Dzērbenes pilī tagad ir iespēja iepazīt apkārtnes vēsturi arī izlaušanās spēlē. Pils pagrabu telpās to izveidojuši Vecpiebalgas, Dzērbenes un Taurenes jaunieši.
Pirms diviem gadiem Vecpiebalgas tūrisma speciālistam Guntim Davidovam radās ideja, ka, izmantojot pils pagrabus, kas kalpo kā noliktava, varētu izveidot izlaušanās istabu. “Toreiz izvērtējām, ko varam darīt, un sapratām, ka ideja laba, bet jāatliek malā, jo nepieciešams finansējums. Šogad radās iespēja iesaistīties Eiropas programmu “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektā, kurā būtiskākais nosacījums – jauniešu līdzdalība. Ieguvām finansējumu 1500 eiro, atbalstīja arī pašvaldība,” stāsta Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Linda Ķaukule. Tika sapulcināti darboties ieinteresēti jaunieši, kuri gan mācījās, kā rakstīt projektu, gan bija gatavi īstenot ideju – izveidot izlaušanās istabu.
“Klausījāmies Dzērbenes leģendas, mums ļoti daudz palīdzēja kultūras nama vadītāja Daina Šmite un vēstures biedrības “Serben” vadītāja Mārīte Šķēle. Stāstu bija daudz, tie tika vērtēti, lai saliktu kopā vienā,” stāsta L.Ķaukule, bet Guntis Davidovs piebilst, ka nebijis viegli savienot vēstures stāstus ar uzdevumiem, kas jāatrisina.
Viss notika pamazām, idejas saliktas kopā, rasts risinājums. Jaunieši Leģendu naktī kopā ar Dzērbenes Jauniešu centra vadītāju Igoru Zvaigzni izspēlēja Dzērbenes vēstures stāstus, tā atrodot izlaušanās istabai piemērotākos. “Bija svarīgi ne tikai izdomāt, bet arī izdarīt un pārliecināties, ka iecerētais darbojas, ka tas varētu būt interesanti arī citiem,” saka I.Zvaigzne. Līdztekus izpētei un ideju vētīšanai jaunieši apguva jaunas digitālo tehnoloģiju prasmes, izveidoja reklāmas rullīti par izlaušanās istabu, kas izplatīts sociālajos medijos, tāpat tika atainots, kā darbi sokas.
Interesants piedzīvojums visiem bija brauciens uz Rīgu, lai iepazītos, kā darbojas izlaušanās istaba, izrunāties ar tās veidotājiem. Projekta dažādās norisēs iesaistījās ap 20 jauniešiem.
“Protams, attālināti darīt bija sarežģīti, katru dienu visi sazinājāmies, apspriedāmies, ko un kā darīt,” stāsta I.Zvaigzne un atzīst, ka jauniešiem ļoti patikusi praktiskā triju pils pagraba telpu pārvēršana par izlaušanās istabu.
Madara Virsniece uzsver, ka ar lielu interesi jaunieši gādājuši istabai nepieciešamo – mēbeles, sadzīves priekšmetus. “Viss lielākoties tika atrasts bēniņos. Tā priekšmetiem tika dota otra dzīve,” saka M.Virsniece, bet L.Ķaukule uzsver, ka ne viens vien bijis pārsteigts, ka izmešanai paredzētais var lieti noderēt. Dažādas burciņas var glabāt kāda uzdevuma atrisinājumu, veca alus muciņa pārvērsties par pulvermucu, spogulis rādīt kādu noslēpumu, bet, pabeidzot aizsāktu šaha spēli, gūt atbildi kādam uzdevumam…
“Tas bija interesanti, kā daudzās idejas atsijāt, vienoties, darīt kopā un redzēt rezultātu, kurā katrs sīkums ir svarīgs. Mana aizraušanās ir fotografēšana, veidojot izlaušanās istabu, darīju, ko agrāk nebiju mēģinājusi – krāsoju, apguvu dizaina prasmes. Radošā gaisotne bija ļoti aizraujoša,” iespaidos dalās Maira Asare, bet māsa Marta atzīst, ka bijis interesanti sanākt kopā, katram darīt ko citu un tad izveidot ko kopīgu.
G. Davidovs atgādina, nedrīkstēja arī aizmirst, ka izlaušanās istabā uzdevumiem jābūt atrisināmiem stundas laikā, tie nedrīkst būt pārlieku sarežģīti. “Atrisinājumi ir acu priekšā, tikai jāskatās ārpus ierastā, nedrīkst satraukties un meklēt ko sarežģītu,” bilst tūrisma speciālists un uzsver, ka izlaušanās istabai noteikti apmeklētāju netrūks. L.Ķaukule atgādina, ka projektā bijis nosacījums, ka paveiktajam jānodrošina ilgtspēja. “Par to jautājumu nav. Izlaušanās spēle ir vienlīdz interesanta dažādām paaudzēm,” pārliecināta L.Ķaukule.
Komentāri