Amatas pagastā runā par komunālajiem jautājumiem un jauniešu aktivizēšanu

Kad varētu siltināt Ģikšu bērnudārza ēku, kuru apdzīvo divas bērnu grupiņas, ir telpas senioriem un kur mīt Ukrainas kara bēgļi, sarežģījumi satikt sociālā darba speciālistus, ūdenssaimniecības pakalpojumu cenu palielināšana – tie ir jautājumi, kas bija svarīgi Amatas pagasta iedzīvotājiem, tiekoties ar sava – Cēsu – novada pašvaldības vadību.

Uz tikšanos ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozen­bergu, viņa vietniekiem Inesi Suiju-Markovu un Ati Egliņu-Eglīti, pašvaldības izpilddirektori Līgu Bukovsku un Amatas apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Eglīti bija atnākuši vairāk nekā divi desmiti iedzīvotāju, galvenokārt vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji. Viņu izvirzītās tēmas pamatā bija saistītas ar komunālajiem jautājumiem, bet divi amatieši, ģimnāzisti Paula Baumane un Rūdolfs Eglītis, rosināja sarunu par jauniešu darba aktivizēšanu pagastā.

Amatas pamatskolas filiāles – bērnudārzu Ģikšos – siltināšana pagaidām nav iekļauta konkrētos plānos. J.Rozenbergs pastāstīja, ka Amatas apvienības pārvaldē aktuāli ir divi energoefektivitātes projekti. Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas renovācija jau atbalstīta, Eiropas fondu nauda pieejama, vēl tikai jāizpilda daži mājasdarbi. Sagatavots Ieriķu bijušās dzelzceļa stacijas ēkas renovācijas projekts, ko izskatīšanai, lai pretendētu uz finansējumu, iesniegs decembra beigās. Taču J.Rozenbergs uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi sagatavot tehnisko dokumentāciju, lai brīdī, kad ir iespēja pretendēt uz kādu fondu līdzekļiem, to tūlīt var izdarīt. E.Eglīte atgādināja, ka bērnudārza ēkā vēl pietiek darāmā, lai varētu pretendēt uz atbalstu energoefektivitātei, proti, jāsakārto siltummezgla, siltumenerģijas uzskaite. Amatieši no zāles arī piebilda, ka pagaidām vajadzētu sakārtot kāpnes uz otro stāvu, tās ir sliktā stāvoklī, kā arī vērtēja, ka jāpabeidz žogs ap ēku.

Uz iedzīvotāju iepriekš iesūtīto iebildumu, ka ne vienmēr norādītajā darba laikā ir pieejams sociālais darbinieks, Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Vaira Zauere paskaidroja, ka par šo jautājumu ar darbinieku runāts. Protams, speciālists ir attaisnotā prombūtnē, taču par to nav informēti apmeklētāji, turpmāk par tādām situācijām būs informāciju pie kabineta. Pēc V.Zaures atbildes uz norādījumu, ka, piemēram, darbinieks ģimenēm ar bērniem nav pieejams visā apvienības teritorijā, varēja saprast, ka bijusi kadru mainība, trūcis darbinieku, bet no decembra pagastā būs šī speciālista pieņemšana.

Par aktualitāti – vienoto ūdens­apgādes un kanalizācijas pakalpojumu vienoto tarifu novadā – no zāles neskanēja neapmierinātība, tikai jautājums, vai, paaugstinoties maksājumam, uzlabosies arī tā kvalitāte. Jautātājs vērtēja, ka ūdens sagatavošanas iekārtas netiek pienācīgi apsaimniekotas, tāpēc no krāna reizēm tek brūns ūdens, piesātināts ar dzelzi. E.Eglīte piekrita, ka centralizētās apgādes sistēmā ciematā ūdens kvalitāte ir slikta, taču pamatā tam ir fakts, ka ūdeni ņem no ļoti dziļiem slāņiem, kuros ir augsts dzelzs saturs, tā ir šīs apkaimes īpatnība. (Plašāk par tarifu veidošanos lasiet šī numura 5.lpp.-aut.)

Uz sapulci atnākušajiem jauniešiem bija savas idejas: jārosina vietējo jauniešu, skolēnu aktivitāte un jaunajai paaudzei jāiesaistās kopienas dzīvē. “Mēs, kad vēl mācījāmies Amatas pamatskolā, bieži nācām uz bibliotēku, bija dažādi pasākumi, kuru rīkošanā iesaistīja mūs pašus. Bija pārgājieni, svinējām gadskārtas, darījām visu ko. Tagad, šķiet, mūsu paaudze pieklususi,” sacīja Rū­dolfs Eglītis.
Pēc sapulces Rūdolfs Eglītis un Paula Baumane “Druvai” atzina, ka bijis vērtīgi piedalīties sapulcē, dzirdējuši citu pagasta iedzīvotāju problēmas un viedokļus, izteikuši savējo. “Svarīgs ir gan kopienas stāsts un jauniešu līdzdarbošanās tajā, gan jauniešu iesaistīšanās kopienas aktivitātēs, gan jauniešu iespēju pilnveidošana. Tagad, mācoties ģimnāzijā, redzu, kā Cēsīs darbojas Jauniešu dome, Jauniešu māja, kādas iespējas jauniešiem brīvprātīgajā darbā. To varētu arī mēs Amatas pagastā,” atzina R.Eglītis. P.Bau­mane vērtēja, ka, aicinot un iesaistot draugus un citus vienaudžus, būtu iespējams jau reāli rīkoties. “Tas varētu notikt caur bibliotēku un mijiedarbībā ar kultūras namu,” tā P.Baumane. Jaunieši piebilda, ka abi jau līdzdarbojas vietējās aktivitātēs, ir deju kolektīva un vietējā amatierteātra dalībnieki. “Taču gribam vairāk mudināt, rosināt citus. Gribam nākamajiem, par sevi jaunākajiem iemīt to taciņu,” sacīja R.Eglītis.

Rūdolfa un Paulas rosinājums saistījās ar amatiešu aicinājumu vietvarai skolu brīvlaikā plānot nodarbības bērniem, izmantojot, piemēram, bibliotēkas, kultūras nama resursus. Amatas pagasta Ģikšu bibliotēkas vadītāja Dace Lāce atzina, ka patlaban uz bibliotēku nāk galvenokārt bērnudārza vecuma bērni, jo skolas pagastā nav, skolēni lielākoties izmanto iespējas, kas ir mācību iestādē un tās tuvumā. Taču tas nenozīmē, ka arī Ģikšos nevarētu viņiem piedāvāt dažādas nodarbes. “Ziemas brīvlaikā noteikti gaidīsim skolēnus. Galvenais, lai tāda informācija nokļūst pie viņu vecākiem, lai vecāki sūta bērnus uz bibliotēku. Mums ir galda spēles, ir “Xbox” spēļu konsole,” teica D.Lāce. Janvārī atkarībā no laika apstākļiem plāno orientēšanās spēles apkaimē vai sniegavīru konkursu.

Pašvaldības pārstāvji atzina, ka skolēnu nodarbes mācību brīvlaikos ir jautājums, par kura risināšanu jādomā, pieņemot, ka viens no variantiem varētu būt bibliotēku un kultūras namu iesaiste. Taču tas vēl prasa resursu apzināšanu un diskusijas.

Amatieši vēl vēlējās atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas sais­tīti ar komunālo saimniecību, piemēram, Ģikšu ciema apgaismošanas ilgums, transportlīdzekļu braukšanas ātruma ierobežojumi Līvānu ciematā. Diskusijās atklājās, ka te nav nepārprotamas atbildes, vai šādas pārmaiņas uzlabos situāciju un apmierinās iedzīvotājus. Par Līvānu ciemata iedzīvotājas aicinājumu sakārtot divas īsas, neasfaltētas ieliņas, kurās nelabvēlīgos laika apstākļos pie mājas veidojas neizbrienami dubļi, “Druva” īstu atbildi nesadzirdēja. Savukārt par bojāto asfaltu segumu, kas ir pie autobusu pieturas un ved cauri centram, ir skaidrs – šī ir Latvijas reģionālais autoceļš P31 daļa, ko apsaimnieko “Latvijas Valsts ceļi”, bet to plānā 2024.gadā šī posma atjaunošana nav paredzēta.

A.Egliņš-Eglītis pastāstīja par pašvaldības jaunatnes politikas uzdevumiem, jaunatnes politikas realizēšanas pārvaldības veidošanu novadā, kā arī dažādām sabiedrības grupām pieejamiem paš­valdības atbalsta veidiem. Savukārt I.Suija-Markova informēja par Cēsu novada iesaisti bioreģionā, kurā piedalās Gaujas Nacionāla parka teritorijā esošās vietvaras, par iespējam un ieguvumiem.