Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Plaisa un pieaugšana

JĀNIS BUHOLCS
00:00
29.12.2016
9

Plaisa starp varu un sabiedrību ir liela, – svētku laikā publicētā intervijā izteicies valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šis apgalvojums Latvijā ir teju vai klišeja, un ko līdzīgu regulāri stāsta politiķi, tai skaitā no varas partijām. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem partijas, Saeima un valdība ir institūcijas, kas tradicionāli bauda vismazāko sabiedrības uzticēšanos. Savukārt augstākie rādītāji, saskaņā ar šogad publicētiem aptaujas datiem, ir izglītības iestādēm, baznīcai, medijiem, armijai un – Valsts prezidentam. Tas R. Vējoni padara par piemērotu personu, lai par šiem problēmjautājumiem runātu.

Un kaut kādā mērā viņš jau arī cenšas. “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicētajā intervijā viņš stāstīja, ka politiķiem būtu jāuzņemas “īsta” atbildība par valsts attīstību, nevis bieži dzirdamā “politiskā atbildība”, kas, tā vien šķiet, neko īsti nenozīmē. Tiesa, prezidents tā arī nekonkretizēja, kā šāds “īstas” atbildības mehānisms varētu izskatīties. Vai viņš pats to zina?

Arī citi politiķi problēmu atzīst un dažkārt ir gatavi uz labi gribētiem simboliskiem žestiem. Piemēram, pērn Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pavēstīja, ka samazina savu apsardzi un atteiksies no smalkā dienesta automobiļa un arī kopumā savā darbā vēlētos vairot “demokrātiskumu, vienkāršību, cilvēcību”. Tas, nenoliedzami, bija krietni pārliecinošāk nekā priekšteces Solvitas Āboltiņas rīcība. Arī viņa savulaik ir runājusi par sabiedrības un varas nošķirtību un izteikusi nepieciešamību to mazināt. Taču vienlaikus viņa pati ir bijusi spilgta šīs plaisas ilustrācija – ūjinājusi pretī piketējošiem pensionāriem, pēc pēdējām vēlēšanām dīvainā veidā tomēr ieguvusi deputāta vietu un, Saeimas priekšsēdētājas amatā esot, vizināta dienesta automobilī, pamatīgi pārsniedzot ātrumu.

Tomēr ar simboliskiem žestiem nepietiek. Problēma ir krietni nopietnāka. Tas ir stāsts arī par valsts šķērdētiem pavisam reāliem miljoniem, pašlabuma gūšanas “silēm”, nepārskatāmiem varas lēmumiem un palīdzības nepieejamību tiem, kam tā ir ļoti vajadzīga, piemēram, smagi slimiem cilvēkiem. Tas ir stāsts par to, kā iedzīvotāji varētu sajust, ka valsts – tie ir arī viņi paši.

Vienlaikus ir jāatzīst, ka ne viss sabiedrības cinisms pret valsts vadību ir pašas valsts nopelnīts. Ir arī ļaudis, kas, neapdomīgi ņēmuši kredītus, kurus nespēj atmaksāt, vaino valsti par saviem neveiksmīgajiem lēmumiem. Ir ļaudis, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, bet tanī pašā laikā zūdās par bedrainajiem ceļiem un mazajiem pabalstiem. Ir ļaudis, kas vēlas tikai tiesības, taču noraida pienākumus, kas nāk komplektā – tai skaitā pienākumu būt pašiem atbildīgiem par savu dzīvi, domāt ilgtermiņā, nepārdoties par pēkšņi atnākuša “labdara” dāļātiem banāniem.

Citiem vārdiem – varas un sabiedrības attiecības ir divpusējas. Savi pienākumi ir katrai pusei. Tomēr, ja pušu attiecības ir kļuvušas sliktas, lielākais pienākums spert pirmo soli salabšanas virzienā ir tam, kura rokās ir vislielākās rīcības iespējas. Tā ir politiskā vide – partijas, Saeima un valdība -, kuras pārstāvju rokās ir instrumenti, lai mērķtiecīgi un koordinēti radītu kādas pārmaiņas.

Viens uzlabojumu virziens, ko intervijā minēja arī Valsts prezidents, ir saistīts ar prognozējamību un politiķu lēmumu pastāvību. R. Vējonis atzīmēja, ka, strādājot pie budžeta, Latvijas politiķiem ir raksturīgi esošo kārtību mainīt pēkšņi. Tas grauj uzticēšanos valsts institūcijām. “Kurš uzņēmējs ticēs valdībai un parlamentam? Neviens!” sacīja prezidents. “Un tad gadās, ka uzņēmējs izlemj: neinvestēšu Latvijā, bet kādā citā valstī, jo citur ir prognozējamība, citur nodokļu likumi nemainās ik pēc gada.”

Un te nu der atkal atgriezties pie šķietami netveramā atbildības jēdziena. Ja gan valsts, gan sabiedrības pārstāvji vienojas, ka ir kāds process, kas nav gluži optimāls, kā rīkoties tālāk? Ko darīt ar tiem, kas ir šo procesu pieļāvuši?

Skumji reālistiskā atbilde ir – neko, jo tie, kas tā darīja, labāk nevarēja. Ja runa ir par nākamgad ieplānotajām nodokļu izmaiņām, kas skar mikrouzņēmumus, tad nav jau tā, ka šīs izmaiņas būtu bijušas vien kāda ministra iegribas vai nekompetences izpausme. Sociālais budžets ir visai plāns, tajā uzkrājums neveidojas pietiekamā apjomā, ir jāmeklē jauni ieņēmumu avoti. Tas, ka politiska vienošanās par tiem nāk teju vai pēdējā brīdī pirms gadu mijas un uzņēmējiem labu brīdi nav bijis pārliecības, kā tad nākamgad nodokļi būs jāmaksā, protams, nav normāli. Taču pašreizējos apstākļos vienīgā alternatīva būtu bijusi atstāt visu pašplūsmā un noskatīties, kā sociālā budžeta situācija kļūst aizvien sliktāka. Labāku reālistisku alternatīvu trūkums šajā visā laikam arī ir visskumjākais.
Tā tam nebūtu jābūt. Ir iespējami arī citi, lai gan sarežģītāk realizējami, varianti. To zina prezidents, to zina sabiedrība un noteikti arī paši politiķi. Taču citi darītāji, kuri patiešām būtu spējīgi uz citiem variantiem, nepiesakās. Laimes lāča nebūs, ir jāaug pašiem – kā politiķiem, tā sabiedrībai. Ja sabiedrība būs pieaugusi, tā spēs no sava vidus izvēlēties arī pieaugušus politiķus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi