Latvijas augstskolās pedagoga profesiju pašlaik apgūst ap 1200 cilvēku. Viņi būtu tie, kuriem jānomaina skolotāju vecākā paaudze. Taču šajā mācību gadā Latvijas skolās darbu sāka 171 jauns skolotājs, bet iepriekšējā
no skolotāja darba aizgāja 1002 pedagogi. Mēs kvalificētus skolotājus Latvijā zaudējam daudz ātrāk, nekā tie atjaunojas. Tā notiek vairākus gadus un nav zināms, cik ilgi tā turpināsies.
Pedagogu programmas augstākajā izglītībā šobrīd nav pārāk populāras, interese turpina samazināties. Jaunieši tomēr stājas pedagogos, jo mācību laikā iegūst ļoti vajadzīgas iemaņas. Līdz ar zināšanām pedagoģijā studējušie labi pārzina psiholoģiju, spēju kontaktēties, prot izteikties un aizstāvēt savu domu, labā līmenī zina vismaz divas svešvalodas, pārzina jaunākās datortehnoloģijas un kādā no nozarēm – eksaktās vai humanitārās zinībās – teorijā ir spēcīgi. Jaunieši apzinās, ka ar šādām zināšanām un spējām viņi ir konkurētspējīgi darba tirgū, tai nav jābūt skolai. Darba devējiem simpatizē arī tas, ka augstskolā students mācījies ar domu, ka jāmācās visu mūžu. Nav brīnums, ka šādi absolventi viegli atrod darbu.
Cēsu rajonā jau visai bieži novērojama parādība – skolotāji strādā vairākās skolās un ikdienā braukā no pagasta uz pagastu. Lauku skolu direktori pat baidās iedomāties, ar kādām problēmām viņiem nāksies sastapties, ja no darba aizies skolotājs, kurš ļoti nepieciešams divās vai trīs skolās. Jau sen vērojama aina, ka skolās arvien mazāk strādā vīrieši. Bērni viņus skolā tikpat kā neredz. Pat zēnu mājturību trīs rajona skolās uzņēmušās mācīt sievietes. Protams, viņas to dara pašaizliedzīgi, bet vai tas ir pareizi? Meklē fizikas bakalaurus
Liela uzmanība tagad valstī pievērsta dabas zinību priekšmetiem, tai skaitā fizikas mācīšanai. Valsts drīz vien asi jutīs inženieru trūkumu. Dabas zinību apgūšana skolēnu vidū nav populāra. Fizikas, ķīmijas, bioloģijas mācīšanai nepieciešamā materiālā bāze skolās nav atjaunota 20 un vairāk gadus. Pats galvenais, trūkst skolotāju. Jauno nav vispār. Interesējos trīs Latvijas augstskolās, kā tajās apgūt tik vajadzīgo fizikas skolotāja specializāciju. Liepājas Pedagoģiskajā universitātē kādreiz varēja studēt par fizikas skolotāju, tagad vairs ne. Latvijas Universitātes matemātikas un fizikas katedrā jautāju, vai tur pēc vidusskolas var studēt par fizikas skolotāju, un noskaidroju, ka nevar. Fizika ir jāmācās inženiera bakalaura programmā. Pēc tam neklātienē bakalauri turpina apgūt pedagoģiju. Taču šajā specialitātē uzņem ar noteikumu, ja cilvēks jau strādā skolā. Kā zināms, kopš pagājušā gada skolas direktors var pieņemt darbā citas profesijas speciālistu, ja viņš uzrāda izziņu, ka studē pedagoģiju. Tātad riņķa dancis. Vai tāds valstī būtu speciāli radīts?
Arī Daugavpils universitātē nevar apgūt fizikas skolotāja specialitāti, pirms nav studētas inženierzinātnes. Astoņi matemātikas un fizikas bakalauri apgūst pedagoģiju. Šajā mācību gadā fizikas skolotāja bakalaura grādu vēlējušies apgūt seši. Augstskolas vadība spiesta secināt, ka Latvijai šādi speciālisti nav vajadzīgi, bet skolās aina ir cita. Mūs izglītības sistēmā gaida sabrukums. Līdzīgi ar ķīmijas skolotāju kadriem. Gandrīz nekādas perspektīvas.
Kas satrauc lauku skolotāju?
Krītoties dzimstībai, jaunu ģimeņu skaitam laukos, būtiski samazinās bērnu skaits. Vairāku priekšmetu skolotāji lauku skolās vairs nevar pretendēt uz pilnu darba slodzi. Tātad savā darba vietā skolotājs nevar nopelnīt pilnu algu, par slodzi tie ir 185 lati pirms nodokļu samaksas. Izņēmums slodzes ziņā ir matemātikas, latviešu un angļu valodas skolotāji, ar noteikumu, ja viņi savā specialitātē skolā ir vienīgie.
Pretēja aina vērojama pilsētu skolās.
Lielai daļai skolotāju, it sevišķi tiem, kuri māca skolēnus no 7. līdz 12. klasei, jāstrādā ar lielu pārslodzi priekšmetos, kuros trūkst skolotāju. Valstī noteikts, ka skolotāja pamatslodze ir 21 stunda nedēļā. Ja skolotājs pasniedz 38 stundas, kā pilsētas skolās notiek, tad pajautāsim, kad šis skolotājs labo audzēkņu darbus, gatavojas nākamās dienas stundām? Lai labi sagatavotos latviešu valodas, matemātikas, vairāku citu priekšmetu stundām nākamajai dienai, tam jāvelta vismaz trešā daļa darba slodzes. Kad pedagogam atliek laiks sarunām ar skolēniem un viņu vecākiem un vai vispār var veltīt laiku savai ģimenei?
Arodbiedrības lūgums
Lūgums skolēnu vecākiem, pašvaldībai un sabiedrībai censties izzināt un izprast situāciju, kāda veidojas izglītībā. Ja skolotāju arodbiedrībai izdosies ietekmēt valdību pildīt saistības un kārtējo reizi neatlikt algu pielikumu, valdības koalīcijā iesaistīto partiju pārstāvjus pārliecināt par atbalstu skolotāju prasībām, valstī saglabāsies sociālais miers. Arodbiedrība jau par vairākiem mēnešiem, pusgadu, pieļāvusi atkāpes termiņos, bet nav ar mieru atkāpties no prasībām vispār. Skolotāji nevēlas nonākt līdz tik radikālam solim kā streikam un cer uz pozitīvu iznākumu arodbiedrības sarunās ar valdību.
Skolotāja zināšanu un darba nenovērtēšana ir viens no iemesliem, kāpēc jaunie speciālisti vairs nenāk strādāt uz skolu.
Cēsu rajona skolotāji ir vienoti savā nostājā, arī galējā solī – streikot. Taču rajona skolotāji nestreikos mācību gada noslēgumā, kad ir eksāmenu laiks, jo tas kaitētu skolēniem. Streiku atbalstīt gatavi arī internātskolu, pirmsskolas iestāžu pedagogi, bet bērni tajā laikā netiks atstāti bez uzraudzības.
Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri