Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Koriste uz operas skatuves

Druva
09:06
29.05.2020
17
Klinta 2

Saspringtajā studiju eksāmenu laikā Klinta Āboliņa (23) no Jaunpiebalgas atvēl laiku sarunai un pastāsta laikraksta “Druva” lasītājiem par sevi un to, kā ir dziedāt uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves.

Klinta Āboliņa ir dzimusi un augusi Jaunpiebalgā, savu mūzikas dzīvi uzsākusi Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā, mācoties klavierspēli. “Astoņus gadus es spēlēju klavieres un sapratu, ka tuvāk sirdij tomēr ir dziedāšana. Absolvēju Jaunpiebalgas vidusskolu, kopā ar mammu interesējāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, kur piedāvāja iespēju mācīties dziedāšanu, bet sākotnēji mani tur aicināja turpināt mācības taustiņinstrumentu nodaļā, tad nebūtu iestāj­eksāmenu. Spītīgi turējos šim piedāvājumam pretim, jo zināju, ka klavierspēle tiešām nav mans aicinājums. Iestājeksāmenus nokārtoju un četrus gadus mācījos vokālo dziedāšanu pie skolotājas Daces Balodes,” stāsta Klinta.

Jauniete atzīst, ka jau vidusskolā piesaistījusi opermūzika un solodziedāšana, radusies vēlme izzināt mūziku. Ir bijis arī periods ar asarām acīs, jo tālākā studiju izvēle nav bijis vienkāršs lēmums. “Biju sev draugs un tajā pašā laikā arī ienaidnieks. Pēc Mūzikas vidusskolas absolvēšanas domas bija dažādas – turpināt studēt mūziku vai kādu citu virzienu. Aprunājos ar ģimeni un pedagogiem. Viņi mani iedrošināja, iestājos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Un, ja man šobrīd jautātu, vai nožēloju izvēli, teiktu – noteikti nē. Mūzika mani iepriecina, dod spēku, iedvesmu, tas ir mīlestības prieks,” smaidot atzīst Klinta.

Jauniete ir ļoti mērķtiecīga. Klinta pirmajā mācību gadā nav tikusi studēt valsts budžeta finansētā studiju vietā, tomēr, aprunājoties ar ģimeni, izvirzījusi sev jaunu mērķi un jau nākamajā mācību gadā tikusi budžeta grupā.

Par to, kā sākusi dziedāt Latvijas Nacionālās operas un baleta korī, Klinta atklāj: “Pama­nīju sludinājumu, ka vasaras beigās operas koris uzņem dalībniekus, pieteicos. Jāpiemin, ka Mūzikas akadēmijā tad vēl nemācījos. Tā kā ilgi nebija atbildes, domāju, ka uz atlasi neaicinās, bet dienu pirms tās saņēmu aicinājumu piedalīties. Tā nu paņēmu līdzi šikāko kleitu un braucu uz Rīgu,” stāsta Klinta. “Kāpēc šikāko? Cēsīs man iemācīja, ka uz skatuves vienmēr jāiet skaistā kleitā. Kad ierados uz atlasi, biju nedaudz izbrīnīta. Citi bija atnākuši džinsos, nevarēju saprast, vai man būtu jāpārģērbjas. Sasparojos, uzvilku savu sarkano kleitu un devos dziedāt.”

Atlases rezultātus Klinta gaidījusi satraukumu pilna. “Atminos, tā bija sestdiena. Biju informēta, ka man zvanīs jebkurā gadījumā – gan pozitīva, gan negatīva rezultātā. Satraukumu palielināja tas, ka todien Velēnas baznīcā bija jādzied koncertā, bet telefonam tur nebija zonas! Pēc koncerta, izbraucot no teritorijas, saņēmu SMS, ka zvanījis nepazīstams numurs, es atzvanīju. Paziņoja, ka esmu uzņemta operas korī un pēc divām dienām jāierodas darbā, lai parakstītu dokumentus. Tas bija patīkams mirklis!”

Sākums bijis interesants un satraucošs: “Operas ēka ir tik liela, ka pirmajā nedēļā, lai aizietu uz mēģinājumu kora zālē, maldījos pa gaiteņiem. Katru reizi kāds kora dalībnieks mani veda pa citu ceļu, nekad nevarēju atminēties, kā tajā zālē nokļūt. Vienu rītu aizgāju agrāk, lai pati atrastu ceļu un izpētītu ēku. Tur iekšā ir aizraujoši! Nams ir grandiozs, viss personāls, darbinieki draudzīgi un atvērti, katras izrādes iestudēšanas process ir neaizmirstams! Esmu iepazinusies ar slaveniem solistiem no dažādām pasaules valstīm. Ne pret ko dzīvē nevēlētos mainīt šos mirkļus, un ļoti priecājos, ka esmu tur nokļuvusi,” pauž Klinta.

Lai varētu piedalīties izrādēs, Klintai repertuārs bijis jāapgūst ļoti ātri. Jauniete pirmo reizi kā operas koriste kāpusi uz skatuves, piedaloties Johana Štrausa operetē “Sikspārnis”, vēl tobrīd tik labi nepārvaldot vācu valodu. “Šīs mazās uzvaras ved uz manu lielo mērķi. Ja vidusskolas laikā par to visu mācījos, tad tagad man ir iespēja ielūkoties, kā tur viss darbojas, kā sadarbojas mākslinieki, režisori un diriģenti,” stāsta Klin­ta.
Protams, šobrīd mēģinājumu process ir apstājies, bet parasti darbiniekiem brīvas ir tikai pirmdienas. Pārējās nedēļās dienās ir rīta un vakara mēģinājumi, izrādes. Jauniete atzīst, ka dažkārt jūt nogurumu, bet tajā pašā laikā tas sniedz gandarījumu un prieku. “Nu jau esmu iemācījusies tikt pāri bailēm un uztraukumam, saprast, cik varu “panest” un cik varu dot no sevis, lai nejustos iztukšota.”

Klinta ir pateicīga ģimenei, īpaši vecākiem, kuri viņu atbalsta. Mamma jau no bērnības Klintu vedusi uz Rīgu skatīties baletu, savukārt tētis nav šī mūzika žanra fans. “Pirmā operas izrāde, uz kuru uzaicināju abus vecākus, bija “Klīstošais holandietis”. Tā iestudēta bez pauzēm, izrādes laikā prātoju, vai tētim tā patiks un viņš varēs ilgi nosēdēt. Kad beidzās izrāde, tikos ar vecākiem, un viņi abi bija sajūsmā. Ir patīkami, ja vecāki atbalsta un sniedz pozitīvu atgriezenisko saiti,” smaidot atzīst jauniete.

Kaut gan Klintai pēdējie mēneši ir saspringti, jo jāpabeidz studiju semestris, viņa atzīst, ka skumst, jo pietrūkst operas kolēģu un īpašās vides.
Jauniešiem, kuri šogad beidz vidusskolu un ir lielās izvēles priekšā, Klinta iesaka: “Izdomājiet konkrētas lietas un virzienu, ko vēlaties sasniegt, un noteikti neļaujieties bailēm! Bailes ir visbriesmīgākās, jo tādējādi dzīvē var ko svarīgu palaist vējā. Jāsaņem sevi rokās un jāiet mērķa virzienā!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Diena skolā ar vecvecākiem

05:05
03.05.2024
5

Priekuļu vidusskolas sākumskolas audzēkņiem bija iespēja aizvadīt skaistu aprīļa nogales dienu kopā ar saviem vecvecākiem. 19.aprīlī pirmajā stundā skolēni bija uzaicinājuši vecmāmiņas un vectētiņus uz klases stundu, mazbērni kopā ar viņiem gatavoja krūzītes paliktnīšus, kas būs mīļa piemiņa no dienas pasākuma, parādīja savu klasi, sarunājās. “Visi bērni no rīta bija saposušies, priecīgi un satraukti, sagaidot […]

Rūpēs par vidi – stādīt kokus

05:11
01.05.2024
45

“Ir idejas, kas briest gadiem, bet zvaigznes “nesastājas” tā, lai tās realizētos. Un tad vienā jaukā dienā viss notiek, jo kāds tomēr tās zvaigznes sabīda, kā vajag,” tā par aizvadīto koku stādīšanas akciju Cēsu Jaunās skolas 4. un 5.klašu skolēniem un viņu vecākiem teic klašu audzinātāja Jolanta Briša. Viņa kopā ar kolēģi, dabas zinību skolotāju […]

Dejotāji atver Laimas dārzu

05:11
01.05.2024
178

Priecīgi un reizē satraukti Cēsu novada dejotāji no pirmās līdz 12. klasei Priekuļos, Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā tautas deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudē – skatē rādīja, kas apgūts, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un lielkoncertam “Es atvēru Laimas dārzu”. Cēsu novadā kolektīvus vērtēja Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un […]

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
51

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
87

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
94

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
26
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
62
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi