Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Deputāts un tiesa

Druva
12:36
28.04.2015
11

Deputāts Dainis Liepiņš divas nedēļas ir pretojies Saeimas prezidija norādēm viņam nepiedalīties parlamenta sēdēs.

D. Liepiņš ir apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu savā amatpersonas deklarācijā, un lieta nodota izskatīšanai Jelgavas tiesā. Tā kā Saeimas deputātiem ir juridiska imunitāte, tad par to, vai deputātu drīkst saukt pie atbildības, vispirms lemj pats parlaments. Februārī Saeima atbalstīja D. Liepiņa lietas turpmāku iztiesāšanu. Atsaucoties uz Kārtības rulli, Saeimas prezidijs deputātam liedza uz lietas izskatīšanas laiku piedalīties Saeimas sēdēs. Pāris mēnešus D. Liepiņš pakļāvās šai norādei, taču aprīlī atkal ieradās Saeimā un nebija pierunājams pamest sēžu zāli. Nevēloties deputātu izmest ārā ar varu, Saeimas vadība nolēma atcelt tās dienas sēdi, savukārt nedēļu vēlāk D. Liepiņu Saeimas sēžu zālē neielaida policija.

Savu pretošanos D. Liepiņš skaidro ar protestu pret tiesvedību, kuru viņš pats uzskata par politisku. D. Liepiņš kā bijušais Jelgavas domes deputāts ir bijis opozīcijā pilsētas mēram Andrim Rāviņam, un pašu tiesvedību D. Liepiņš uzskata par A. Rāviņa ietekmes demonstrāciju. Lai gan D. Liepiņš nenoliedz, ka pārkāpumi amatpersonas deklarācijas aizpildīšanā bijuši, tomēr uzsver, ka lietas nopietnība ir pārspīlēta, turklāt tās izskatīšana tiekot novilcināta – ja process vilksies tikpat lēni kā pašlaik, tad viņa darbs pašreizējā Saeimā faktiski ir bloķēts.

Iemesls, kāpēc D. Liepiņš vispār ir spējis tik pašpārliecināti turēties pretī norādījumiem, ir tāds, ka šis gadījums ir specifisks un aprakstīšanai nepieciešamo vārdu izvēle rada zināmas neskaidrības par to, ko tad īsti D. Liepiņš šinī gadījumā drīkst un nedrīkst darīt.

Saeimas Kārtības rullī rakstīts, ka Saeima lemj par piekrišanu deputāta kriminālvajāšanai. Ja šāda piekrišana tiek dota, konkrētais deputāts līdz kriminālvajāšanas beigām vai tiesvedības noslēgumam vairs nedrīkst piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs. Taču laikā, kad D. Liepiņš kļuva par Saeimas deputātu, kriminālvajāšana pret viņu jau bija sākta. Protams, tiesa arī šādā gadījumā nevar lietu izskatīt bez Saeimas piekrišanas, tomēr Saeimas balsojums februāra sākumā būtībā skāra citu aspektu. Ģenerālprokuratūra ir paziņojusi, ka Saeimai nemaz nebija jālemj par to, vai atļaut sākt kriminālvajāšanu pret D. Liepiņu – tas viss jau bija noticis fakts. Jautājums bija par D. Liepiņa “krimināllietas turpmāko iztiesāšanu”. Tieši šāda atļauja no Saeimas bija nepieciešama arī Jelgavas tiesai.

Saeimas Kārtības rullī un arī citos juridiskos dokumentos visus specifiskos gadījumus aprakstīt nav iespējams, un arī šis ir viens no tiem. Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidrojis, ka Saeima nelemj par katru kriminālprocesa stadiju un darbību – piemēram, pārmeklēšanu, apcietināšanu, tiesāšanu – atsevišķi, bet gan dod piekrišanu visām ar procesu saistītajām darbībām kopumā. Līdz ar to, ja Saeima nav bijusi iesaistīta D. Liepiņa lietā no sākta gala, lietas būtību tas nemaina. Saeimas Kārtības rullī ierakstītā ideja ir šāda: ja tiesa izskata lietu pret deputātu un Saeima tam piekrīt, deputātam nav tiesību piedalīties Saeimas darbā.

Taču konkrētā situācija paver iespēju arī radoši interpretēt to, ko nozīmē Kārtības rullī aprakstītais aizliegums piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs. Dienā, kad D. Liepiņa dēļ tika pārtraukta Saeimas sēde, viņš gan atradās zālē, taču nebija reģistrējies un tādējādi nepretendēja uz piedalīšanos balsošanā. Vai aizliegums piedalīties sēdē ir tas pats, kas aizliegums atrasties telpā, kur sēde notiek? Saeimas prezidijs domā, ka jā – atrodoties zālē, viņš kā Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs tāpat var dot norādes kolēģiem un citos veidos iesaistīties procesos. D. Liepiņš domā, ka ne.

Pēc tam, kad pagājušajā ceturtdienā D. Liepiņš tā arī ne no viena nesaņēma tādu šo nianšu juridisko pamatojumu, kas viņu apmierinātu, viņš solīja sūdzēt tiesā valsti. Viņam to noteikti vajadzētu darīt – gan tāpēc, ka tad viņš šādu pamatojumu noteikti iegūtu, gan tāpēc, ka tiktu radīts precedents, kas labāk paskaidrotu, kā tulkot attiecīgās noteikumu normas.

Nav noliedzams, ka tiesas Latvijā lietas bieži vien izskata ļoti lēni. Domājams, ka iemesli tam ir visai dažādi – gan dažādas nepilnības, kas iesaistītajām pusēm ļauj vilcināt laiku, gan tiesu lielā noslodze, gan vēl citas nebūšanas. Taču der arī atgādināt, ka situācijas skaidrojums ar politisku izrēķināšanos ir visai neoriģināls – politiķiem bieži vien patīk uz ko tādu novelt dažādas nebūšanas – tas var būt gan pamatoti, gan nepamatoti, un publikai parasti nav nekādu iespēju izvērtēt šādu apgalvojumu patiesumu. Tieši tāpēc, ka šādas izrēķināšanās notiek aizkulisēs un tādējādi tās īsti nevar pierādīt, šis skaidrojums ir tik ērts. Ja par aizliegumu viņam piedalīties Saeimas sēdēs un iespējamajām juridiskajām niansēm beigās nudien lemtu tiesa, tā būtu pārliecinošāka perspektīva. Taču beigās D. Liepiņam tāpat tiek vismaz mazumiņš – izrādes iespēja medijos.

Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
353
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi