Trešdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Darbā negūst tikai algu

Druva
11:04
06.05.2015
23

Kalendārā 1.maijs ierakstīts kā Darba svētki. Par to var priecāties, ironizēt, atzīt kā kaut ko formālu, bet būtība nemainās – Darba svētki – reize, kad vēlreiz atgādināt, ka darbs ir vērtība.

Tā ir katra cilvēka ikdienas nepieciešamība. Tā pasaulē iekārtots. Darbs arī latviešu tautasdziesmās minēts kā viena no cildenākajām vērtībām.

Atliek vien tās palasīt, lai saprastu, ka mūsu senči darbu un darba tikumu vienmēr turēja godā, jo viss labais nāk strādājot. Neko nedarot, slinkojot, dzīvē nevar sasniegt to, ko vēlas. Rokas klēpī maizi nepelna.

Darba tikums ir morāles vērtība seno latviešu dzīvē, un tas atstāts mantojumā. Senie latvieši dvēseliski izpratuši, ka dzīve bez darba nav pilnvērtīga. Cilvēks, kam ir augsts darba tikums, dzīvo strādājot, un, kas darbu godā, par to darbs arī gādā.

Vārdam “darbs”, zemu vai labi atalgots, pēdējās desmitgadēs līdzās nostājies arī “bezdarbs”, darbs kā izdzīvošana. Vieniem atrast darbu nekad nav grūti, no citiem tas, šķiet, bēg. Kas ir darbs šodienas cilvēka dzīvē?

Cēsniece Ieva Vīlipa ir pensionāre, bet aizvien strādā. Viņa ir rokdarbniece, līdz pensijai bijusi audēja. Tagad Cēsu tirgū piedāvā savus rokdarbus.

“Varētu nestrādāt, kad veselība ļauj, nevaru nosēdēt rokas klēpī salikusi,” saka Ieva Vīlipa un dalās pārdomās: “Darbs ir iztikšana, bet ne jau tikai. Strādājot galvā nenāk muļķīgas domas, problēmas atkāpjas. Ne vienmēr svarīgākais ir, cik nopelnīsi, bet prieks par padarīto. Arī paldies ir atlīdzība. Ja rokdarbnieki par saviem darinājumiem prasītu valsts noteikto minimālo taksi par stundu, neviens mūsu darbus nepirktu. Man darbs ir hobijs, patikšana, arī stimuls veselībai.

Tirgū pārdodot savus darinājumus, esmu sabiedrībā, satieku cilvēkus. Tas ir ļoti svarīgi. Ja kāds pasaka, ka patīk tas, ko daru. novērtē, tad atkal gribas darīt un rodas pārliecība, ka arī es varu. Cilvēkam jau vajag, lai kāds pasaka, ka viņam darbs padodas.

Daru to, kas man patīk, rokdarbi ir mana sirdslieta. Grūti iedomāties, kā justos, ja būtu jāstrādā darbs, kas nepatīk, tikai iztikšanas pēc. Kādu laiku, ja būtu bezizeja, jau varētu, bet ne ilgi. Ja darbu nedari ar sirdi, nav rezultāta. Darbā jāieliek sirds.

Lai gan mode mainās, turos pie vērtībām, kas nemainās. Lai jauno apgūst tie, kuri mācās pulciņos, negribas darīt to, ko citi, un noņemt klientus. Mode arī ātri pāriet, bet vērtības paliek.

Nemāku neko nedarīt. Diemžēl pazīstu cilvēkus, kuri nestrādā, kuri māk dzīvot bez darba. Tā patiesībā viņiem ir traģēdija.

Uzskatu, ka daudzkārt vainojami ir vecāki, kuri neiemāca, ka tas, ko velc mugurā, vispirms ir jānopelna. Sliņķi bijuši visos laikos, bet tagad, šķiet, tādu, kuri negrib, nevis nevar atrast darbu, ir par daudz. Kļūdu pieļāva, kad jau bērnudārzos bērni paši neko nedrīkstēja darīt, tāpat bija skolā. Tagad gribam, lai izauguši viņi ar interesi metas darbā. Nedarīs to, jo nav tā audzināti.”

30. aprīlī raunēnietei Vinetai Priedeslaipai bija pēdējā darba diena. Viņa kļūst par bezdarbnieci, jo pansionātu “Rauna”, kur par sociālo aprūpētāju nostrādāti gandrīz septiņi gadi, likvidē. “Vēl grūti sarast ar domu, ka nebūs darba. Labi, ka vasara, varēs atpūsties, sakopot domas, jo iestādes likvidēšana, pazaudētais darbs radījis daudz negatīvu emociju, pārdzīvojumu. Rudenī noteikti meklēšu darbu. Zinu, ka tuvākajā apkārtnē, arī Valmierā brīvu vietu nav. Pierīgā darbs ir, bet nav iespējams izbraukāt, tad jāmaina dzīvesvieta,” domās dalās Vineta un atzīst: “Jā, cilvēks strādā, lai nopelnītu, nodrošinātu ģimeni. Ne vienmēr darbs, kas patīk, ko darām no sirds, ir labi atalgots. Darbs cilvēkam dod ko daudz vairāk nekā algu. Esmu pārliecinājusies, ka ne katrs cilvēks var darīt katru darbu. Ja darāmais nepatīk, tikai aizpildi štata vietu, tad pašam nav gandarījuma par padarīto un izpaliek arī cerētais rezultāts. Diemžēl aizvien biežāk ikdienā nākas saskarties ar neprofesionālismu. Kāda var būt padarītā kvalitāte, ja darbs darīts darīšanas pēc. Par paveikto nav apmierināti ne cilvēki apkārt, ne pats darītājs. Pamazām vien zūd godprātīga attieksme pret darbu.

Nedomāju, ka sociālais darbs ir tas, kas man patiktu. Šķita, nav man piemērots. Pēc gada sapratu, ka pamazām vien tas dod gandarījumu, ka tieši to gribu darīt. Vēlēšanās strādāt sociālajā jomā deva pamudinājumu iegūt augstāko izglītību.

Zaudējot darbu, tikpat liels zaudējums ir arī kolektīvs. Mēs cits citu labi pazinām, arī klientus. Draudzīgā kolektīvā strādāt ir vieglāk. Esmu pārliecināta, ka darbu atradīšu, bet tas jau būs pavisam cits kolektīvs.”

Darba svētkos nav pieņemts kaut ko vēlēt, bet vai tad katrs negribētu, lai viņam kāds darbabiedrs novēl – “Ejam strādāt! Citādi darbs kā zaķis aizbēgs!”

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
353
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
23

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
42

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
30

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
38

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
7
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi