Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Koriste uz operas skatuves

Druva
09:06
29.05.2020
22
Klinta 2

Saspringtajā studiju eksāmenu laikā Klinta Āboliņa (23) no Jaunpiebalgas atvēl laiku sarunai un pastāsta laikraksta “Druva” lasītājiem par sevi un to, kā ir dziedāt uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves.

Klinta Āboliņa ir dzimusi un augusi Jaunpiebalgā, savu mūzikas dzīvi uzsākusi Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā, mācoties klavierspēli. “Astoņus gadus es spēlēju klavieres un sapratu, ka tuvāk sirdij tomēr ir dziedāšana. Absolvēju Jaunpiebalgas vidusskolu, kopā ar mammu interesējāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, kur piedāvāja iespēju mācīties dziedāšanu, bet sākotnēji mani tur aicināja turpināt mācības taustiņinstrumentu nodaļā, tad nebūtu iestāj­eksāmenu. Spītīgi turējos šim piedāvājumam pretim, jo zināju, ka klavierspēle tiešām nav mans aicinājums. Iestājeksāmenus nokārtoju un četrus gadus mācījos vokālo dziedāšanu pie skolotājas Daces Balodes,” stāsta Klinta.

Jauniete atzīst, ka jau vidusskolā piesaistījusi opermūzika un solodziedāšana, radusies vēlme izzināt mūziku. Ir bijis arī periods ar asarām acīs, jo tālākā studiju izvēle nav bijis vienkāršs lēmums. “Biju sev draugs un tajā pašā laikā arī ienaidnieks. Pēc Mūzikas vidusskolas absolvēšanas domas bija dažādas – turpināt studēt mūziku vai kādu citu virzienu. Aprunājos ar ģimeni un pedagogiem. Viņi mani iedrošināja, iestājos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Un, ja man šobrīd jautātu, vai nožēloju izvēli, teiktu – noteikti nē. Mūzika mani iepriecina, dod spēku, iedvesmu, tas ir mīlestības prieks,” smaidot atzīst Klinta.

Jauniete ir ļoti mērķtiecīga. Klinta pirmajā mācību gadā nav tikusi studēt valsts budžeta finansētā studiju vietā, tomēr, aprunājoties ar ģimeni, izvirzījusi sev jaunu mērķi un jau nākamajā mācību gadā tikusi budžeta grupā.

Par to, kā sākusi dziedāt Latvijas Nacionālās operas un baleta korī, Klinta atklāj: “Pama­nīju sludinājumu, ka vasaras beigās operas koris uzņem dalībniekus, pieteicos. Jāpiemin, ka Mūzikas akadēmijā tad vēl nemācījos. Tā kā ilgi nebija atbildes, domāju, ka uz atlasi neaicinās, bet dienu pirms tās saņēmu aicinājumu piedalīties. Tā nu paņēmu līdzi šikāko kleitu un braucu uz Rīgu,” stāsta Klinta. “Kāpēc šikāko? Cēsīs man iemācīja, ka uz skatuves vienmēr jāiet skaistā kleitā. Kad ierados uz atlasi, biju nedaudz izbrīnīta. Citi bija atnākuši džinsos, nevarēju saprast, vai man būtu jāpārģērbjas. Sasparojos, uzvilku savu sarkano kleitu un devos dziedāt.”

Atlases rezultātus Klinta gaidījusi satraukumu pilna. “Atminos, tā bija sestdiena. Biju informēta, ka man zvanīs jebkurā gadījumā – gan pozitīva, gan negatīva rezultātā. Satraukumu palielināja tas, ka todien Velēnas baznīcā bija jādzied koncertā, bet telefonam tur nebija zonas! Pēc koncerta, izbraucot no teritorijas, saņēmu SMS, ka zvanījis nepazīstams numurs, es atzvanīju. Paziņoja, ka esmu uzņemta operas korī un pēc divām dienām jāierodas darbā, lai parakstītu dokumentus. Tas bija patīkams mirklis!”

Sākums bijis interesants un satraucošs: “Operas ēka ir tik liela, ka pirmajā nedēļā, lai aizietu uz mēģinājumu kora zālē, maldījos pa gaiteņiem. Katru reizi kāds kora dalībnieks mani veda pa citu ceļu, nekad nevarēju atminēties, kā tajā zālē nokļūt. Vienu rītu aizgāju agrāk, lai pati atrastu ceļu un izpētītu ēku. Tur iekšā ir aizraujoši! Nams ir grandiozs, viss personāls, darbinieki draudzīgi un atvērti, katras izrādes iestudēšanas process ir neaizmirstams! Esmu iepazinusies ar slaveniem solistiem no dažādām pasaules valstīm. Ne pret ko dzīvē nevēlētos mainīt šos mirkļus, un ļoti priecājos, ka esmu tur nokļuvusi,” pauž Klinta.

Lai varētu piedalīties izrādēs, Klintai repertuārs bijis jāapgūst ļoti ātri. Jauniete pirmo reizi kā operas koriste kāpusi uz skatuves, piedaloties Johana Štrausa operetē “Sikspārnis”, vēl tobrīd tik labi nepārvaldot vācu valodu. “Šīs mazās uzvaras ved uz manu lielo mērķi. Ja vidusskolas laikā par to visu mācījos, tad tagad man ir iespēja ielūkoties, kā tur viss darbojas, kā sadarbojas mākslinieki, režisori un diriģenti,” stāsta Klin­ta.
Protams, šobrīd mēģinājumu process ir apstājies, bet parasti darbiniekiem brīvas ir tikai pirmdienas. Pārējās nedēļās dienās ir rīta un vakara mēģinājumi, izrādes. Jauniete atzīst, ka dažkārt jūt nogurumu, bet tajā pašā laikā tas sniedz gandarījumu un prieku. “Nu jau esmu iemācījusies tikt pāri bailēm un uztraukumam, saprast, cik varu “panest” un cik varu dot no sevis, lai nejustos iztukšota.”

Klinta ir pateicīga ģimenei, īpaši vecākiem, kuri viņu atbalsta. Mamma jau no bērnības Klintu vedusi uz Rīgu skatīties baletu, savukārt tētis nav šī mūzika žanra fans. “Pirmā operas izrāde, uz kuru uzaicināju abus vecākus, bija “Klīstošais holandietis”. Tā iestudēta bez pauzēm, izrādes laikā prātoju, vai tētim tā patiks un viņš varēs ilgi nosēdēt. Kad beidzās izrāde, tikos ar vecākiem, un viņi abi bija sajūsmā. Ir patīkami, ja vecāki atbalsta un sniedz pozitīvu atgriezenisko saiti,” smaidot atzīst jauniete.

Kaut gan Klintai pēdējie mēneši ir saspringti, jo jāpabeidz studiju semestris, viņa atzīst, ka skumst, jo pietrūkst operas kolēģu un īpašās vides.
Jauniešiem, kuri šogad beidz vidusskolu un ir lielās izvēles priekšā, Klinta iesaka: “Izdomājiet konkrētas lietas un virzienu, ko vēlaties sasniegt, un noteikti neļaujieties bailēm! Bailes ir visbriesmīgākās, jo tādējādi dzīvē var ko svarīgu palaist vējā. Jāsaņem sevi rokās un jāiet mērķa virzienā!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
9

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
270
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
67

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
52

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
104

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Drosmīgi piedalās runas konkursā “Pūcīte”

06:08
03.06.2024
133

Uzdrošinoties, pilnveidojot publiskās uzstāšanās prasmes, runājot mikrofonā, parādot sevi plašākai auditorijai, pārliecinoties par savām spējām, kā arī sniedzot prieku paši sevi un skatītājiem, 27 pirmsskolas vecuma bērni no visa plašā Cēsu novada piedalījās izteiksmīgās runas konkursā “Pūcīte” Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”. Konkursa dalībnieki pirms tam jau bija izturējuši atlasi savā pirmsskolas izglītības iestādē. Dalībniekus sagaidīja […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi