istabā un slīgu depresijā, līdz sapratu, ka esmu pārāk koncentrējies uz sevi un savas laimes gūšanu.
Izlasīju rakstu par Paulu Kodemanu – cilvēku, miera vēstnesi, kurš ar kājām apstaigājis ļoti daudzas valstis un katrā iestādījis vairākus kokus. Mani tas saistīja. Tajā pašā mirklī nolēmu, ka turpmāk savu laiku, līdzekļus veltīšu tam, lai pasaule kļūtu par labāku vietu. Cilvēks nevar būt mierā ar otru cilvēku, iekams nav mierā ar dabu, taču šajā kapitālisma un globalizācijas laikmetā mēs dabu piesārņojam, viens no otra atsvešināmies. Kad nolēmu pievienoties P. Kodemanam, pārliecinājos, ka lieti noder manas zināšanas politikā un uzņēmējdarbībā, jo tikai mijiedarbojoties ar tuvākajiem kaimiņiem, tuvākajām kaimiņvalstīm, iespējams vairot izpratni par vides aizsardzību. Iesākumā šīs sakarības jāsaprot katram pašam, tad ģimenei, ciemam, pilsētai, vēlāk valstij un tad visas pasaules mērogā,” skaidro miera vēstnesis.
J. Mijata ceļojumos dodas kopš 2007.gada, kājām izstaigājot visdažādākās pasaules valstis. Katrā pieturas punktā viņš tiekas ar vietējiem iedzīvotājiem, runā par būtiskām problēmām pasaulē – militāriem konfliktiem, sociālo nevienlīdzību, dabas piesārņojumu, kā arī katra cilvēka ietekmi uz pasauli.
Katrā no apmeklētajām vietām iestāda pa kokam, Cēsīs, Pils parkā, Mijata iestādīja sudrabliepu. Viņš ir apceļojis Ķīnu, Sīriju, Turciju, mērojis ceļu no Dienvidkorejas līdz Londonai, no Aušvices Polijā līdz Berlīnei Vācijā. “Šajā laikā esmu nostaigājis 13100 kilometru un iestādījis 5008 kokus. Lai kur es ietu, sadarbojos ar vietējām pašvaldībām un veidoju kontaktus. Šajos gados esmu sapratis, ka vides ministri, amatpersonas, kurām pienākums rūpēties par vides jautājumiem, dara to virspusēji – ik pa laikam uzrīkojot glaunas vakariņas, nelielus pasākumus, taču šāda rīcība neatstāj paliekošu iespaidu. Vides un klimata pārmaiņas sākas no dziļākas izpratnes, indivīda un rīcības,” saka japānis.
Monika Sproģe
Komentāri