Dace Buka (29) ir dizainere, dzimusi un augusi Cēsīs. Viņa ir gandarīta par to, ko dzīvē ir sasniegusi, un to, ka viņas darbs vienlaikus ir arī vaļasprieks.
Lai gūtu enerģiju, Dacei ļoti patīk vienai braukt ar automašīnu un klausīties mūziku. Bet, kā no keramikas pulciņa dzīves ceļi aizveduši līdz dizaina darbiem, viņa lasītājiem pastāstīs raksta turpinājumā.
Dace mācījusies Cēsu Pilsētas ģimnāzijā (tagad – Cēsu Valsts ģimnāzija) līdz 9.klasei. Tolaik dzīves apstākļi jaunieti mudināja mainīt vidi, viņa pārcēlās uz lielpilsētu, kur sāka mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Līdztekus dzīvei Rīgā Dace joprojām ik pa laikam atbrauc uz Cēsu pusi, Priekuļiem, jo patīk būt starp lielpilsētu un mazāku vietu, tā gūstot līdzsvaru. “Jau mācoties Cēsīs devītajā klasē, draudzene, kas mācījās paralēlklasē, “paķēra mani līdzi” uz Rīgu, Dizaina un mākslas vidusskolas kursiem. Pēc devītās klases absolvēšanas Cēsu Pilsētas ģimnāzijā iestājos mākslas vidusskolas keramikas nodaļā.” Dace atzīst, ka radošums viņu saistījis jau bērnībā, apmeklējusi keramikas pulciņu Cēsu Bērnu un jauniešu centrā, mācījusies Cēsīs Mākslas skolā, kur guvusi pirmās iemaņas un prasmes saskarsmē ar stiklu.
Radošo profesiju pārstāvjiem Dace iesaka mācīties Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. “Četri intensīvi gadi šajā skolā man iemācīja ļoti daudz. Vēlos akcentēt trīs galvenos ieguvumus: tika pieslīpētas praktiskās iemaņas, kā novest roku darbu līdz perfekcijai; bija jāapgūst ļoti plašs humanitāro zinātņu klāsts – vēsture, psiholoģija, literatūra, filozofija, kas attīstīja analītiku un kritiskās domāšanas prasmes; skolā ir inteliģenta vide – pasniedzēji un audzēkņi. Bija ļoti daudz jāstrādā, bet tas viss man lika attīstīties un pilnveidoties. Tas noteikti bija tā vērts,” atzīst jauniete.
Absolvējot mākslas vidusskolu, pašsaprotami esot bijis izraudzīties studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā apgūt vides dizainu. Uz jautājumu, kas ir vides dizainers, Dace atbild: “Programma nekoncentrējas uz priekšmetu dizainu, bet uz cilvēka apkārtējo vidi – gan iekštelpās, gan ārtelpās -, lai padarītu to pieejamu un funkcionālu. Piemēram, ir tukša stacijas ēka, un mans uzdevums kā vides dizainerei ir izdomāt, kur labāk novietot soliņu, kur būtu jābūt autobusu maršrutu sarakstam, cik lieliem cipariem, lai tos var saskatīt. Tam būtu jābūt plānam, kā atvieglot cilvēkam orientēšanos vidē.”
Ko Dace kā vides dizainere ieteiktu Cēsīm? “Ieteiktu Cēsu vecā tirgus teritoriju attīstīt par publisku un funkcionālu zonu. Tai, manuprāt, ir liels potenciāls. Tā ir teritorija, kur varētu ieviest ko radošu, vadoties pēc pieredzes citās Eiropas pilsētās. Arī Latvijā ir labi piemēri, kā apgūt degradētu vidi – izstāžu zāles, street food festivāli un citas norises. Vieta jāuzlabo estētiski un funkcionāli. Uzskatu, ka šis lielais laukums pilsētas centrā būtu jāapgūst un jāveido sabiedrībai interesants un pieejams.”
Studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, Dacei bija iespēja Erasmus+ apmaiņas programmā gadu mācīties Lisabonas Universitātē Portugālē, kur uzsvars likts uz produktu dizainu. “Lielākais ieguvums tur bija spēja adaptēties un pielāgoties neierastiem apstākļiem un kultūrām. Bet profesionāli es gada laikā apguvu grāmatu maketēšanu, kas izrādījās noderīga prasme. Šobrīd maketēju vairākas grāmatas gadā,” atklāj jauniete. “Sākotnēji mani sadarbības projekti bija ar izdevniecību Pie galda!, kurai maketēju pavārgrāmatas. Tagad lielākoties sadarbojos ar Ģimenes psiholoģijas centru “Līna”, esmu jau vairāku grāmatu dizaina autore. Novembra beigās iznāks jaunākā grāmata “Niķu nav!” par bērnu līdz trīs gadu vecumam audzināšanu. To sarakstījusi Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” izveidotāja Vita Kalniņa,” stāsta Dace.
Jaunietei dzīve piedāvājusi dažādas iespējas. Dace strādājusi par dizaineri AS UPB, vienā no vadošajiem industriālajiem koncerniem Latvijā, taču sapratusi, ka astoņu stundu darbadiena birojā nav domāta viņai. Dace arī ilgstoši sadarbojas ar žurnālu “Ir” kā reklāmas māksliniece, bet, runājot par savu nozīmīgāko dzīves notikumu, viņa smaidot atbild: “Tas mani noteikti vēl sagaida nākotnē.”
Komentāri