Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Patīk dot cilvēkiem ko vērtīgu

Druva
13:51
30.07.2020
64
Anita 2

Anita Lielmane (26) par sevi teic, ka ir Cēsu pilsētas patriote. Te dzimusi un augusi. Jauniete ir priecīga, ka aizvien ir Cēsu pusē.

Anitai ir sava fitnesa un deju studija Valmierā, un kopā ar dzīvesdraugu viņa vada aktīvās atpūtas parku “Karjers” Cēsīs.

– Kā sākās aizraušanās ar dejošanu?
– Bērnudārzā sāku dejot disko dejas. Tad pievērsos sportam – spēlēju basketbolu. Sapratu, ka tas sporta veids nav domāts man, bet kustēties gribējās. Tad soci­­­­ālajā portālā draugiem.lv pamanīju sludinājumu, ka Cēsīs tiek veidots JVclubs, kurā uzņem jaunus dejotājus. Uz pirmo deju nodarbību aizgāju viena. Tagad arī stāstu jauniešiem, ka, manuprāt, uzdrīkstoties pamēģināt un vienam uzsākot ko jaunu, paveras ļoti daudzas un plašas iespējas.
Toreiz mani pārsteidza, ka nodarbību vadīja jauna trenerīte – Linda Ķuze. Biju pieradusi, ka dejošanas nodarbības pasniedz nedaudz vecākas kundzes – skolotājas gados. Sāku dejot, un deja mani aizrāva. Vēlāk man Linda piedāvāja palīdzēt vadīt nodarbības. Tas viss pamazām attīstījās Valmierā – sāku trenēt pati un pārņēmu fitnesa un deju centru “Kustību bāze”. Nekad nebiju domājusi, ka būšu trenere un kādam mācīšu dejot.

– Kas bija noteicošais, lai līdz tam nonāktu?
– Es dejas pasaulē “ieaugu”. Zinā­šanas guvu, ar Lindu kopā brau­cot uz dažādām deju nometnēm ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Man ir pedagoģiskā izglītība un nu jau liela, liela pieredze. Cenšos visu laiku sevi attīstīt un pilnveidot. Deja nu jau desmit gadus ir svarīga mana dzīves daļa.

– Ko darāt “Kustību bāzē”?
– Deju un fitnesa centrā “Kustību bāze” vadu gan hiphopa, gan urban deju nodarbības, kā arī pasniedzu sievišķīgas deju nodarbības sievietēm, turklāt organizēju centra darbību. “Kustību bāze” ir atvērta ikvienam vecumam – bērniem un pieaugušajiem. Ikviens var atrast veidu, kā izkustēties.

– Kas pašai ir deja?
– Tā ir radoša izpausme. Man patīk kaut ko radīt un būt procesā, parādot daļu no sevis. Citreiz tā ir kā terapija, kas uzlādē. Visvairāk man patīk dot citiem un redzēt rezultātu. Nav runa tikai par deju soļu iemācīšanu, bet arī par kaut ko dziļāku, piemēram, pašpārliecinātību un drosmi. Mēs treniņos ne tikai dejojam un kustamies, es arī ļoti daudz ko stāstu un dalos ar savām zināšanām, lai ikviens varētu attīstīt un pilnveidot pats sevi kā personību. Tas man ir svarīgākais dejā.

– Jūsu darbības lauks ir ne tikai deja, bet arī aktīvā atpūta. Aktīvās atpūtas parkam “Kar­­jers” aizvadītās nedēļas nogalē apritēja četri gadi. Kā viss sākās?
– Neplānoti un negaidīti. Aiz­ve­du drau­gu Jāni vakara peldē uz Cēsu karjeru. Viņš teica: “Šeit ir kaut kas jābūvē!” Es neviļus atbildēju: “Beidz domāt un sāc darīt!” Šie mani vārdi laikam bija tik spēcīgi, ka paķēra viņu. Sākot­­­nēji domāju, ka tikai palīdzēšu idejas tapšanā, bet iesaistījos tik daudz, ka vairs nespēju stāvēt malā.

– Kāpēc tieši tur izveidots veik­­­­parks?
– Kad tika izteikti maģiskie vārdi, Cēsu novada pašvaldība bija izsludinājusi konkursu par tās vietas sakārtošanu un pieejamību. Nepieciešamo dokumentāciju iesniedzām, un nodomāju: “Ja tam būs jānotiek, notiks.” Brī­numainā kārtā konkursā uzvarējām. Mēs vēlējāmies redzēt ne tikai veikparku, bet attīstīt to vietu kā aktīvās atpūtas parku – vietu, kur cilvēki var aktīvi pavadīt brīvo laiku.

– Ar ko karjers ir īpašs?
– Mēs to saucam par mazo Horvātiju Cēsīs. Šogad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, tāpēc aicinām atbraukt uz mūsu aktīvās atpūtas parku “Karjers” un nofotografēties. Bildes fons ir līdzīgs kā no kādas iespaidīgas dabas ainavas ārzemēs.

Runājot par tehniskajām lietām, mēs izmantojam labu un kvali­tatīvu veikborda sistēmu. Mums ir garākā lineārā trose Lat­­vijā, ja nemaldos, pat Baltijā. Ir uzbūvēts nobrauciens ar dēli no augšas, kā arī pie mums var supot. Plāns ir tālāk attīstīt teritoriju, lai ģimenes ar bērniem te varētu uzkavēties ilgāk. Patlaban top mājiņa ar skatu uz karjeru, lai te varētu pārnakšņot.

– Vai pirms četriem gadiem spējāt iztēloties šo vietu tādu, kāda tā ir tagad?
– Ja atskatās uz aizvadītajiem četriem gadiem, tad viss šķiet neticami. Jau tad zinājām, ka tas būs ilgtermiņa projekts. Vēl nesen nejauši redzēju vienu no vietas tapšanas bildēm, kur gan redzams ļoti maz no tā, kas tur ir šobrīd. Tagad ir prieks redzēt, ka mēs pamazām augam un novērtējam to, ko tur ieguldām.

Tā ir lieliska pieredze cita veida uzņēmējdarbībā. Kā jau visiem, šo gadu laikā ir bijuši dažādi šķēršļi, kad kaut kas aizkavējas vai nenotiek, kā plānots.

– Ikdiena ir ļoti aktīva. Kur gūstat mieru?
– Strādājot ar sevi, cenšoties atmest kādu no savām sliktajām iezīmēm. Katru dienu ir kādi izaicinājumi un pārbaudījumi, bet tie ir jā­p­ieņem, no tiem jāmācās. Pro­tams, ne vienmēr tas ir viegli, bet tas ietilpst dzīves mācīšanās procesā. Vēl man patīk iet dabā – tās ir vislabākās zāles, lai savestu sevi kārtībā, kā arī labprāt apmeklēju jogas nodarbības. Tās vairs nav vienkāršas stiepšanās nodarbības, tas ir kļuvis par dzīvesveidu.

– Kā sevi raksturotu vienā teikumā?
– Man visu laiku ir vēlme un tieksme augt un attīstīties, un padarīt šo pasauli labāku, sākot ar sevi, lai dotu labumu citiem.

– Domājot par nākotni, kāda tā varētu būt?
– Ļoti grūti atbildēt, jo es ļaujos dzīvei un cenšos ņemt to, ko tā dod. Viss ar mani notiek konkrētajā brīdī, un plānošana visbiežāk apgriež visu ar kājām gaisā. Es gribētu darīt lietas, kas man patīk, un dot cilvēkiem ko vērtīgu no sevis. Vērtības mainās, un es domāju, ka mainīsies arī tas, ko es darīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
8

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
63

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
89

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
60

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Uzzināt, kur vajadzēs matemātiku

07:21
23.10.2024
238

Tikšanās ar profesiju pārstāvjiem skolēniem pastiprina interesi par mācību priekšmetiem “Karjeras nedēļā arī mūsu skolā ir tradīcija tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, taču pasākumi, lai skolēni iepazītu dažādu profesiju ikdienu, notiek gandrīz visu mācību gadu,” par Karjeras nedēļu, kas Latvijā risinājās no 7. līdz 11.oktobrim, pastāsta Cēsu 1.pamatskolas direktore Antra Avena. “Šajā rudenī bija vairākas […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi