Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Cilvēka cena

Sallija Benfelde
12:10
14.12.2016
8

Rakstīt par veselības aprūpi un par tās finansējumu nu jau ir pavisam banāli, un Latvijā laikam nav nevienas amatpersonas, kura nebūtu atzinusi, ka veselības aprūpes sistēma ir uz sabrukuma robežas, ka situācija ir katastrofāla un ka steidzīgi kaut kas jādara. Ko darīs veselības ministre Anda Čakša, kurai tagad nākas “izstrēbt” visu iepriekšējos gados darīto un neizdarīto? Tika solīta kārtējā reforma, tika spriests par veselības aprūpes finansēšanu, bet beigu beigās reforma neko īpaši neatšķiras no tā, kas jau ir. Ir daļēja “zaļā gaisma” onkoloģijas pacientiem, bet tikai tiem, kuri ir saslimuši pirmo reizi, bet ne tad, ja slimība atkārtojas. Protams, var no sirds brīnīties, kā kaut kas tāds var ienākt prātā. Vai vieni vēža slimnieki ir svarīgāki par citiem? Var arī atgādināt, ka recidīva piemeklētie slimnieki jau reiz ir ārstēti, ir ieguldītas finanses, laiks, darbs, bet tagad tas viss tiek vienkārši nomests malā. Visbeidzot var sacīt, ka runa taču ir par cilvēkiem, nevis par priekšmetiem. Tomēr, manuprāt, šī “kļūda” tikai raksturo to domāšanas veidu, kāds izveidojies lielākajai daļai pie varas esošo politiķu. Spilgtākais (būtu gan jāsaka – melnākais) piemērs ir naudas dalīšana “deputātu kvotām”.

Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) publiski ir paudusi, ka deputātu “budžeta kvotās” sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) budžetā gribēja atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, bet citiem – nekā. Tad nu pārējie deputāti bijuši ar to nemierā un arī prasījuši savējiem, cik nu iespējams. Jāpiebilst, ka, piemēram, Ventspils tādēļ tukšā gan nav palikusi un no budžeta tika pie 4,2 miljoniem eiro. Tāpat arī premjerministra Māra Kučinska (ZZS) un finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas paustais, ka to visu sastrādājuši deputāti un viņi neko nav zinājuši, neesot patiesība, apgalvo Straujuma. Protams, tas nepārsteidz, jo meli un puspatiesības jau sen ir mūsu politiķu uzticamākie ceļabiedri. Un balsotāju “ieēdināšana” pirms vēlēšanām arī nav nekas jauns. Pārsteidza kas cits – proti, nevienai no Saeimā pārstāvētajām piecām partijām un nevienam no simts tautas labdariem pat prātā neienāca “savu” naudiņu atvēlēt kādai no veselības aprūpes sistēmas programmām – piemēram, aknu transplantācijai, kuru valsts apmaksāšot no 2018. gada 1. janvāra. Pirmkārt, jāvaicā, vai tiešām tā būs, ja atceramies par to, ka ekonomika stagnē visā Eiropas Savienībā (ES) un ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums trešajā ceturksnī ir mazākais ES. Nav nekāda pamata domāt, ka IKP Latvijā pēkšņi sāks strauji augt un budžeta maciņš kļūs daudz biezāks. Otrkārt, termiņi saistībā ar aknu transplantāciju ir pārcelti jau vairākas reizes un nav nekādas garantijas, ka tā nenotiks atkal, jo vienmēr atrodas svarīgāki jautājumi.

Tiek minēts, ka aknu transplantācijai gadā vajadzētu apmēram 8 miljonus eiro. Grūti teikt, kā šī summa tapusi – vai tiek rēķināts, ka operācijas notiks Latvijā (un tad jārēķina arī visi speciālās ārstu komandas uzturēšanas izdevumi), vai arī tā ir summa, kas gadā būtu vajadzīga, lai slimniekus operētu citā valstī. Un, protams, Baibu Baroni vairs nespētu glābt nekādi “kvotu miljoni”, jo gaidīšanas laiks bija pārāk ilgs. Tomēr rindā uz transplantāciju ir ne viens vien cilvēks, un līdz šim par visu nākas maksāt ziedotājiem. Tādēļ liekas šokējoši, ka kapliču remonti, tenisa korti un peldbaseins ir svarīgāks par cilvēka dzīvību. Gribas vaicāt, vai dzīvībai ir kapličas cena. Neapšaubāmi, ka brūkoša kapliča cilvēkus nepriecē, ka peldbaseins ir laba lieta veselībai un ka vēlētāji naudas ieguvējus neaizmirsīs, jo par to pirms vēlēšanām tiks atgādināts katru dienu. Un naudas atvēlēšana cilvēku dzīvībām taču arī būtu tāds darbs, ar kuru lepoties pirms vēlēšanām. Bet varbūt politiķi bija pārliecināti, ka vēlētājiem nav nekādas daļas par citiem un viņus interesē tikai tas, kas ir blakus un dzīvi atvieglo vai apgrūtina? Citiem vārdiem sakot, vai politiķi ir pārliecināti, ka arī visi citi cilvēki Latvijā uzskata – cilvēka dzīvība ir ko vērta tikai tad, ja tā ir paša vai radinieka dzīvība? Bet varbūt jārēķinās ar tādu cilvēku skaitu, ar kuru pietiek, lai ievēlētu Saeimā? Skaidrs, ka aknu transplantācija gadā vajadzīga vien dažiem desmitiem pacientu, lai tiktu par deputātu, pat kopā ar viņu tuvinieku balsīm nepietiek. Kapliču labošana un peldbaseins acīmredzot noteikti ir drošāki projekti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
18

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi