Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

E-pakalpojumu klupieni

JĀNIS BUHOLCS
12:14
14.12.2016
14

Informācijas tehnoloģiju jomā Latvija ir pretešķību zeme. No vienas puses, iedzīvotājiem ir pieejams ātrs internets, ir daudz interneta lietotāju un darbojas veiksmīgi pašmāju tehnoloģiju risinājumi – sociālās tīklošanās vietne Draugiem.lv ir tikai viens no tiem. No otras puses, pēc valsts pasūtījuma izstrādātie tiešsaistes pakalpojumi mēdz būt dārgi un neparocīgi.

Spilgts piemērs ir projekts “Skolas.lv”, kas bija iecerēts kā informācijas vide skolēniem un viņu vecākiem, skolotājiem un skolu vadībai. Tajā tika ieguldīti 3,5 miljoni eiro, taču par veiksmīgu to nevarētu saukt. Beigās Izglītības un zinātnes ministrija no šīs sistēmas atteicās, jo tirgū jau darbojas divi līdzīgi un vietnei “Skolas.lv” bija vien saujiņa lietotāju. Ja lietotājiem ir pieejamas labākas sistēmas, nudien nebūtu pamata uzturēt vēl kādu. Taču no saimnieciskā viedokļa raugoties, miljoni te ir vienkārši notrallināti. Pērn Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par projekta pārtraukšanu un līdzekļu izšķērdēšanu. Lietu pašlaik izmeklē policija, taču pagaidām nekādas tālākas virzības nav un aizdomās turēto arī nav.

Ne mazāk skumji ir gadījumi, kad nepieciešamais e-pakalpojums formāli ir izstrādāts, taču tas nav ērts lietotājam. Te varētu minēt daudzus gadījumus, taču īpašs piemērs ir Būvniecības informācijas sistēmas projekts, kas izmaksāja 3,2 miljonus eiro, taču lietojamības ziņā šis risinājums ir tālu no optimālā. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” nesen vēstīja, ka, piemēram, Ķekavas pašvaldība līgumu par sistēmas lietošanu piekrita parakstīt tikai, pakļaujoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas draudiem, ka pretējā gadījumā tiks izskatīts jautājums par domes atlaišanu.

Pašlaik uzmanības centrā ir nonākuši elektroniskie pakalpojumi veselības sistēmā. Deviņu gadu laikā e-veselības projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet arī pašlaik pasākums neizskatās pārliecinošs. Veselības ministrija ir piekritusi pagarināt termiņu, no kura sākot darbnespējas lapas un receptes ir obligāti jāizsniedz elektroniskā formā.

Nav šaubu, ka e-veselība ir ļoti svarīgs projekts. Tā veiksmīgas ieviešanas gadījumā ērtāka dzīve būtu gan pacientiem, gan ārstiem, gan citiem, kam ar šo jomu iznāk kāda darīšana. Šāda sistēma ļautu arī izskaust dažādus veselības aprūpē iesaistīto personu negodīgas rīcības gadījumus, piemēram, zāļu nepamatotu izrakstīšanu. Tomēr, vērtējot šādus projektus, ir jāskatās nevis uz to, kā tie teorētiski varētu palīdzēt, bet gan uz to, kāds ir izdevies konkrētais tehniskais risinājums.

Pašlaik par e-veselību labus vārdus nedzird. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir norādījis, ka elektronisko recepšu un elektronisko darbnespējas lapu noformēšana šajā sistēmā ir laikietilpīga. Tas nozīmē, ka tā nevis palīdz ārstiem rīkoties efektīgāk, bet paņem vēl vairāk laika, kura ārstiem jau tā trūkst.

Kāpēc tā ar e-pakalpojumiem notiek? Rādās, ka iemesli ir meklējami gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē. Gan “Skolas.lv”, gan e-veselību izstrādā uzņēmums “Datorzinību centrs”, kas pieder bijušajai e-lietu ministrei Signei Bāliņai. Viņa ir skaidrojusi, ka abos šajos projektos sadarbība ar pasūtītājiem ir bijusi sarežģīta. Pasūtītāji nav spējuši definēt, ko īsti vēlas, projektu vadītāji te bijuši, te atkal pazuduši. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu atbalstītu projektu un programmu realizāciju, gan norādījusi, ka projekta “Skolas.lv” gadījumā problēmas ir bijušas ne tikai plānošanā, bet arī izpildes kvalitātē.

Protams, ne visi valsts veidotie elektroniskie pakalpojumi ir neveiksmīgi. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma tagad jau ir kļuvusi gluži lietojama. Portāls “Latvija.lv”, kas apkopo dažādus pieejamos elektroniskos pakalpojumus, ir itin noderīgs. E-paraksts, kas aizvieto ar pildspalvu uz dokumenta uzliekamo personas parakstu, arī darbojas pieņemami. Var gan uzdot jautājumu par to, vai par dažādu e-pakalpojumu izstrādi samaksātā nauda vienmēr atbilst to kvalitātei.

Rodas iespaids, ka daži no šādiem projektiem tiek veidoti, nevis lai patiešām atvieglotu iedzīvotāju ikdienu un palielinātu dažādu pakalpojumu aizsniedzamību. Tā vietā pamata ideja varētu būt pēc iespējas lielāku naudas līdzekļu “apgūšana”, un viss pārējais paliek novārtā. Rezultāts ir tāds, ka CFLA iepriekšējā ES plānošanas periodā par neatbilstoši iztērētiem atzinusi 7,9 miljonus eiro. Tos Eiropas Savienība (ES) nesegs, un tas būs jādara nodokļu maksātājiem. Kopumā informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu izstrādē šajā periodā ES Latvijā ieguldījusi 137 miljonus eiro un ir īstenoti 63 projekti.

Latvijai ir potenciāls gūt labus panākumus informācijas tehnoloģijās – infrastruktūra ir, atbilstoši cilvēkresursi ir, potenciālie lietotāji arī. Taču ar šīs nozares projektu vadību valsts pārvaldē nesokas. Kamēr tur netiks piesaistīti spējīgi tiešsaistes projektu vadītāji un kamēr nemainīsies attieksme pret līdzekļu “apgūšanu”, klupieni turpināsies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi